Language of document : ECLI:EU:T:2005:279

Lieta T‑40/04

Emma Bonino u.c.

pret

Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi

Regula par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu – Prasība atcelt tiesību aktu – Iebilde par nepieņemamību – Apstrīdams tiesību akts – Tiesības celt prasību – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tieša ietekme – Regula par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu – Iespējas politiskam grupējumam izmantot attiecīgo statusu izslēgšana – Tieša ietekme uz attiecīgo politisko grupējumu

(EKL 230. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2004/2003 2. un 3. pants)

2.      Process – Prasības pieņemamība – Novērtējums, ņemot vērā situāciju prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī – Tiesību akts, kurā paredzēts atlikt tā piemērošanu līdz kādam vēlākam datumam – Nav iespaidota tiešā ietekme uz fiziskām vai juridiskām personām

(EKL 230. panta ceturtā un piektā daļa)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Tieša ietekme – Regula par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu – Prasība, ko cēluši politiskā grupējuma deputāti – Tiešas ietekmes neesamība

(EKL 230. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2004/2003 2. un 3. pants)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Regula par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu – Prasība, ko cēlis politisks grupējums – Nepieņemamība

(EKL 230. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2004/2003)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Regula par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu – Prasība, ko cēlis politisks grupējums – Politiskā grupējuma deputātu piedalīšanās regulas izstrādē – Attiecīgās regulas juridiskais pamats, kas neparedz šādas darbības – Nepieņemamība

(EKL 230. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 2004/2003)

6.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Nosacījuma par nepieciešamību būt skartiem individuāli interpretācija “contra legem” – Nepieļaujamība

(EKL 230. panta ceturtā daļa)

1.      Regula – tāda kā Regula Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu –, ar ko rada labvēlīgāku tiesisko statusu, kuru var izmantot kāda daļa politisko grupējumu un nevar izmantot citi politiskie grupējumi, var ietekmēt politisko partiju vienlīdzīgas iespējas. Līdz ar to tiesiskās sekas, kas šādā gadījumā būtu jāņem vērā, ir tādas, ka politiskam grupējumam nav Eiropas līmeņa politiskās partijas statusa un līdz ar to tam nav arī tiesību saņemt Kopienu finansējumu, savukārt noteikti tā politiskie konkurenti tajā pašā laikā saņem šīs priekšrocības.

Faktiski tas, ka finansējuma piešķiršana atbilstoši šai regulai ir atkarīga no šajā sakarā iesniegtā pieteikuma, neizslēdz tiešu ietekmi uz politisku grupējumu, jo šāda pieteikuma iesniegšana ir atkarīga tikai un vienīgi no šī pieteikuma iesniedzēja gribas.

Turklāt, ņemot vērā, ka politiskie grupējumi, kas neatbilst šīs pašas regulas 2. un 3. pantā paredzētajiem nosacījumiem, nevar saņemt finansējumu un ka kritēriji, kas paredzēti 3. panta a), b) un d) apakšpunktā, pēc sava formulējuma Parlamentam neparedz rīcības brīvību, piemērojot iepriekš minētos kritērijus, uz lēmuma par finansējuma piešķiršanu vai atteikšanos to piešķirt saturu attiecas saistošā kompetence, šim lēmumam esot pavisam automātiskam un izrietošam tikai no apstrīdētās regulas, nepiemērojot citus starpposma noteikumus.

(sal. ar 43., 49., 51. un 52. punktu)

2.      Ja arī prasības par tiesību akta atcelšanu pieņemamība ir jāizvērtē prasības celšanas brīdī, tas, ka tiesību akta iedarbība īstenojas tikai šajā pašā tiesību aktā noteiktā vēlākā datumā, nav šķērslis tam, ka šim tiesību aktam uz personu varētu būt tieša ietekme.

No vienas puses, tā kā prasītājiem ir jāievēro EKL 230. panta piektajā daļā noteiktais prasības celšanas termiņš, jebkāda cita interpretācija nozīmētu, ka iestāde, kas ir tiesību akta autore, varētu kavēt privātpersonu celt tiešu prasību saskaņā ar EKL 230. panta ceturto daļu, atliekot tā noteikuma piemērošanas datumu, kas var tieši ietekmēt attiecīgās personas tiesisko stāvokli.

No otras puses, ja likumdevējs apstrīdētā tiesību akta noteikumiem paredz precīzu piemērošanas uzsākšanas datumu un ja šo noteikumu piemērošanai nav paredzēti nosacījumi nezināmu notikumu iestāšanās sakarā, šo noteikumu piemērošanas atlikšanai nav nekādas tiešas ietekmes uz privātpersonu.

(sal. ar 45.–48. punktu)

3.      Regula Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu, tieši neskar politiska grupējuma deputātus EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē, jo, kaut arī šajā regulā paredzētie politiskās partijas finansēšanas apstākļi var ietekmēt šīs partijas deputātu mandātu izpildi, šāda iespējamā finansējuma, kas piešķirts konkurējošam politiskam grupējumam un nav piešķirts politiskajai partijai, kuras biedri ir prasītāji deputāti, ekonomiskās sekas ir jāvērtē kā netiešas. Īstenībā tieša ekonomiska iedarbība notiek uz politiskā grupējuma situāciju un nevis uz tā sarakstā pārstāvēto deputātu situāciju, un šīs ekonomiskās sekas nav saistītas ar prasītāju deputātu tiesisko stāvokli, bet tikai ar viņu faktisko stāvokli.

(sal. ar 56. un 59. punktu)

4.      Regula Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu, ir piemērojama objektīvi noteiktās situācijās un rada juridiskas sekas attiecībā uz vispārīgā un abstraktā veidā noteiktām personu kategorijām, ciktāl šīs personas nav skartas individuāli EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē. Nosacījumi, kuriem ir jāatbilst politiskajai partijai, kas vēlas saņemt Kopienu finansējumu, ir formulēti vispārīgā veidā un var tikt vienādi piemēroti visiem politiskajiem grupējumiem, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā.

References grupa tātad nepieder ierobežotajai Regulas Nr. 2004/2003 skarto personu grupai, bet to veido visi politiskie grupējumi, kurus šī regula var skart tieši, proti, tostarp visas politiskās partijas, kas ir piedalījušās Eiropas vēlēšanās vai ir izteikušas nodomu to darīt.

Tas, ka pastāv iespēja noteikt dažu attiecīgo personu skaitu vai pat identitāti, šādai iespējai nepastāvot attiecībā uz citām personām, nevar prasītāju pietiekami individuāli izcelt.

(sal. ar 61.–63. punktu)

5.      Piedalīšanās apspriešanā pirms tiesību akta pieņemšanas pati par sevi nedod individuālas tiesības celt prasību. Kaut arī ar biedrības, kuras mērķis ir veicināt tās biedru intereses, “sarunu dalībnieces” pozīciju, iespējams, varētu pietikt, lai individuāli izceltu šādu prasītāju, šis secinājums neattiecas uz normatīvu aktu, kura juridiskais pamats neparedz privātpersonu iesaistīšanos. Tāpat, nepastāvot speciālai procedūrai, kas privātpersonas saistītu ar attiecīgo lēmumu pieņemšanu, izpildi un uzraudzību, sūdzības iesniegšana un turpmākā sarakste ar Komisiju pati par sevi nevar sūdzības iesniedzējam dot tiesības celt prasību saskaņā ar EKL 230. pantu.

Šajā sakarā Regula Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu, EKL 230. panta ceturtās daļas izpratnē neskar individuāli politisku grupējumu, kura daži biedri kā deputāti piedalījušies likumdošanas procesā, ja šī regula viņus neskar tieši un ja nepastāv nekāds procesuāls noteikums, saskaņā ar kuru politiskajām partijām būtu formāli jāpiedalās tās pieņemšanas procesā.

(sal. ar 70.–72. un 75. punktu)

6.      Tāda tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmas interpretācija, saskaņā ar kuru tiešu prasību par tiesību akta atcelšanu Kopienu tiesā var celt gadījumā, ja pēc tam, kad šī tiesa ir veikusi noteiktu valsts procesuālo noteikumu pārbaudi, var pierādīt, ka šie noteikumi neļauj privātpersonai celt prasību, lai apstrīdētu attiecīgā Kopienu tiesību akta spēkā esamību, nav pieņemama.

Turklāt saskaņā ar Līgumā paredzēto likumīguma pārbaudes sistēmu fiziska vai juridiska persona var iesniegt prasību par regulu tikai tad, ja attiecīgā regula personu skar ne tikai tieši, bet arī individuāli. Kaut gan šis pēdējais nosacījums ir jāinterpretē, ievērojot efektīvas tiesiskās aizsardzības principu un ņemot vērā dažādus apstākļus, kas var izcelt prasītāju individuāli, šāda interpretācija nedrīkst novest pie šajā Līgumā skaidri noteiktā nosacījuma neņemšanas vērā, nepārsniedzot Kopienu tiesām ar Līgumu piešķirto jurisdikciju.

(sal. ar 77. punktu)