Prasība, kas celta 2011. gada 12. augustā - Charron Inox un Almet/Komisija

(lieta T-445/11)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Charron Inox (Marseļa, Francija) un Almet (Satolas-et-Bonce, Francija) (pārstāvis - P. O. Koubi-Flotte, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

galvenokārt, atcelt Komisijas 2011. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr. 627/2011;

pakārtoti, atzīt, ka Komisija ir pieļāvusi pārkāpumu, neparedzot pietiekamu termiņu starp Komisijas 2011. gada 27. jūnija Regulas (ES) Nr. 627/2011 publicēšanu un tās stāšanos spēkā, un piešķirt prasītājām sabiedrībām zaudējumu atlīdzību par šādu summu:

saistībā ar zaudējumu atlīdzību:

sabiedrībai CHARRON: EUR 123 297,69

sabiedrībai ALMET: EUR 384 210

saistībā ar atlīdzināmo negūto pelņu:

sabiedrībai CHARRON par tās noslēgto līgumu ar sabiedrību SURAJ USD 78 051,76 apmērā jeb EUR 55 211,57;

sabiedrībai ALMET par tās noslēgto līgumu ar sabiedrību SURAJ USD 69 059,18 apmērā jeb EUR 48 827,61 šīs prasības iesniegšanas dienā;

pakārtotāk, atzīt Komisijas atbildību bez pārkāpuma, tai neparedzot pietiekamu termiņu starp Komisijas 2011. gada 27. jūnija Regulas (ES) Nr. 627/2011 publicēšanu un tās stāšanos spēkā, un piešķirt prasītājām sabiedrībām zaudējumu atlīdzību par šādu summu:

saistībā ar zaudējumu atlīdzību:

sabiedrībai CHARRON: EUR 123 297,69

sabiedrībai ALMET: EUR 384 210

saistībā ar atlīdzināmo negūto pelņu:

sabiedrībai CHARRON par tās noslēgto līgumu ar sabiedrību SURAJ USD 78 051,76 apmērā jeb EUR 55 211,57;

sabiedrībai ALMET par tās noslēgto līgumu ar sabiedrību SURAJ USD 69 059,18 apmērā jeb EUR 48 827,61 šīs prasības iesniegšanas dienā;

jebkurā gadījumā piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī EUR 10 000 sabiedrību prasītāju aizstāvības izdevumu daļējai segšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas konstatējumos, ko tā veica pirms tās lēmuma pieņemšanas, ir pieļautas būtiskas nepilnības tādēļ, ka šo nepilnību dēļ ir ieviesušās kļūdas faktos, kuri ir lēmuma pamatā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips tādēļ, ka tūlītēja apstrīdētās regulas spēkā stāšanās neesot ļāvusi prasītājām pielāgot savu rīcību.

____________