Lieta T‑201/11
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Si.mobil telekomunikacijske storitve d.d.
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Slovēnijas mobilās telefonijas pakalpojumu tirgus – Lēmums par sūdzības noraidīšanu – Lietas izskatīšana dalībvalsts konkurences iestādē – Savienības interešu neesamība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 17. decembra spriedums
1. Konkurence – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Komisijas tiesības noraidīt sūdzību, kas attiecas uz lietu, kuru izskata valsts konkurences iestāde – Nosacījumi
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 preambulas 18. apsvērums un 13. panta 1. punkts)
2. Konkurence – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Komisijas paziņojums par sadarbību Konkurences iestāžu tīklā – Uzņēmumu tiesības uz to, lai to lietu izskatītu konkrēta konkurences iestāde – Neesamība
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 preambulas 18. apsvērums un 13. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 2004/C 101/03 4. un 31. punkts)
3. Konkurence – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Komisijas tiesības noraidīt sūdzību, kas attiecas uz lietu, kuru izskata valsts konkurences iestāde – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Piemērojamība
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 preambulas 18. apsvērums un 13. panta 1. punkts)
4. Konkurence – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Komisijas tiesības noraidīt sūdzību, kas attiecas uz lietu, kuru izskata valsts konkurences iestāde – Jēdziens “izskatīšana” – Piemērojamība
(LESD 101., 102. un 105. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 preambulas 1., 6., 8., 18. un 35. apsvērums un 13. panta 1. punkts)
5. Konkurence – Pilnvaru sadalījums starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm – Komisijas tiesības noraidīt sūdzību, kas attiecas uz lietu, kuru izskata valsts konkurences iestāde – Jēdziens “tā pati darbība”– Piemērojamība – Ierobežojumi
(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 preambulas 18. apsvērums un 13. panta 1. punkts)
1. No Regulas Nr. 1/2003 13. panta 1. punkta formulējuma skaidri izriet, ka Komisija, balstoties uz šo tiesību normu, var pamatoti noraidīt šo sūdzību, ja tā konstatē, pirmkārt, ka kāda dalībvalsts iestāde jau “nodarbojas” [izskata] ar tajā iesniegto lietu un, otrkārt, ka šī lieta attiecas uz “to pašu līgumu”, “apvienības lēmumu” vai “darbību”.
Citiem vārdiem, šo abu nosacījumu apvienojums ir pietiekams pamats, lai Komisija noraidītu tajā iesniegto sūdzību. Tādējādi Regulas Nr. 1/2003 13. panta 1. punkta piemērošana nevar tikt pakļauta citiem nosacījumiem kā vien iepriekš minētajiem.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 4. un 5. pantu Komisijai un dalībvalstu konkurences iestādēm ir paralēla kompetence [EKL] 81. un 82. panta piemērošanā un Regulas Nr. 1/2003 sistēma balstās uz ciešu sadarbību starp tām. Turpretī ne Regulā Nr. 1/2003, ne Paziņojumā par sadarbību konkurences iestāžu tīklā nav paredzēts noteikums par pilnvaru sadalījumu starp Komisiju un dalībvalstu konkurences iestādēm. Līdz ar to, pat pieņemot, ka Komisija ir īpaši labā situācijā, lai izskatītu lietu, un ka valsts konkurences iestāde nav šādā situācijā, lai izskatītu lietu, attiecīgajam uzņēmumam nav nekādu tiesību uz to, lai lietu izskatītu Komisija.
(sal. ar 33., 34., 36., 37. un 40. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 39. punktu)
3. Regulas Nr. 1/2003 13. pantā un tās preambulas 18. apsvērumā ir atspoguļota plašā rīcības brīvība, kas piemīt konkurences iestāžu tīklā ietilpstošajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka ar lietām nodarbojas piemērotākās iestādes konkurences iestāžu tīklā. Ņemot vērā Līgumā un Regulā Nr. 1/2003 Komisijai atzīto lomu, arī tai, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 13. pantu, a fortiori ir plaša rīcības brīvība.
Ciktāl Komisijai, īstenojot Regulas Nr. 1/2003 13. pantu, ir plaša rīcības brīvība, Savienības tiesas kontrole ir jāattiecina tikai uz to, ka tiek pārbaudīts, vai ir ievēroti procesuālie un pamatojuma noteikumi, tiek izvērtēta faktu saturiskā precizitāte, kā arī tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda faktu novērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana.
(sal. ar 43. un 44. punktu)
4. Jēdziens “nodarboties” [izskatīt], kas ietverts Regulas Nr. 1/2003 13. panta 1. punktā, nenozīmē vien to, ka kāda cita iestāde ir saņēmusi sūdzību, vai arī, ka tā rīkojas pēc savas iniciatīvas. Faktiski tas, ka sūdzību ir iesniedzis sūdzības iesniedzējs vai ka dalībvalsts konkurences iestāde rīkojas pēc savas iniciatīvas, ir darbība, kura, to pašu par sevi izvērtējot, nepierāda ne to, ka dalībvalsts konkurences iestāde ir izmantojusi savas pilnvaras, ne a fortiori to, ka šajā lietā ir izvērtēti faktiskie un tiesiskie apstākļi. Līdz ar to Komisija nebūtu izpildījusi tās vispārīgo uzraudzības uzdevumu, kas izriet no LESD 105. panta 1. punkta, lai arī tai ir atļauts noraidīt sūdzību vienīgi tādēļ, ka dalībvalsts konkurences iestāde ir saņēmusi sūdzību vai arī rīkojas pēc savas iniciatīvas, jo šīs darbības nenozīmē, ka attiecīgā lieta jebkādi tiek izskatīta.
Tomēr, kad Komisija konkrētos lietas apstākļos piemēro Regulas Nr. 1/2003 13. panta 1. punktu, šī tiesību norma tai nekādi neuzliek pienākumu izvērtēt pamatnostādņu, ko ņēmušas vērā dalībvalsts konkurences iestādes, kas izskata lietu, pamatotību.
Šādos apstākļos, ja Komisija noraida sūdzību, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 13. panta 1. punktu, tad šai iestādei, balstoties uz informāciju, kas tai ir pieejama lēmuma pieņemšanas dienā, it īpaši ir jāpārliecinās, ka lietu izskata dalībvalsts konkurences iestāde.
Faktiski no Regulas Nr. 1/2003 preambulas, it īpaši no tās 1., 6., 8. un 35. apsvēruma, izriet, ka dalībvalstu konkurences iestāžu ciešāka sadarbība [EKL] 81. un 82. panta piemērošanā un tām uzliktais pienākums piemērot šīs tiesību normas gadījumos, kad var tikt ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, ir vērsts uz to, lai nodrošinātu tieši minētās regulas efektivitātes mērķi. Faktiski no Regulas Nr. 1/2003 preambulas, it īpaši no tās 1., 6., 8. un 35. apsvēruma, izriet, ka dalībvalstu konkurences iestāžu ciešāka sadarbība [EKL] 81. un 82. panta piemērošanā un tām uzliktais pienākums piemērot šīs tiesību normas gadījumos, kad var tikt ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, ir vērsts uz to, lai nodrošinātu tieši minētās regulas efektivitātes mērķi.
(sal. ar 47.–50., 56. un 57. punktu)
5. No Regulas Nr. 1/2003 13. panta 1. punkta izriet, ka Komisija sūdzību var noraidīt, ja tā ir saņēmusi sūdzību par “to pašu darbību”, kuru jau izskata dalībvalsts konkurences iestāde, ja šī pati darbība attiecas uz “vieniem un tiem pašiem apgalvotajiem pārkāpumiem, kas izdarīti vienā un tajā pašā laikā, tajā pašā tirgū”, kā tie, par kuriem Komisijai bija iesniegta sūdzība.
Turklāt, ja Komisija grasās noraidīt sūdzību, pamatojoties uz Regulas Nr. 1/2003 13. panta 1. punktu, tai it īpaši ir jāpārliecinās, ka lieta, kuru izskata dalībvalsts konkurences iestāde, attiecas uz tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem kā tie, kas norādīti šajā sūdzībā. Turpretī Komisijai nav saistošs ne sūdzības iesniedzēju iesniegto pieteikumu priekšmets un iemesls, ne arī to izvirzīto faktu kvalifikācija.
(sal. ar 69., 73., 75. un 76. punktu)