Language of document : ECLI:EU:T:2019:452

Lieta T268/18

(spriedums publicēts izvilkumu veidā)

Luciano Sandrone

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

 Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2019. gada 27. jūnija spriedums

Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Luciano Sandrone” reģistrācijas pieteikums – Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “DON LUCIANO” – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Vārdiskas preču zīmes, ko veido vārds un uzvārds, reģistrācijas pieteikums – Agrāka preču zīme, ko veido pieklājības uzruna un vārds – Konceptuālā salīdzinājuma neitralitāte – Sajaukšanas iespējas neesamība

1.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Vārdiskas preču zīmes “Luciano Sandrone” un “DON LUCIANO”

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(skat. 64., 91. un 97.–104. punktu)

2.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Preču zīmi veidojoša elementa atšķirtspējas vērtējums

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(skat. 71. un 73. punktu)

3.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Vērtējuma kritēriji

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(skat. 93. un 96. punktu)


Rezumējums

Vispārējā tiesa ar 2019. gada 27. jūnijā pasludinātu spriedumu Sandrone/EUIPO (T‑268/18) atcēla Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2018. gada 26. februāra lēmumu, ar kuru tā bija atcēlusi Iebildumu nodaļas 2017. gada 12. aprīļa lēmumu noraidīt agrākas vārdiskas preču zīmes “DON LUCIANO”, kas reģistrēta attiecībā uz “alkoholiskiem dzērieniem (izņemot alu)”, īpašnieka iebildumus pret vārdiskas preču zīmes “Luciano Sandrone” reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz “alkoholiskiem dzērieniem, izņemot alu; alkoholisko dzērienu pagatavošanas sastāvdaļām”.

Attiecībā uz apzīmējumu salīdzinājumu Vispārējā tiesa, vispirms cenšoties konstatēt dominējošā elementa esamību, apstiprina Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konkrētā sabiedrības daļa Vācijā un Somijā uztveršot apzīmējumā, kas ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets, esošo vārdu Luciano kā retu vārdu. Vispārējā tiesa šajā ziņā nošķir to, kā konkrētā sabiedrības daļa attiecina vārdu un kā to atpazīst, ņemot vērā tirdzniecības plūsmas Savienībā un pašreizējos elektroniskos sakaru līdzekļus. Tā arī norāda, ka, lai gan ir vispārzināms, ka vārds Luciano nav plaši izplatīts Vācijas un Somijas iedzīvotāju vidū, šis fakts vien nekādi nenozīmē, ka šajās dalībvalstīs šis vārds tiks uztverts kā rets vārds.

Tādējādi Vispārējā tiesa izdara secinājumu, ka Apelācijas padomei bija jāuzskata elements “luciano” kā agrākās preču zīmes dominējošais elements – kā tā pamatoti to ir darījusi – un elements “sandrone” kā dominējošais elements apzīmējumā, kas ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets, jo šis uzvārds netiek uztverts kā izplatīts, – ko tā nav darījusi.

Attiecībā uz konceptuālo salīdzinājumu Vispārējā tiesa norāda, ka Apelācijas padome nav identificējusi konceptu, kas var būt piesaistīts attiecīgajam vārdam un uzvārdam, un tāpēc tam apstāklim vien, ka konkrētā sabiedrības daļa saistīs reģistrācijai pieprasīto apzīmējumu ar vārdu un uzvārdu un tātad ar konkrētu – virtuālu vai reālu – personu un ka agrākā preču zīme tiks uztverta kā tāda, kas apzīmē personu vārdā Luciano, nav nozīmes konfliktējošo apzīmējumu konceptuālajā salīdzinājumā. Tāpēc tā noraida Apelācijas padomes veikto vērtējumu un līdzīgi EUIPO – kas savos rakstveida apsvērumos šajā jautājumā bija norobežojies no Apelācijas padomes vērtējuma – uzskata, ka šajā gadījumā konceptuālais salīdzinājums nav iespējams, jo konfliktējošos apzīmējumus veidojošie vārdi un uzvārds neietver nekādu konceptu.

Attiecībā uz sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu Vispārējā tiesa norāda, pirmkārt, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdas, neņemot vērā elementa “sandrone” dominējošo lomu apzīmējumā, kas ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets, un neiespējamību veikt konceptuālo salīdzinājumu. Otrkārt, tā norāda, ka tā ir kļūdījusies, neņemot vērā vairākas attiecīgo preču īpatnības, proti, ka vīnu pasaulē nosaukumiem – vai tie būtu uzvārdi vai vīnaudzētavu nosaukumi – ir liela nozīme, jo tie tiek izmantoti, lai atsauktos uz vīniem un apzīmētu tos. Tāpēc tā uzskata, ka, lai identificētu prasītāja vīnus, tiks izmantots atšķirtspējīgais elements “sandrone” vai arī nosaukums kopumā, proti, “luciano sandrone”, nevis tikai elements “luciano”. Tā uzsver, ka Apelācijas padome arī nav ņēmusi vērā reālu vai izdomātu spāņu vai itāļu vārdu vai uzvārdu izmantošanas biežumu vīnu nozarē un to, ka patērētāji ir pieraduši pie preču zīmēm, kas ietver šos elementus, līdz ar to viņi katru reizi, kad šāda veida vārds vai uzvārds parādīsies attiecīgajā preču zīmē saistībā ar citiem elementiem, nedomās, ka tas norāda, ka visām precēm, kurām tas tiek izmantots, ir viena un tā pati izcelsme.

Attiecīgi Vispārējā tiesa secina, ka vīnu nozarē, kur no vārdiem un uzvārdiem veidotu apzīmējumu izmantošana ir ļoti izplatīta, ir mazticams, ka vidusmēra patērētājs varētu ticēt ekonomiskās saiknes esamībai starp konfliktējošo apzīmējumu īpašniekiem tikai tāpēc, ka tiem ir kopīgs itāļu vārds Luciano. Tātad šis fakts vien neļauj secināt, ka attiecībā uz vīnu apzīmējošām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja, jo konkrētā sabiedrības daļa necer, ka minēto izplatīto vārdu kā preču zīmes elementu izmanto tikai viens ražotājs.