Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2008. gada 14. oktobra spriedumu lietā F-74/07 Meierhofer/Komisija 2008. gada 19. decembrī iesniegusi Eiropas Kopienu Komisija

(lieta T-560/08 P)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji - J. Currall un B. Eggers)

Cits lietas dalībnieks: S. Meierhofer, Minhene (Vācija)

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

atcelt Civildienesta tiesas 2008. gada 14. oktobra spriedumu lietā F-74/07 Meierhofer/Komisija;

piespriest katram lietas dalībniekam segt savus tiesāšanās izdevumus pašam.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2008. gada 14. oktobra spriedumu lietā F-74/07 Meierhofer/Komisija, ar kuru Civildienesta tiesa atlases komisijas lēmumu 2007. gada 19. jūnija personāla atlases procedūrā EPSO/AD/26/05 atcēla pienākuma norādīt pamatojumu neizpildes dēļ.

Ar minēto lēmumu tika noraidīts pretendenta lūgums pārskatīt atlases komisijas lēmumu par to, ka viņš neesot izturējis atlases procedūras mutisko pārbaudījumu. Pretendentam mutiskajā pārbaudījumā no minimālā punktu skaita esot pietrūcis puspunkts. Saskaņā ar atlases procedūras paziņojumu mutiskais pārbaudījums tika novērtēts ar vienu kopējo atzīmi.

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret prasībām attiecībā uz atlases komisijas pienākumu norādīt pamatojumu un Kopienu tiesas pārbaudes ietvariem. Apelācijas sūdzības iesniedzēja it īpaši vēršas pret Civildienesta tiesas secinājumu, ka "īpašos apstākļos", piemēram, ja saņemta atzīme, kas ir nedaudz zemāka par minimālo punktu skaitu, pienākums norādīt pamatojumu nav izpildīts, ja mutiskajā daļā izslēgtajam pretendentam tiek paziņota tikai viena atzīme, kuras rezultātā viņš tiek izslēgts.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja savas apelācijas sūdzības pamatojumam norāda, ka šāds uzskats rada tiesisku nedrošību:

pirmkārt, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākumam norādīt pamatojumu ir jābūt saderīgam ar konfidencialitātes nodrošināšanu, kas attiecībā uz atlases komisijas darbu ir noteikta Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā un kas aizliedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu viedokli un atklāt ziņas par to, kā pretendenti novērtēti personīgi vai salīdzinājumā ar citiem;

otrkārt, Civildienesta tiesas veiktais salīdzinājums ar gadījumiem, kuros runa ir par piekļuvi dokumentiem, iespējams, ir kļūdains, jo Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā nav noteikts nedz izņēmums, nedz interešu izsvēršana;

treškārt, Civildienesta tiesa nav ievērojusi judikatūru, saskaņā ar kuru pienākumam norādīt pamatojumu ir jābūt samērīgam ar attiecīgo pasākumu un Civildienesta tiesai ir jābūt vienīgi iespējai pārbaudīt lēmuma likumību. Tā kā mutiskā pārbaudījuma a posteriori pārbaude Kopienu tiesā, pamatojoties uz lietas īpatnībām, nav iespējama, tā savu pārbaudi līdz šim galvenokārt ir veikusi attiecībā uz procesuālo noteikumu un paziņojuma par konkursu ievērošanu.

Turklāt spriedums radot tiesisku nedrošību attiecībā uz dažādu procesuālo pasākumu veidu nošķiršanu, kas attiecas uz struktūrvienību pienākumu izpaust konfidenciālus dokumentus un uz apstākļiem, kādos to izpaušanas atteikums var tikt izmantots pret ieinteresēto personu (procesa organizatoriskie pasākumi un pierādījumu savākšanas pasākumi). Šajā gadījumā Civildienesta tiesa esot nepareizi interpretējusi Komisijas nostāju, jo tā nekad nebija atteikusies izpaust ziņas. Komisija paskaidroja, ka tā attiecīgos dokumentus nevarēja izpaust nevis saskaņā ar Civildienesta tiesas noteiktajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem, bet gan tā gaidīja iztiesāšanas sastāva noteiktu pierādījumu savākšanas pasākumu.

____________