Prasība, kas celta 2011. gada 20. maijā - Ezz u.c./Padome

(lieta T-256/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ahmed Abdelaziz Ezz (Gīza, Ēģipte), Abla Mohammed Fawzi Ali Ahmed (Londona, Apvienotā Karaliste), Khadiga Ahmed Ahmed Kamel Yassin (Londona, Apvienotā Karaliste) un Shahinaz Abdel Azizabdel Wahab Al Naggar (Gīza, Ēģipte), (pārstāvji - M. Lester, Barrister, un J. Binns, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Padomes 2011. gada 21. marta Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV L 76, 63. lpp.) un Padomes 2011. gada 21. marta Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē (OV L 76, 4. lpp.) tiktāl, ciktāl minētais lēmums un regula attiecas uz prasītājiem;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasības pieteikumu prasītāji saskaņā ar LESD 263. pantu lūdz atcelt Padomes 2011. gada 21. marta Lēmumu 2011/172/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē un Padomes 2011. gada 21. marta Regulu (ES) Nr. 270/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ēģiptē tiktāl, ciktāl minētais lēmums un regula attiecas uz prasītājiem.

Lai pamatotu savu prasību, prasītāji izvirza piecus pamatus.

1. Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts kritērijs par ierobežojošu pasākumu pieņemšanu saistībā ar prasītājiem, kā tas ir izklāstīts Padomes Lēmuma 2011/172/KĀDP 1. pantā un Padomes Regulas (ES) Nr. 270/2011 2. pantā. Turklāt tiek apgalvots, ka pamatojums, ko atbildētāja ir izmantojusi, lai pieņemtu ierobežojošos pasākumus saistībā ar prasītājiem, ir pilnībā nekonkrēts, nespecifisks, nepamatots, neattaisnots un nepietiekams, lai attaisnotu šādu pasākumu piemērošanu.

2. Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi prasītāju tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo:

ierobežojošajos pasākumos nav paredzēts process, kā paziņot prasītājiem pierādījumus, ar kuriem pamatots lēmums iesaldēt viņu līdzekļus, vai kā ļaut prasītājiem lietderīgi paust savu viedokli par šiem pierādījumiem;

apstrīdētajos pasākumos ir vispārēji, nepamatoti un nekonkrēti apgalvojumi par procesu tiesā; un

atbildētāja nav sniegusi pietiekamu informāciju, kas ļautu prasītājiem efektīvi paust savus atbildes viedokļus un kas ļautu Tiesai izvērtēt, vai Padomes lēmums un tās veiktais vērtējums ir pamatots un balstīts uz pārliecinošiem pierādījumiem.

3. Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav sniegusi prasītājiem pietiekamu pamatojumu par viņu iekļaušanu apstrīdētajos pasākumos, tādējādi neizpildot savu pienākumu sniegt skaidru izklāstu par faktisku un specifisku lēmuma pamatojumu, ieskaitot individuālo pamatojumu, kas lika uzskatīt, ka prasītāji ir atbildīgi par Ēģiptes valsts līdzekļu piesavināšanos.

4. Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir bez pamatojuma un nesamērīgi pārkāpusi prasītāju tiesības uz īpašumu un tiesības uz reputāciju, jo:

līdzekļu iesaldēšanai ir ievērojama un ilgstoša ietekme uz viņu pamattiesībām;

šie pasākumi nav pamatoti saistībā ar prasītājiem; un

atbildētāja nav pierādījusi, ka pilnīga līdzekļu iesaldēšana ir vismazāk apgrūtinošais pasākums, lai sasniegtu šādu mērķi, ne arī ir pierādījusi, ka prasītājiem nodarītais ievērojamais kaitējums ir attaisnots un samērīgs.

5. Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka tas, ka atbildētāja ir iekļāvusi prasītājus personu sarakstā, pret kurām tiks piemēroti ierobežojošie pasākumi, ir balstīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

____________