VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2019. gada 27. jūnijā (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Luciano Sandrone” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DON LUCIANO” – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Vārdiskas preču zīmes, ko veido vārds un uzvārds, reģistrācijas pieteikums – Agrāka preču zīme, ko veido pieklājības uzruna un vārds – Konceptuālā salīdzinājuma neitralitāte – Sajaukšanas iespējas neesamība
Lietā T‑268/18
Luciano Sandrone, ar dzīvesvietu Barolo [Barolo] (Itālija), ko pārstāv A. Borra, advokāts,
prasītājs,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv K. Kompari un H. O’Neill, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece –
J. García Carrión, SA Humilja [Jumilla] (Spānija),
par prasību par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 26 februāra lēmumu lietā R 1207/2017‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp J. García Carrión un Luciano Sandrone,
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja V. Tomljenoviča [V. Tomljenović], tiesneši E. Bieļūns [E. Bieliūnas] un A. Kornezovs [A. Kornezov] (referents),
sekretāre: R. Ūkelīte [R. Ūkelytė], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 27. aprīlī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 1. augustā,
pēc 2019. gada 28. februāra tiesas sēdes,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
[..]
Lietas dalībnieku prasījumi
13 Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
15 Savas prasības pamatojumam prasītājs būtībā uzvirza divus prasības pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar to, ka Apelācijas padomes esot pieļāvusi Regulas 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu, un otrais – ar to, ka tā neesot ievērojusi minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
[..]
Par apgalvoto Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
[..]
Par apzīmējumu salīdzinājumu
[..]
62 Izskatāmajā lietā gan agrākai preču zīmei, gan apzīmējumam, kas ir preču zīmes pieteikuma priekšmets, ir vārdisks raksturs. Apelācijas padome, pirms veikt konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo salīdzinājumu, neesot uzskatījusi, ka tiem ir dominējošs elements. Tikai šī salīdzinājuma gaitā, pirmkārt, attiecībā uz agrāko preču zīmi tā esot norādījusi, ka vārds “luciano” ir vairāk atšķirīgs nekā vārds “don” (apstrīdētā lēmuma 51. punkts). Otrkārt, attiecībā uz apzīmējumu, kas ir preču zīmes [reģistrācijas] pieteikuma priekšmets, Apelācijas padomes ieskatā, elementa “luciano” atšķirtspēja esot mazāka nekā elementam “sandrone”, kam ir raksturīga vērtība spāņu, franču, itāļu un portugāļu sabiedrībā, jo ir runa par retu uzvārdu. Tomēr šis secinājums nebūtu attiecināms uz visu Savienības teritoriju, it īpaši Vāciju un Somiju, kur elements “luciano” esot tikpat atšķirtspējīgs kā elements “sandrone” (apstrīdētā lēmuma 48. un 50. punkts).
63 Prasītājs apstrīd šo pēdējo secinājumu.
64 Tātad ir jānoskaidro, vai Apelācijas padomes veiktā konfliktējošo apzīmējumu atšķirtspējīgo un dominējošo elementu vērtējumā ir pieļautas kļūdas vērtējumā.
– Par konfliktējošo apzīmējumu atšķirīgajiem un dominējošajiem elementiem
65 Preču zīmes [reģistrācijas] pieteikumu priekšmetu veidojošais apzīmējums sastāv no diviem vārdiem, no kuriem pirmo veido septiņi burti “luciano”, otro – astoņi burti “sandrone”. Agrāko preču zīmi arī veido divi vārdi: no kuriem pirmais ietver trīs burtus “don”, otrais ietver septiņus burtus “luciano”.
66 Attiecībā uz agrāko preču zīmi ir jānorāda, ka elements “luciano” dominē pār elementu “don” ne vien tā īsuma dēļ, bet arī, kā Apelācijas padome ir norādījusi apstrīdētā lēmuma 51. punktā, tāpēc, ka tas tiks saprasts kā spāņu pieklājības uzruna, kas nozīmē “kungs”, vai kā itāļu pieklājības uzruna priesteriem, ko turklāt kā tādu uztvers nozīmīga Savienības sabiedrības daļa, tostarp Vācijas un Somijas sabiedrība, Apelācijas padomei šajā jautājumā veicot atsauci uz vācu valodas vārdnīcu Duden. Tātad Apelācijas padome pamatoti ir secinājusi, ka konkrētai sabiedrības daļai elements “luciano” ir vairāk atšķirtspējīgs nekā elements “don”, ko prasītājs turklāt neapstrīd. Taču šis konstatējums neskar paša elementa “luciano” atšķirtspējas pakāpes noteikšanu (skat. šā sprieduma 102. punktu).
67 Tomēr, ja elements “luciano” ir atšķirtspējīgāks nekā vārds “don”, tas nevar padarīt par nenozīmīgu šo pēdējo elementu.
68 Attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmetu veidojošo apzīmējumu, kā to arī pamatoti norāda Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 46. punktā, to veidojošos vārdus konkrētā sabiedrības daļa visā Savienības teritorijā, iespējams, uztvertu kā vārda un uzvārda kombināciju. Pēc tam tā arī norādīja, ka uzvārds Sandrone pat Itālijā netiks uztverts kā izplatīts uzvārds un ka Spānijā, Itālijā un Portugālē vārds Luciano turpretī tiks uztverts kā ļoti izplatīts radniecīga vārda Lucien dēļ (apstrīdētā lēmuma 47. punkts). Tātad tā atzina, ka šajās teritorijās sabiedrībai elementa “luciano” atšķirtspēja esot mazāka nekā elementam “sandrone”, kuram kā retam uzvārdam esot “raksturīga lielāka vērtība” (apstrīdētā lēmuma 48. punkts).
69 Lietas dalībnieki neapstrīd šo Apelācijas padomes vērtējumu.
70 Apelācijas padomes ieskatā, turpretī Vācijā un Somijā elements “luciano” tikšot uztverts kā rets vārds. Tā arī atzina par nepamatotu Iebildumu nodaļas apgalvojumu, ka itāļu vārds Luciano visā Savienības sabiedrībā ir pazīstams, pateicoties slavenā Itālijas tenora Luciano Pavarotti atpazīstamībai. Apelācijas padomes ieskatā, “ciktāl tai esot zināms”, slavens esot uzvārds Pavarotti, nevis pilns personvārds Luciano Pavarotti un ievērojama Savienības sabiedrības daļa neatcerēšoties viņa vārdu (apstrīdētā lēmuma 48. punkts). Pamatojoties uz to, Apelācijas padome secināja, ka gan vārds Luciano, gan uzvārds Sandrone Vācijas un Somijas sabiedrībai ir rets un ka šai sabiedrībai pirmais elements tādējādi ir tikpat atšķirtspējīgs kā otrais (skat. apstrīdētā lēmuma 50. pantu).
71 Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar judikatūru var būt, ka kādā Savienības daļā uzvārdam vispārēji ir augstāka atšķirtspēja nekā vārdam. Tomēr katrā atsevišķā gadījumā ir jāņem vērā izskatāmajai lietai raksturīgie fakti, it īpaši apstāklis, ka attiecīgais uzvārds nav parasts vai, gluži pretēji, ir ļoti izplatīts, kas var ietekmēt tā atšķirtspēju (spriedumi, 2011. gada 5. oktobris, Cooperativa Vitivinícola Arousana/ITSB – Sotelo Ares (“ROSALIA DE CASTRO”), T‑421/10, nav publicēts, EU:T:2011:565, 50. punkts, un 2018. gada 11. jūlijs, Enoitalia/EUIPO – La Rural Viñedos y Bodegas (“ANTONIO RUBINI”), T‑707/16, nav publicēts, EU:T:2018:424, 38. punkts), kā arī iespējamā tās personas atpazīstamība, kura lūdz, lai tās vārds un uzvārds kopā tiktu reģistrēti kā preču zīme (spriedums, 2010. gada 24. jūnijs, Becker/Harman International Industries, C‑51/09 P, EU:C:2010:368, 36. un 37. punkts).
72 Šajā lietā līdzīgi prasītājam ir jākonstatē, ka Apelācijas padomes apgalvojums, saskaņā ar kuru Vācijā vai Somijā vārds “Luciano” tiekot uzskatīts kā rets vārds, nav balstīts uz konkrētiem pierādījumiem.
73 Šajā ziņā ir jānorāda, ka tas vien, ka konkrēts vārds nav ļoti izplatīts vienas vai otras dalībvalsts iedzīvotāju vidū, noteikti nenozīmē, ka šīs dalībvalsts konkrētā sabiedrības daļa attiecīgo vārdu uztvers kā retu. Faktiski Eiropas Savienības vai starptautiskā līmenī salīdzinoši labi pazīstamu vārdu konkrētā sabiedrības daļa neuztvers kā retu pat tajās dalībvalstīs, kurās šis vārds nav ļoti izplatīts.
74 Šajā gadījumā, kā to apstrīdētā lēmuma 47. punktā pamatoti ir norādījusi Apelācijas padome, tā kā vārds Luciano ir uzskatāms par ļoti izplatītu vārdu Spānijā, Itālijā un Portugālē, kā arī Francijā, proti, ievērojamā Savienības daļā, nav loģiski, ņemot vērā tirdzniecības plūsmas Savienībā un pašreizējos elektroniskos sakaru līdzekļus, uzskatīt, ka šo vārdu Vācijas un Somijas konkrētā sabiedrības daļa uztvers kā retu. Citiem vārdiem sakot, lai gan ir vispārzināms, ka vārds Luciano nav plaši izplatīts Vācijas un Somijas iedzīvotāju vidū, šis fakts vien nenozīmē, ka šajās dalībvalstīs šis vārds tiks uzskatīts kā rets vārds, kā to apstrīdētā lēmuma 48. punktā norādīja Apelācijas padome.
75 Līdz ar to ir jāsecina, ka Savienības sabiedrībai kopumā preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmetu veidojošā apzīmējuma atšķirtspējīgākais elements ir elements “sandrone”, proti, uzvārds, kas netiek uztverts kā izplatīts, tomēr nepadarot elementu “luciano” par nenozīmīgu.
76 Pēc katras konfliktējošo apzīmējumu sastāvdaļas raksturīgo īpašību izvērtējuma un pēc to salīdzinājuma ar pārējo sastāvdaļu raksturīgajām īpašībām ir jākonstatē, ka Apelācijas padomei bija jānorāda atšķirtspējīgākā elementa esamība katrā no attiecīgajiem apzīmējumiem, proti, agrākās preču zīmes elements “luciano”, ko tā pamatoti ir izdarījusi, un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pieteikumu veidojošā apzīmējuma elements “sandrone”, ko tā nav izdarījusi, attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu, pirms veikt konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo salīdzinājumu. Šīs kļūdas sekas tiks noteiktas vēlāk.
[..]
– Par konceptuālo salīdzinājumu
81 Apstrīdētā lēmuma 52. un 53. punktā Apelācijas padome norāda, ka konkrētā sabiedrības daļa saistīs reģistrācijai pieteikto apzīmējumu ar vārdu un uzvārdu, proti, ar konkrētu personu (virtuālu vai reālu), kuras vārds ir Luciano un uzvārds Sandrone, un arī uzskatīs, ka agrākā preču zīme apzīmē personu, kuras vārds ir Luciano. Apelācijas padome no tā secināja, ka “it īpaši Vācijas un Somijas patērētāji tātad varētu interpretēt attiecīgās preču zīmes kā tādas, kas norāda uz vienu un to pašu personu (virtuālu vai reālu), kurai raksturīgs neparasts vārds Luciano. Tātad, Apelācijas padomes ieskatā, konfliktējošajiem apzīmējumiem konceptuālā ziņā esot vidusmēra līdzības pakāpe (apstrīdētā lēmuma 53. punkts).
82 Par minēto gan prasītājs, gan EUIPO izvirza iebildumus. Prasītājs apgalvo, ka konfliktējošās preču zīmes konceptuālā ziņā esot atšķirīgas, savukārt, EUIPO ieskatā, to salīdzinājums šajā ziņā esot neitrāls. Turklāt, EUIPO ieskatā, judikatūra šajā jautājumā esot neskaidra, jo dažos spriedumos Savienības tiesa esot uzskatījusi, ka ir iespējams veikt vārdu un uzvārdu ietverošu apzīmējumu konceptuālu savstarpējo salīdzinājumu, savukārt citos spriedumos tā esot nospriedusi, ka šī veida apzīmējumu konceptuālais salīdzinājums nav iespējams.
83 Vispārējā tiesa uzskata, ka tāpēc ir nepieciešams precizēt judikatūru šajā jautājumā. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka konceptuālā salīdzinājuma mērķis ir salīdzināt “konceptus”, kurus ietver konfliktējošie apzīmējumi. Vārds “koncepts” atbilstoši, piemēram, Larousse vārdnīcā ietvertajai definīcijai nozīmē “vispārēju un abstraktu ideju, kas veidojas cilvēka prātā kā konkrētas vai abstraktas domas priekšmets un kas ļauj tam šo pašu priekšmetu uztvert dažādi un strukturēt savas zināšanas par to”.
84 Tāpat saskaņā ar judikatūru konceptuālā līdzība nozīmē, ka konfliktējošie apzīmējumi ir saskanīgi no to semantiskā satura viedokļa (spriedums, 1997. gada 11. novembris, SABEL, C‑251/95, EU:C:1997:528, 24. punkts).
85 Attiecīgi, ja vārds vai uzvārds nenorāda uz “vispārīgu un abstraktu ideju” un tam nepiemīt semantiskais saturs, tas neveido nekādu “konceptu”, tādējādi nav iespējams divu apzīmējumu, kas sastāv tikai no tādiem vārdiem vai uzvārdiem, konceptuālais salīdzinājums.
86 Turpretī konceptuālais salīdzinājums joprojām ir iespējams, ja attiecīgais vārds vai uzvārds ir kļuvis par koncepta simbolu, piemēram, tādēļ, ka persona ar šādu vārdu vai uzvārdu ir slavena, vai ja šim vārdam vai uzvārdam ir skaidrs un uzreiz atpazīstams semantiskais saturs.
87 Vispārējai tiesai jau ir bijusi iespēja nospriest, ka konkrētā sabiedrības daļa uztvers preču zīmi, ko veido personu vārdi vai uzvārdi, kā tādu, kurai nav īpašas konceptuālas nozīmes, ja vien vārds vai vārds nav īpaši pazīstams, kā tas ir slavenās personas gadījumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 18. maijs, IIC/ITSB – McKenzie (“McKENZIE”), T‑502/07, nav publicēts, EU:T:2011:223, 40. punkts; 2014. gada 8. maijs, Pedro Group/ITSB – Cortefiel (“PEDRO”), T‑38/13, nav publicēts, EU:T:2014:241, 71.–73. punkts, un 2018. gada 11. jūlijs, “ANTONIO RUBINI”, T‑707/16, nav publicēts, EU:T:2018:424, 65. punkts).
88 Izskatāmajā lietā Apelācijas padome nav identificējusi konceptu, kas var būt piesaistīts attiecīgajam vārdam un uzvārdam. Lietas dalībnieki arī neizvirza šādus argumentus.
89 Līdz ar to tikai tam apstāklim vien, ka konkrētā sabiedrības daļa saistīs reģistrācijai pieprasīto apzīmējumu ar vārdu un uzvārdu un tādējādi ar konkrētu – virtuālu vai reālu – personu un ka agrākā preču zīme tiks uztverta kā tāda, kas apzīmē personu vārdā Luciano, nav nozīmes, lai salīdzinātu konfliktējošos apzīmējumus konceptuālā ziņā.
90 Tā rezultātā ir jānoraida Apelācijas padomes veiktais vērtējums, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem esot vidusmēra konceptuālā līdzība. Tāpat kā EUIPO ir jāsecina, ka šajā gadījumā konceptuālais salīdzinājums nav iespējams, jo konfliktējošo apzīmējumu veidojošie vārdi un uzvārdi neietver nekādu konceptu.
91 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, ir jāapstiprina Apelācijas padomes secinājumi par konfliktējošo apzīmējumu vismaz vāju līdzību vizuālajā un fonētiskajā ziņā un jānoraida secinājumi attiecībā uz šo apzīmējumu vidusmēra līdzību konceptuālajā ziņā, jo izskatāmajā lietā nav iespējams šo apzīmējumu savstarpējs konceptuāls salīdzinājums.
Par sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu
92 Ir jānoraida prasītāja arguments, kas ietverts prasības pieteikuma 63. punktā, saskaņā ar kuru sajaukšanas iespēja esot jāvērtē saistībā ar Savienības patērētāju, nevis tās vienas vai divu valstu (šajā gadījumā Vācijas un Somijas) patērētāju iespaidu. Faktiski ir jāatgādina, ka Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju atsaka arī tad, ja relatīvs atteikuma pamats Regulas Nr. 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pastāv tikai kādā Savienības daļā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 14. decembris, Mast‑Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03, EU:T:2006:397, 76. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to prasītājam nav pamata apgalvot, ka Apelācijas padome kļūdaini ir izvirzījusi argumentu par sajaukšanas iespējas esamību divās Savienības valstīs vienīgi tāpēc, lai liegtu pieprasīto reģistrāciju, neskarot jautājumu par to, vai izskatāmajā lietā iespējamā sajaukšanas iespēja Vācijas vai Somijas patērētājam ir vai nav pierādīta.
93 Attiecībā uz sajaukšanas iespējas vērtējumu no judikatūras izriet, ka šis vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi attiecīgo preču vai pakalpojumu vājas pakāpes līdzību var kompensēt preču zīmju augstākas līdzības pakāpe un otrādi (spriedumi, 2017. gada 28. marts, “REGENT UNIVERSITY”, T‑538/15, nav publicēts, EU:T:2017:226, 71. punkts, un 2017. gada 8. novembris, “IST”, T‑80/17, nav publicēts, EU:T:2017:784, 64. punkts).
94 Piemērojot šajā sprieduma 93. punktā atgādināto savstarpējās saistības principu, Apelācijas padome secināja, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja vismaz konkrētai Vācijas un Somijas sabiedrības daļai, ņemot vērā to, ka šiem apzīmējumiem ir vismaz vājas pakāpes vizuālā un fonētiskā līdzība un vidusmēra pakāpes konceptuālā līdzība un ka aplūkotās preces ir identiskas vai vidēji līdzīgas.
95 Tomēr, mehāniski piemērojot savstarpējas saistības principu, neņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme lietā, Apelācijas padome neesot pienācīgi novērtējusi vispārējo sajaukšanas iespēju.
96 Ir jāatgādina, ka judikatūrā ir atzīts, ka, lai gan ir taisnība, ka saskaņā ar savstarpējas saistības principu vāja attiecīgo preču vai pakalpojumu līdzības pakāpe var tikt kompensēta ar augstu preču zīmju līdzības pakāpi, nekas neliedz konstatēt, ka, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, nepastāv sajaukšanas iespēja pat identisku preču un vājas konfliktējošo preču zīmju līdzības gadījumā (spriedums, 2015. gada 3. jūnijs, Giovanni Cosmetics/ITSB – Vasconcelos & Gonçalves (“GIOVANNI GALLI”), T‑559/13, EU:T:2015:353, 132. punkts (nav publicēts); šajā nozīmē skat. arī spriedumus, 2006. gada 12. jūlijs, Vitakraft‑Werke Wührmann/ITSB – Johnson’s Veterinary Products (“VITACOAT”), T‑277/04, EU:T:2006:202, 67. un 68. punkts, un 2011. gada 17. februāris, Annco/ITSB – Freche et fils (“ANN TAYLOR LOFT”), T‑385/09, EU:T:2011:49, 44. un 48. punkts).
97 Izskatāmajā lietā, pirmkārt, Apelācijas padome nav pareizi izpratusi konfliktējošo apzīmējumu līdzību, kļūdaini secinot, ka elements “luciano” ir tikpat atšķirtspējīgs kā reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma elements “sandrone”, un kļūdaini norādot, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu vidusmēra konceptuālā līdzība (skat. šā sprieduma 75. un 90. punktu).
98 Otrkārt, Apelācijas padome nav ņēmusi vērā attiecīgo preču īpatnības. Tomēr saskaņā ar judikatūru preču zīmju uztverei, kas ir attiecīgās preces vai pakalpojuma veida vidusmēra patērētājam, ir izšķiroša nozīme sajaukšanas iespējas vispārējā vērtējumā (spriedums, 2012. gada 18. septembris, Scandic Distilleries/ITSB – Bürgerbräu, Röhm & Söhne (“BÜRGER”), T‑460/11, nav publicēts, EU:T:2012:432, 27. punkts].
99 Izskatāmajā lietā vīna pasaulē nosaukumiem ir liela nozīmes, vai tie būtu uzvārdi vai vīnaudzētavas nosaukumi, jo tie tiek izmantoti, lai atsauktos uz vīniem un apzīmētu tos. Kopumā ir jāatgādina, ka patērētāji ir pieraduši apzīmēt un atpazīt vīnu, ņemot vērā vārdisko elementu, kas kalpo tā identificēšanai, un ka šis elements tostarp apzīmē vīnkopi vai zemes gabalu, uz kura vīns ir ražots (spriedumi, 2014. gada 27. februāris, Pêra‑Grave/ITSB – Fundação Eugénio de Almeida (“QTA S. JOSÉ DE PERAMANCA”), T‑602/11, nav publicēts, EU:T:2014:97, 35. punkts, un 2018. gada 11. jūlijs, “ANTONIO RUBINI”, T‑707/16, nav publicēts, EU:T:2018:424, 49. punkts; šajā nozīmē skat. arī spriedumu, 2005. gada 13. jūlijs, Julián Murúa Entrena, T‑40/03, EU:T:2005:285, 56. punkts). Tātad tas ir atšķirtspējīgais elements “sandrone”, kas tiks izmantots, lai identificētu prasītāja vīnus, vai arī nosaukums kopumā, proti, “luciano sandrone”, bet ne tikai elements “luciano”.
100 Treškārt, Apelācijas padome arī nav ņēmusi vērā reālu vai izdomātu spāņu vai itāļu vārdu vai uzvārdu izmantošanas biežumu vīna nozarē un to, ka patērētāji ir pieraduši pie preču zīmēm, kas ietver šos elementus, tādējādi, ka viņi katru reizi nedomās, ka šāda veida vārds vai uzvārds parādīsies attiecīgajā preču zīmē saistībā ar citiem elementiem, ka tas norāda, ka visām precēm, kurām tas tiek izmantots, ir viena un tā pati izcelsme (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 3. jūnijs, “GIOVANNI GALLI”, T‑559/13, EU:T:2015:353, 116. punkts (nav publicēts) un tajā minētā judikatūra).
101 Tādēļ vīna nozarē, kur no vārdiem un uzvārdiem veidotu apzīmējumu izmantošana ir ļoti izplatīta, ir mazticams, ka vidusmēra patērētājs varētu ticēt ekonomiskās saiknes esamībai starp konfliktējošo apzīmējumu īpašniekiem tikai tāpēc, kā tas norādīts apstrīdētā lēmuma 47. punktā, ka viņiem ir kopīgs itāļu vārds Luciano, kas tiek uztverts kā plaši izplatīts Spānijā, Francijā, Itālijā un Portugālē un attiecībā uz kuru nav ticis pierādīts, ka tas varētu tikt uztverts kā reti sastopams citās Savienības valstīs. Šis apstāklis vien neļauj secināt, ka attiecībā uz vīnu apzīmējošajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja, jo konkrētā sabiedrības daļa necer, ka minēto izplatīto vārdu kā preču zīmes elementu izmanto viens ražotājs (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 8. februāris, Serendipity u.c./EUIPO – CKL Holdings (“CHIARA FERRAGNI”), T‑647/17, nav publicēts, EU:T:2019:73, 71. punkts; skat. pēc analoģijas arī spriedumu, 2015. gads, 3. jūnijs, “GIOVANNI GALLI”, T‑559/13, EU:T:2015:353, 117. punkts (nav publicēts)).
102 Ceturtkārt, Apelācijas padome arī nav ņēmusi vērā divām preču zīmēm kopīgā elementa, proti, “Luciano”, vājo atšķirtspējas pakāpi, kas izriet no apstākļa, ka šis vārds varētu attiekties uz varbūtēji nenoteiktu personu skaitu un ka tādēļ visa konkrētā sabiedrības daļa varēs atšķirt agrāko preču zīmi no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, jo pēdējā minētā turklāt ietver arī elementu “sandrone”, kas ir uzvārds, kuram piemīt augstākā raksturīgā vērtība (skat. šā sprieduma 68. un 69. punktu).
103 Šo secinājumu apstiprina Tiesas judikatūra, saskaņā ar kuru nevar tikt atzīts, ka ikvienu kādu agrāku preču zīmi veidojošu uzvārdu varētu sekmīgi pretstatīt tādas kombinētas preču zīmes reģistrācijai, kuru veido vārds un šis uzvārds (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 24. jūnijs, Becker/Harman International Industries, C‑51/09 P, EU:C:2010:368, 39. punkts). Līdz ar to nepastāv automātiska iespēja, kas ļauj secināt par sajaukšanas iespējas esamību tad, kad agrākā preču zīme, ko veido uzvārds, ir pārņemta citā preču zīmē, tai pievienojot vārdu. Šis apsvērums ir spēkā arī tad, kad agrāko preču zīmi it īpaši veido vārds un kad apzīmējums, kura reģistrācija ir pieprasīta, ir šī vārda un uzvārda kombinācija (spriedums, 2015. gada 3. jūnijs, “GIOVANNI GALLI”, T‑559/13, EU:T:2015:353, 125. punkts (nav publicēts)).
104 Ņemot vērā visu iepriekš minēto un ievērojot vāju līdzības pakāpi starp konfliktējošiem apzīmējumiem vizuālā un fonētiskā aspektā, kā arī neiespējamību veikt to savstarpējo konceptuālo salīdzinājumu, ir jāsecina, ka Apelācijas padome kļūdaini ir uzskatījusi, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
105 Tādēļ šo motīvu dēļ ir jāapmierina otrais prasības pamats un jāatceļ apstrīdētais lēmums, nelemjot par citiem prasītāja argumentiem, no kuriem viens attiecas uz preču zīmes pieteikuma priekšmetu veidojošā apzīmējuma atpazīstamību un otrs uz EUIPO lēmumu pieņemšanas praksi.
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
nospriež:
1) Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2018. gada 26. februāra lēmumu lietā R 1207/2017‑2.
2) EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Luciano Sandrone tiesāšanās izdevumus.
Tomljenović | Bieliūnas | Kornezov |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 27. jūnijā.
Paraksti