VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2014. gada 12. martā

Lieta T‑373/13 P

Geoffroy Alsteens

pret

Eiropas Komisiju

Apelācijas sūdzība – Civildienests – Pagaidu darbinieki – Līguma pagarināšana – Acīmredzama prasības nepieņemamība pirmajā instancē – Tiesības tikt uzklausītam – Pielikuma par līguma pagarināšanu nodalāmība

Priekšmets:      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 8. maija rīkojumu lietā F‑87/12 Alsteens/Komisija, ar ko tiek lūgts šo rīkojumu atcelt

Nolēmums:      Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 8. maija rīkojumu lietā F‑87/12 Alsteens/Komisija. Lietu nodot atpakaļ Civildienesta tiesai. Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Kopsavilkums

1.      Apelācijas sūdzība – Pretapelācijas sūdzība – Priekšmets – Nepieciešamība balstīties uz citiem pamatiem nekā tie, kas izvirzīti apelācijas sūdzībā

(Vispārējās tiesas Reglamenta 143. panta 2. punkts)

2.      Tiesvedība – Lēmums, kas pieņemts ar motivētu rīkojumu – Nosacījumi – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piemērojamība

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

3.      Tiesvedība – Lēmums, kas pieņemts ar motivētu rīkojumu – Nosacījumi – Acīmredzami nepieņemama vai acīmredzami juridiski nepamatota prasība – Iespēja prasību atzīt par nepieņemamu pat pēc rakstveida procesa beigām

(Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pants)

4.      Ierēdņu celta prasība – Priekšmets – Daļēja atcelšana – Pagaidu darbinieka līgums – Noteikuma par nodarbinātības ilgumu nodalāmība – Pieņemamība

(LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 91. pants)

1.      Vispārējās tiesas Reglamenta 143. panta 2. punkta izpratnē kā pretapelācijas prasību nevar kvalificēt prasījumus par atcelšanu, kuru pamatojumu apelācijas sūdzības iesniedzējs ir jau izvirzījis apelācijas sūdzībā. Faktiski šī noteikuma piemērošana paredz, ka prasījumiem par atcelšanu, kas ir izklāstīti atbildes rakstā uz apelāciju, ir jābalstās uz citiem pamatiem nekā tie, kas izvirzīti apelācijas sūdzībā.

(skat. 28. punktu)

2.      Lai gan ir tiesa, ka prasības noraidīšana, pamatojoties uz Civildienesta tiesas Reglamenta 76. pantu, neparedz, ka minētajai tiesai iepriekš ir jādod iespēja lietas dalībniekiem paust nostāju par noraidījuma pamatojumu, ko tā paredz konstatēt, tomēr minētais pants ir piemērojams vienīgi gadījumos, kad šis pamatojums ir acīmredzams.

Šis ierobežojums izriet no tā, ka tiesību uz aizstāvību ievērošana, no kā izriet tiesības tikt uzklausītam, vispārīgi nozīmē, ka procesa dalībniekiem ir tiesības uz iespēju paust nostāju par faktiem un dokumentiem, ar kuriem tiek pamatots tiesas nolēmums, kā arī apspriest tiesā iesniegtos pierādījumus, apsvērumus un tiesību pamatus, ar kuriem tā paredz pamatot savu nolēmumu. Lai izpildītu prasības saistībā ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu, ir svarīgi, lai lietas dalībnieki atbilstoši sacīkstes [principam] varētu apspriest gan faktiskos, gan tiesiskos apstākļus, kuri noteiks tiesvedības iznākumu.

(skat. 34. un 35. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2009. gada 19. februāris, C‑308/07 P Gorostiaga Atxalandabaso/Parlaments, Krājums, I‑1059. lpp., 36. punkts un tajā minētā judikatūra.

Vispārējā tiesa: 2010. gada 12. maijs, T‑491/08 P Bui Van/Komisija, 84. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Prasības pieteikumu var noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu pat pēc rakstveida procesa norises.

(skat. 38. punktu)

Atsauces

Vispārējā tiesa: 2008. gada 8. septembris, T‑222/07 P Kerstens/Komisija, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑37. un II‑B‑1‑267. lpp., 32.–34. punkts; 2010. gada 23. marts, T‑16/09 P Marcuccio/Komisija, 53. punkts.

4.      Savienības tiesību aktu var daļēji atcelt tikai tad, ja noteikumus, kuru atcelšana tiek prasīta, ir iespējams nodalīt no pārējās akta daļas. Šī prasība nav izpildīta, ja, daļēji atceļot tiesību aktu, tiktu grozīta tā būtība.

Attiecībā uz lēmumu pagarināt pagaidu darbinieka līgumu, atstājot nemainīgus citus līguma noteikumus, prasība atcelt aktu par darba līguma ierobežojumu nevar grozīt apstrīdētā lēmuma būtību, jo, daļēji atceļot lēmumu, ar kuru ir noteikts jaunais līguma termiņš, šis ilgums būs jānosaka atbildīgajai iestādei, kurai saskaņā ar LESD 266. pantu būs jāveic pasākumi, ko nosaka Savienības tiesas sprieduma, kas pamato šo atcelšanu, izpilde.

(skat. 46., 47. un 50. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1998. gada 31. marts, C‑68/94 un C‑30/95 Francija u.c./Komisija, Recueil, I‑1375. lpp., 256.–258. punkts; 2005. gada 24. maijs, C‑244/03 Francija/Parlaments un Padome, Krājums, I‑4021. lpp., 12.–14. punkts; 2012. gada 6. decembris, C‑441/11 P Komisija/Verhuizingen Coppens, 38. punkts.

Vispārējā tiesa: 1992. gada 10. marts, T‑68/89, T‑77/89 un T‑78/89 SIV u.c./Komisija, Recueil, II‑1403. lpp., 320. punkts.