Apvienotās lietas T‑479/11 RENV un T‑157/12 RENV
Francijas Republika un IFP Énergies nouvelles
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 5. oktobra spriedums
Valsts atbalsts – Naftas pētniecība – Atbalsta shēma, ko īstenojusi Francija – Netieša un neierobežota valsts garantija, kas piešķirta IFPEN, piešķirot EPIC statusu – Priekšrocība – Priekšrocības pastāvēšanas prezumpcija – Samērīgums
1. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirta valsts garantija – Komisijas sniedzamais pierādījums par priekšrocības pastāvēšanu – Vērtējums, ņemot vērā visu atbilstošo informāciju – Prezumpcija par priekšrocību šīs garantijas saņēmēja uzņēmuma attiecībās ar tā piegādātājiem un klientiem – Nosacījumi – Iepriekšēja pārbaude par to, vai tirgus apstākļi pamato hipotēzi par priekšrocību, kas būtu analoģiska tai, kas pastāv saņēmēja uzņēmuma attiecībās ar banku un finanšu iestādēm – Neesamība
(skat. 74., 75., 82., 83., 87.–92. un 94.–104. punktu)
2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Uzņēmumam, uz kuru nav attiecināmas parastās sanācijas un likvidācijas procedūras, piešķirta valsts garantija – Priekšrocības esamības pierādīšana, izmantojot prezumpciju par šī uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos – Minētās prezumpcijas atspēkošana – Nosacījumi – Pierādījums par faktiskas ekonomiskas priekšrocības neesamību pagātnē un nākotnē
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 77., 124.–132. un 140.–151. punktu)
3. Valsts atbalsts – Komisijas lēmums – Lēmuma tiesiskuma vērtējums, ņemot vērā tā pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 132. un 133. punktu)
4. Valsts atbalsts – Administratīvā procedūra – Komisijas pienākumi – Rūpīga un objektīva izmeklēšana – Iespējami pilnīgāko un ticamāko pierādījumu ņemšana vērā – Pienākuma apjoms
(LESD 107. pants un 108. panta 2. punkts)
(skat. 134.–143. punktu)
5. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ievērojot noteiktus nosacījumus – Samērīguma principa pārkāpums
(LESD 107. panta 1. punkts)
(skat. 202.–207. punktu)
Rezumējums
Institut français du pétrole, pašlaik saukts IFP Énergies nouvelles (turpmāk tekstā – “IFPEN”), ir Francijas publiska pētniecības organizācija, kuras uzdevumi ir pētniecība un attīstība, apmācība un dokumentācijas sniegšana. Līdz 2006. gadam IFPEN bija privāttiesību juridiska persona un bija Francijas valdības ekonomiskā un finanšu kontrolē. 2006. gadā IPFEN tika pārveidota par publisko tiesību juridisko personu, proti, publisku organizāciju, kas nodarbojas ar rūpnieciskiem un komerciāliem jautājumiem (établissement public à caractère industriel et commercial, turpmāk tekstā – “EPIC”)
2011. gadā (1) Eiropas Komisija uzskatīja, ka šī statusa piešķiršanas rezultātā IFPEN tika piešķirta neierobežota valsts garantija attiecībā uz visām tās darbībām. Komisija no tā secināja – tas, ka šīs garantijas segums attiecās uz IFPEN saimnieciskajām darbībām (kā tehnoloģiju pārnese un līgumpētījumi), veido valsts atbalstu. Komisija uzskatīja, ka IPFEN guva ekonomisku priekšrocību no valsts netiešās un neierobežotās garantijas ne vien saistībā ar tās attiecībām ar banku un finanšu iestādēm, bet arī attiecībās ar tās piegādātājiem un klientiem. Tās ieskatā, šī ekonomiskā priekšrocība bija selektīva, ciktāl IFPEN konkurenti, kam ir piemērojamas vispārējo tiesību maksātnespējas procedūras, nesaņēma līdzvērtīgu valsts garantiju. Komisija tomēr secināja – ja tiek ievēroti noteikti nosacījumi, šādi piešķirtais valsts atbalsts var tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.
Francijas Republika un IPFEN vērsās Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, lai panāktu apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Ar sākotnējo 2016. gada 26. maija spriedumu (2) Vispārējā tiesa daļēji apmierināja celtās prasības un atcēla apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā bija atzīts, ka garantija, kas IFPEN izriet no tās EPIC statusa, ir valsts atbalsts. Sākotnējā spriedumā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka, lai pierādītu ekonomiskas priekšrocības par labu IPFEN pastāvēšanu tās attiecībās ar piegādātājiem un klientiem, Komisija nevarēja atsaukties uz Tiesas iedibinātu prezumpciju par ekonomisku priekšrocību, kas piešķirta EPIC ar netiešu un neierobežotu valsts garantiju, kura saistīta ar tās statusu (3). Vispārējā tiesa turklāt nosprieda, ka IPFEN attiecībās ar finanšu un banku iestādēm šī prezumpcija bija atspēkota tāpēc, ka apstrīdētajā lēmumā aplūkotajā laikposmā IPFEN nebija piešķirtas nekādas faktiskas ekonomiskas priekšrocības izdevīgāku kredīta nosacījumu veidā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzskatīja arī – ņemot vērā to, ka prezumpcija bija atspēkota attiecībā uz lēmumā aplūkoto laikposmu, uz to nevarēja no jauna atsaukties attiecībā uz nākotni bez būtiskām to apstākļu izmaiņām, kuros tā bija atspēkota.
Tiesa, kurā Komisija vērsās ar prasību atcelt sākotnējo spriedumu, spriedumā apelācijas tiesvedībā (4) nosprieda, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi ekonomiskās priekšrocības prezumpcijas tvērumu. Vispirms tas apstāklis vien, ka netiešas un neierobežotas valsts garantijas saņēmējs pagātnē nav guvis nekādu reālu ekonomisku priekšrocību no tā EPIC statusa, viens pats nav pietiekams, lai atspēkotu priekšrocības pastāvēšanas prezumpciju. Tiesas ieskatā, šī vienkāršā priekšrocības prezumpcija var tikt atspēkota tikai, ciktāl ir pierādīts, ka attiecīgā EPIC no šīs garantijas pagātnē nav guvusi un, ticamākais, nākotnē negūs nekādu faktisku ekonomisku priekšrocību. Turpinājumā Tiesa nosprieda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka priekšrocības prezumpcija attiecas tikai uz attiecībām, kas ietver finansējuma darbību, tostarp uz EPIC attiecībām ar banku un finanšu iestādēm. Tā precizēja, ka šo prezumpciju nevarēja automātiski attiecināt uz EPIC attiecībām ar tās piegādātājiem vai klientiem, iepriekš nepārliecinoties, vai, ņemot vērā tirgus dalībnieku rīcību tirgū, priekšrocība, ko uzņēmums var gūt, ir līdzīga tai, kādu tas gūst attiecībās ar banku un finanšu iestādēm, un tas ir jāpārbauda Komisijai.
Savā 2020. gada 5. oktobra spriedumā, kas taisīts pēc Tiesas veiktas lietas nodošanas atpakaļ, Vispārējā tiesa daļēji atceļ apstrīdēto lēmumu, jo Komisija nav pierādījusi priekšrocību, ko IPFEN varējusi gūt no valsts garantijas attiecībās ar saviem piegādātājiem un klientiem, un tādējādi IPFEN uzliktie pienākumi pārliecināties par to saderību tiek atzīti par nesamērīgiem.
Vispārējā tiesa atgādina, ka, lai piemērotu priekšrocību prezumpciju EPIC attiecībām ar tās piegādātājiem un klientiem, saskaņā ar spriedumu apelācijas tiesvedībā Komisijai ir jāpārliecinās, vai šo piegādātāju un klientu rīcība tirgū pamato pieņēmumu par priekšrocību, kas ir analoģiska tai, kāda pastāv EPIC attiecībās ar banku un finanšu iestādēm. Taču Vispārējā tiesa konstatē, ka Komisija nav par to iepriekš pārliecinājusies. Pirmkārt, saistībā ar IPFEN un tās piegādātāju attiecībām Komisija atzīst, ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverts pierādījums pieņēmumam par to, ka pastāvētu priekšrocība, kas būtu analoģiska tai, kas pastāv IFPEN attiecībās ar banku un finanšu iestādēm. Otrkārt, saistībā ar IPFEN un tās klientu attiecībām Vispārējā tiesa norāda, ka Komisija ir izmantojusi hipotētisku argumentāciju un ka tā iepriekš nav veikusi ekonomiskā un juridiskā konteksta vērtējumu, kas ļautu atzīt par ticamu pieņēmumu par tādu priekšrocību IFPEN attiecībās ar tās klientiem, kas būtu analoģiska priekšrocībai, kāda pastāv šīs EPIC attiecībās ar banku un finanšu iestādēm. Tādējādi Vispārējā tiesa nospriež, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu sniegt pierādījumus par valsts atbalsta pastāvēšanu saistībā ar IPFEN attiecībām ar tās piegādātājiem un klientiem. Ņemot vērā šo konstatāciju, IPFEN uzliktais pienākums katru gadu – nolūkā pārliecināties par tāda atbalsta saderību, kura pastāvēšana nav pierādīta, – nosūtīt Komisijai datus par to preču summu, ko tā iegādājusies no saviem piegādātājiem, un to saimniecisko darbību summu, ko tā īstenojusi ar saviem klientiem, tiek uzskatīts par tādu, kas nav nedz piemērots, nedz nepieciešams tiesību aktu par valsts atbalstu mērķu sasniegšanai. Tādējādi Vispārējā tiesa daļēji apmierina pamatu par samērīguma principa pārkāpumu.
Savukārt – Vispārējās tiesas ieskatā – Komisija pamatoti ir uzskatījusi, ka valsts garantija, kas IFPEN bija tās EPIC statusa dēļ, tai piešķīra ekonomisku priekšrocību tās attiecībās ar banku un finanšu iestādēm. Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda – lai gan priekšrocības prezumpcija ir atspēkota attiecībā uz pagātni, Francija un IPFEN to izvirzīto argumentu nepieņemamības dēļ nav spējušas atspēkot šo prezumpciju attiecībā uz nākotni, kā tas ir pieprasīts spriedumā apelācijas tiesvedībā. Šie argumenti bija saistīti ar informāciju, kura bija jādara zināma Komisijai formālās izmeklēšanas procedūras laikā, kā arī ar informāciju pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.