VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 12. maijā

Lieta T‑560/08 P

Eiropas Komisija

pret

Stefan Meierhofer

Apelācija – Civildienests – Pieņemšana darbā – Atklāts konkurss – Lēmums, kurā konstatēts, ka kandidāts nav izturējis mutvārdu pārbaudījumu – Komisijas atteikums veikt procesa organizatorisko pasākumu

Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 14. oktobra spriedumu lietā F‑74/07 Meierhofer/Komisija (Krājums-CDL, I-A-1-319. un II-A-1-1745. lpp.), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 14. oktobra spriedumu lietā F‑74/07 Meierhofer/Komisija (Krājums-CDL, I-A-1-319. un II-A-1-1745. lpp.). Nodot lietu atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Interese celt prasību – Nosacījums – Labums prasītājam

(Tiesas Statūtu 56. panta trešā daļa)

2.     Tiesvedība – Procesa organizatoriskie pasākumi – Pierādījumu savākšanas pasākumi – Savienības tiesas rīcības brīvība – Apjoms

3.     Tiesvedība – Procesa organizatoriskie pasākumi – Pieprasījums iesniegt dokumentu – Konfidencialitātes ņemšana vērā

(Civildienesta tiesas Reglamenta 44. panta 2. punkts)

1.      Apelācijas sūdzību, kuras iesniedz iestāde, kas ir atbildētāja pirmajā instancē, par nolēmumu, ar kuru ir apmierināti ierēdņa prasījumi, pieņemamība ir atkarīga no tā, vai ir interese celt prasību, kas nozīmē, ka apelācijas rezultātam ir jāspēj radīt labumu to iesniegušajam lietas dalībniekam.

Šajā saistībā, ja Civildienesta tiesa ir atcēlusi lēmumu, kurā konstatēts, ka kandidāts nav izturējis mutvārdu pārbaudījumu, pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpuma dēļ, lai izpildītu šo spriedumu, attiecīgajai iestādei ir jāpieņem jauns lēmums par ieinteresētās personas uzvārda iekļaušanu vai neiekļaušanu konkursa rezerves sarakstā. Šis jaunais lēmums aizvietotu lēmumu, kurš tika atcelts ar pārsūdzēto spriedumu. Savukārt, ja tiek atcelts spriedums, tad atceltais lēmums atgūst spēku un tas ir jāizskata no jauna, ņemot vērā citus prasības pamatus.

Turklāt pārsūdzētā sprieduma atcelšana katrā ziņā radītu konkrētu labumu atbildētājai iestādei, jo, ja prasība pirmajā instancē tiktu pilnībā noraidīta, tā būtu pasargāta no jebkādām prasībām atlīdzināt zaudējumus, ko prasītājs varētu izvirzīt kaitējuma dēļ, kas viņam, iespējams, nodarīts ar apstrīdēto lēmumu.

(sal. ar 41., 44., 45. un 47. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2000. gada 13. jūlijs, C‑174/99 P Parlaments/Richard, Recueil, I‑6189. lpp., 33. un 34. punkts; 2003. gada 3. aprīlis, C‑277/01 P Parlaments/Samper, Recueil, I‑3019. lpp., 28. un 31. punkts.

2.      Iespēja veikt procesa organizatorisko pasākumu vai pierādījumu savākšanas pasākumu ir jānovērtē tiesai, nevis lietas dalībniekiem, kuri vajadzības gadījumā var apstrīdēt pirmajā instancē izdarīto izvēli, iesniedzot apelācijas sūdzību. Tādējādi tieši tiesa, nevis lietas dalībnieki novērtē, vai ir jāveic pierādījumu savākšanas pasākums, lai tiesa varētu pieņemt nolēmumu.

Tomēr, lai gan patiešām lietas dalībnieks nevar pieprasīt, lai Savienības tiesa veiktu pierādījumu savākšanas pasākumu, tiesa nevar izdarīt secinājumus, pamatojoties uz to, ka lietas materiālos trūkst konkrētu pierādījumu, ja tā nav izmantojusi visus tās Reglamentā paredzētos līdzekļus, lai šos pierādījumus saņemtu no konkrētā lietas dalībnieka.

(sal. ar 61. un 62. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 27. oktobris, T‑34/92 Fiatagri un New Holland Ford/Komisija, Recueil, II‑905. lpp.

3.      Neatkarīgi no atšķirībām starp Vispārējās tiesas Reglamentu un Civildienesta tiesas Reglamentu paliek iespēja, ka pēdējā minētā tiesa izmanto tādu pašu procedūru kā Vispārējā tiesa, saskaņā ar kuru, ja viens lietas dalībnieks informē tiesu, ka tas uzskata par neiespējamu izpildīt procesa organizatoriskos pasākumus, jo daži pieprasītie dokumenti ir konfidenciāli, tā var izdot rīkojumu, nosakot šim lietas dalībniekam iesniegt konkrētos dokumentus, vienlaicīgi paredzot, ka šajā posmā šie dokumenti otram lietas dalībniekam nosūtīti netiek.

Protams, nedz Tiesas Statūtos, nedz Civildienesta tiesas Reglamentā, tāpat kā Tiesas Reglamentā un Vispārējās tiesas Reglamentā, nav paredzēta iespēja piemērot sodu šāda rīkojuma neizpildes gadījumā, bet vienīgā reakcija pret šādu atteikumu var būt tāda, ka tiesa no tā izdara attiecīgos secinājumus lēmumā, ar kuru izbeidz tiesvedību šajā instancē.

Tomēr, lai Civildienesta tiesa varētu šādi rīkoties, tai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai saņemtu attiecīgos dokumentus. Tādējādi, ja iestāde uzsver, ka tai pieprasītajiem dokumentiem, iespējams, ir konfidenciāls raksturs, Civildienesta tiesai pēc savas ierosmes ir jāizmanto sava Reglamenta tiesību norma, ar kuru tai vajadzības gadījumā tiek atļauts ņemt vērā šo konfidenciālo raksturu un, ja nepieciešams, veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu to aizsardzību. Civildienesta tiesas Reglamenta 44. panta 2. punkts ļauj izdot rīkojumu, ar kuru tiek pieprasīts iesniegt, iespējams, konfidenciālu dokumentu.

(sal. ar 72.–74., 76. un 77. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1980. gada 10. jūnijs, 155/78 M./Komisija, Recueil, 1797. lpp., 20. un 21. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2008. gada 8. jūlijs, T‑48/05 Franchet un Byk/Komisija, Krājums, II‑1585. lpp., 54. un 55. punkts; 2009. gada 18. marts, T‑299/05 Shanghai Excell M & E Enterprise un Shanghai Adeptech Precision/Padome, Krājums, II‑573. lpp., 24.–26. punkts.