Pagaidu versija
Lieta T‑221/08
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Guido Strack
pret
Eiropas Komisiju
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti attiecībā uz OLAF izmeklēšanas lietu – Prasība atcelt tiesību aktu – Netieši un tieši piekļuves atteikumi – Izņēmums saistībā ar privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzību – Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību – Izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību – Pienākums norādīt pamatojumu – Ārpuslīgumiskā atbildība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 26. aprīļa spriedums
1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Piekļuves pieteikums, kas attiecas uz dokumentiem, kuri jau ir pieteicēja rīcībā, un kas ir vērsts uz to, lai tiktu iegūtas no nepubliskošanas pienākuma atbrīvotas kopijas – Pieļaujamība – Pienākums norādīt pamatojumu – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)
2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība – Piemērojamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa)
3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Piekļuves atteikums – Iespēja pamatoties uz vispārējām prezumpcijām, kas ir piemērojamas atkarībā no attiecīgo dokumentu veida
(Eiropas Parlamenta un padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzība – Piemērojamība – Piemērošana dokumentiem Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktā izmeklēšanā – Vispārēja prezumpcija par šādā procedūrā iesaistīto interešu aizsardzības apdraudēšanu, publiskojot minētos dokumentus
(LESD 324. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1073/1999 8. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa)
5. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Piemērošanas joma – Piekļuves pieteikums, kas attiecas uz dokumentiem saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) iekšējās izmeklēšanas procedūrām – Iekļaušana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1073/1999 un Regulas Nr. 1049/2001 1. panta 3. punkts)
6. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu – Nošķiršana no pārskatāmības principa
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrā daļa)
7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Pienākums piešķirt daļēju piekļuvi datiem, uz kuriem izņēmumi neattiecas – Piemērošana dokumentiem, kas ietilpst kategorijā, uz kuru attiecas vispārējā prezumpcija par piekļuves atteikumu – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkts)
8. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Privātās dzīves un personas neaizskaramības aizsardzība – Piemērojamība – Piemērošana dokumentiem, kuri attiecas vienīgi uz pieteikuma iesniedzēju – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
9. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Dokumenta jēdziens – Piemērojamība – Pieteikuma iesniedzēja intereses panākt tā publiskošanu ņemšana vērā – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 3. panta a) punkts)
10. Komisija – Komisijas rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošana – Lēmums 2006/291 – Atļauju piešķiršanas procedūra – Nošķiršana no Regulā Nr. 1049/2001 paredzētās procedūras
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 16. pants; Komisijas Lēmuma 2006/291 2. panta 1. un 4. punkts)
1. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem mērķis ir padarīt iestāžu dokumentus vispārēji pieejamus sabiedrībai, un atklātībā paziņoti dokumenti iekļūst publiskā apritē. Šajā ziņā piekļuves atteikums, pamatojoties uz minēto regulu, liedz dokumentus, uz kuriem attiecas piekļuves pieteikums, uzskatīt par publiskiem.
Līdz ar to apstāklis, ka pieteikuma iesniedzēja rīcībā jau ir dokumenti, uz kuriem attiecas viņa pieteikums par piekļuvi, un ka šī pēdējā minētā mērķis nav bijis ļaut viņam iepazīties ar to saturu, bet gan drīzāk tos izpaust trešajām personām, nav svarīgs, vēl jo vairāk, pieteikuma iesniedzēja lēmuma iesniegt šādu pieteikumu pamatojumam nav nozīmes, jo Regulā Nr. 1049/2001 nav paredzēts, ka ieinteresētajai personai būtu jāpamato savs pieteikums par piekļuvi dokumentiem, ne arī, ka šāda pieteikuma pamatojums varētu ietekmēt tās piekļuvi vai atteikumu tai. Tādējādi iestāde, kurai iesniegts šāds pieteikums, nevar atsaukties vienīgi uz apstākli, ka pieteikuma par piekļuvi dokumentiem iesniedzēja rīcībā jau bija vai, domājams, bija pieprasītie dokumenti, taču citādām vajadzībām, lai atteiktos izskatīt pieteikumu par piekļuvi šiem pašiem dokumentiem, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001
(sal. ar 128., 131., 132. un 135. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 148. punktu)
3. Vispārējās prezumpcijas atzīšana, saskaņā ar kuru noteikta veida dokumentu publiskošana negatīvi ietekmētu Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pantā uzskaitīto interešu aizsardzību, ļauj attiecīgajai iestādei izskatīt vispārēju prasību un atbilstoši uz to atbildēt.
(sal. ar 150. punktu)
4. Attiecībā uz piekļuvi uz lietas materiālu piezīmēm, ko sagatavojuši par izmeklēšanas lietas materiāliem atbildīgie Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklētāji un kas ietver izmeklētāju un citu kompetento darbinieku pamatojumu un analīzi par izmeklēšanas gaitu un virzību, gan par jautājumiem pēc būtības, gan par pārvaldību, Komisijai nevar pārmest, ka tā atteikusi piekļuvi šādiem dokumentiem, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punkta otro daļu.
Publiska piekļuve šādiem dokumentiem sevišķi kaitētu Komisijas un it īpaši OLAF spējai pildīt savu krāpšanas apkarošanas uzdevumu sabiedrības interesēs. Attiecīgo dokumentu paziņošana atklātībā ievērojami kaitētu Komisijas un OLAF lēmumu pieņemšanas procesam, jo tā nopietni apdraudētu OLAF turpmāko izmeklēšanu pilnīgu neatkarību un to mērķus, izpaužot OLAF stratēģiju un darba metodes un mazinot šā pēdējā minētā iespēju no saviem līdzstrādniekiem saņemt neatkarīgu vērtējumu un apspriesties ar Komisijas dienestiem par ļoti jutīgiem tematiem. Tā arī radītu apdraudējumu, ka privātpersonas tiktu atturētas no tādas informācijas sniegšanas, kas saistīta ar iespējamu krāpšanu, un tādējādi OLAF un Komisija nesaņemtu lietderīgu informāciju, lai uzsāktu izmeklēšanas, kuru mērķis ir Savienības finanšu interešu aizsardzība. Šis secinājums vēl jo vairāk šķiet atbilstošs tāpēc, ka it īpaši Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētie izņēmumi tad, kad attiecīgie dokumenti ietilpst kādā īpašā Savienības tiesību jomā, nevar tikt interpretēti, neņemot vērā īpašos noteikumus, kas regulē piekļuvi dokumentiem.
Šajā ziņā, ņemot vērā īpašo konfidencialitāti, kas saskaņā ar Regulu Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic OLAF, ir piešķirta ar OLAF izmeklēšanu saistītajiem dokumentiem, no tā izriet, ka attiecībā uz OLAF iekšējās izmeklēšanas procedūrām saskaņā ar šo regulu vispārēja prezumpcija par aizliegumu piekļūt dokumentiem, kas saitīti ar izmeklēšanu un, konkrētāk, kuros ir ietverti iekšējai lietošanai paredzēti paziņojumi saistībā ar OLAF apspriedēm un sagatavojošām konsultācijām, var izrietēt it īpaši no šīs regulas noteikumiem. Šī prezumpcija par tādu interešu aizskārumu, ko pamato mērķis novērst jebkādu nopietna apdraudējuma risku lēmumu pieņemšanā Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrās daļas izpratnē, ir acīmredzama neatkarīgi no tā, vai pieteikums par piekļuvi dokumentiem attiecas uz jau pabeigtu izmeklēšanas procedūru vai uz notiekošu procedūru
(sal. ar 151., 153., 154., 157., 160., 162. un 169. punktu)
5. Tā kā Regulās Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem un Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), nav normu, kurās būtu skaidri paredzēts vienas regulas pārākums pār otru, ir jānodrošina katras minētās regulas piemērošana veidā, kas atbilst otrai regulai un ļauj tās piemērot saskaņoti.
Turklāt Regula Nr. 1049/2001 attiecībā uz OLAF ir piemērojama, ciktāl šajā regulā OLAF ir atzīts par daļu no Komisijas, kas šīs regulas 1. panta a) punktā ir minēta kā viena no iestādēm, kurām tiek piemērota minētā regula.
(sal. ar 158. un 164. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 167. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 168. punktu)
8. Kas attiecas uz piekļuvi dokumentiem, tad tādu personas datu izpaušana, kuri attiecas vienīgi uz attiecīgā pieteikuma par piekļuvi iesniedzēju, nevar tikt noraidīta tāpēc, ka tā kaitētu privātuma aizsardzībai un personas neaizskaramībai.
(sal. ar 198. punktu)
9. Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 3. panta a) punktā ietvertā plašā “dokumenta” jēdziena definīcija būtībā ir balstīta uz saglabāta satura pastāvēšanu, ko pēc tā radīšanas var reproducēt vai ar to iepazīties, precizējot, pirmkārt, ka tam, uz kāda datu nesēja saturs tiek saglabāts, saglabātā satura veidam un būtībai, tāpat kā satura izmēram, garumam, nozīmei vai pasniegšanas veidam, nav nozīmes attiecībā uz jautājumu par to, vai uz saturu attiecas vai neattiecas minētā definīcija, un, otrkārt, ka vienīgais ierobežojums saistībā ar saturu, uz kuru varētu attiekties šī definīcija, ir nosacījums, ka minētajam saturam ir jābūt saistītam ar politiku, darbību un lēmumiem, kas ietilpst attiecīgās iestādes kompetencē.
Turklāt, ciktāl pieteikuma iesniedzējam savs pieteikums attiecībā uz piekļuvi dokumentiem nav jāpamato, Regulas Nr. 1049/2001 mērķiem nav arī svarīgi, ka pieteikuma iesniedzējam ir reāla interese, kas var būt attiecīgo dokumentu izpaušanai.
(sal. ar 249., 250. un 252. punktu)
10. Lēmumā Nr. 2006/291 par Komisijas informācijas atkalizmantošanu Komisijas rīcībā esošo publisko dokumentu, kā tie definēti šā lēmuma 2. panta 1. punktā, atkalizmantošanas mērķiem ir paredzēta piekļuves nodrošināšanas procedūra, kas atšķiras no Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem paredzētās procedūras, lai piekļūtu šiem pašiem dokumentiem. Šā lēmuma piemērošana prasa, lai attiecīgie dokumenti būtu precīzi identificēti un paziņoti atklātībā.
(sal. ar 265. un 267. punktu)