Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2009. gada 30. novembra spriedumu lietā F-83/07 Zangerl-Posselt/Komisija 2010. gada 10. februārī iesniedza Brigitte Zangerl-Posselt

(lieta T-62/10 P)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Brigitte Zangerl-Posselt (Merzig, Vācija) (pārstāvis - S. Paulmann, Rechtsanwalt)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

pieņemt nolēmumu lietā un, kā apelācijas sūdzības iesniedzēja norādījusi pirmajā instancē, atcelt atklātā konkursa EPSO/AST/27/06 konkursa komitejas 2007. gada 25. jūlija lēmumu nepielaist apelācijas sūdzības iesniedzēju pie šī konkursa praktiskajiem un mutvārdu pārbaudījumiem, kurš apstiprināts ar 2007. gada 13. decembra lēmumu par sūdzību;

piespriest Komisijai atlīdzināt abās instancēs radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir vērsta pret Civildienesta tiesas 2009. gada 30. novembra spriedumu lietā F-83/07 Zangerl-Posselt/Komisija, ar ko apelācijas sūdzības iesniedzējas prasība tika noraidīta.

Apelācijas sūdzības pamatojumam tās iesniedzēja norāda, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izvērtējot, vai ir izpildīti nosacījumi dalībai atklātajā konkursā EPSO/AST/27/06. Šajā sakarā cita starpā tā norāda, ka Civildienesta tiesa, izvērtējot, vai apelācijas sūdzības iesniedzējai ir tāds diploms, kāds tiek prasīts paziņojumā par attiecīgo atklāto konkursu, ir aprobežojusies tikai ar Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļas franču valodas redakciju.

Turpinājumā tā norāda, ka Civildienesta tiesas apgalvojumos, ar kuriem tā cenšas atspēkot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, ir pieļautas vairākas kļūdas tiesību piemērošanā. Šajā sakarā cita starpā tā norāda, ka ir pieņemti atzinumi, kuru kļūdainums izriet no dokumentiem, kā arī tikuši sagrozīti iesniegtie pierādījumi.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja turklāt apgalvo, ka viņas apgalvotais netiešās diskriminācijas vecuma dēļ fakts gan esot apstiprināts, tomēr ticis atzīts par attaisnojamu, izmantojot nepietiekamu un nepareizu pamatojumu.

____________