Lieta C‑268/15

Fernand Ullens de Schooten

pret

État belge

(cour d’appel de Bruxelles lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Pamatbrīvības – LESD 49., 56. un 63. pants – Situācija, kuras visi elementi notiek dalībvalsts iekšienē – Dalībvalsts līgumiska atbildība par privātpersonām nodarītajiem zaudējumiem valsts likumdevējam un valsts tiesām piedēvējamu Savienības tiesību pārkāpumu dēļ

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2016. gada 15. novembra spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Ierobežojumi – Savienībai piešķirtās pilnvaras – Jautājumi par valsts ārpuslīgumiskās atbildības principu par Savienības tiesību pārkāpumiem – Ietveršana

(LESD 267. pants)

2.        Eiropas Savienības tiesības – Privātpersonām piešķirtās tiesības – Dalībvalsts izdarīts pārkāpums – Līgumā garantēto pamatbrīvību pārkāpums ar valsts tiesisko regulējumu, kam nav pārrobežu iedarbības – Pienākums atlīdzināt privātpersonām nodarīto kaitējumu – Trūkums

(LESD 49., 56. un 63. pants)

1.      Saistībā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam Tiesa var interpretēt Savienības tiesības tikai tai piešķirtās kompetences robežās.

Runājot par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu par valsts ārpuslīgumiskās atbildības principu attiecībā uz zaudējumiem, ko indivīdiem izraisījis tās izdarīts Savienības tiesību pārkāpums, šis princips izriet no Savienības tiesiskās kārtības būtības. Pamatojoties uz šo atbildību, cietušajām privātpersonām ir tiesības uz atlīdzinājumu, ja ir izpildīti trīs nosacījumi, proti, ja pārkāptās Savienības tiesību normas mērķis ir piešķirt tiem tiesības, ja šīs normas pārkāpums ir pietiekami būtisks un ja ir tieša cēloņsakarība starp šo pārkāpumu un privātpersonām nodarīto kaitējumu. Dalībvalsts ārpuslīgumisko atbildību par tādas tiesas lēmuma, kas lemj pēdējā instancē, radītajiem zaudējumiem, ar kuru ir pārkāpta Savienības tiesību norma, regulē tie paši nosacījumi. Līdz ar to šis valsts ārpuslīgumiskās atbildības princips ir Tiesas interpretācijas kompetencē.

(skat. 40.–43. punktu)

2.      Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts ārpuslīgumiskās atbildības režīms par zaudējumiem, kas radušies šo tiesību pārkāpuma dēļ, nav jāpiemēro tad, ja valsts tiesiskais regulējums, kas bez atšķirības ir piemērojams [attiecīgās] valsts valstspiederīgajiem un citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, iespējams ir izraisījis zaudējumus privātpersonai LESD 49., 56. vai 63. pantā paredzētās pamatbrīvības apgalvotā pārkāpuma dēļ, jo situācijā, kad visi elementi atrodas vienas vienīgas dalībvalsts iekšienē, nepastāv nekāda saikne starp pamatlietas priekšmetu vai apstākļiem un šiem pantiem.

Šajā ziņā Tiesa, kurā valsts tiesa vēršas saistībā ar situāciju, kuras visi visi elementi atrodas vienas vienīgas dalībvalsts iekšienē, nevar uzskatīt, ja šī tiesa ir norādījusi tikai to, ka attiecīgais valsts tiesiskais regulējums bez atšķirības ir piemērojams attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem un citu dalībvalstu valstspiederīgajiem, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecībā uz LESD normām par pamatbrīvībām tai ir nepieciešams, lai atrisinātu strīdu, ko tā izskata. Konkrētajiem elementiem, kas ļautu konstatēt saikni starp strīdus objektu vai apstākļiem, kura visi elementi atrodas attiecīgās dalībvalsts iekšienē, un LESD 49., 56. un 63. pantu, ir jāizriet no iesniedzējtiesas nolēmuma. Līdz ar to saistībā ar tādu situāciju, kurā visi elementi atrodas vienas vienīgas dalībvalsts iekšienē, iesniedzējtiesai ir jānorāda Tiesai atbilstoši tam, kas ir prasīts Tiesas Reglamenta 94. pantā, ka neraugoties uz tā tīri iekšējo raksturu, strīdam, ko tā izskata, ir saikne ar Savienības tiesību normām par pamatbrīvībām, kas prasīto prejudiciālo interpretāciju padara vajadzīgu strīdus atrisināšanai.

(skat. 54., 55. un 58. punktu un rezolutīvo daļu)