Prasība, kas celta 2011. gada 31. maijā - Carlotti/Parlaments

(lieta T-276/11)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Marie-Arlette Carlotti (Marseļa, Francija) (pārstāvji - S. Orlandi, A. Coolen, J.-N. Louis, É. Marchal un D. Abreu Caldas, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

nospriest:

-    ka Eiropas Parlamenta Prezidija 2009. gada 1. aprīļa lēmums, ar kuru izdara grozījumus Eiropas Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgajā pensiju shēmā, ir prettiesisks;

-    atcelt apstrīdēto lēmumu;

-    piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šīs prasības mērķis ir atcelt 2011. gada 28. marta lēmumu, ar kuru prasītājai ir atteikts piešķirt priekšrocības no tās papildu pensijas 60 gadu vecumā (no 2012. gada februāra) un kas pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta Prezidija 2009. gada 1. aprīļa lēmumu, ar kuru izdara grozījumus Eiropas Parlamenta deputātu papildu brīvprātīgajā pensiju shēmā.

Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus.

-    ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas iegūtās tiesības, kas piešķirtas ar tiesību aktiem, un tiesiskās drošības princips;

ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un samērīguma princips, jo ar 2009. gada 1. aprīļa lēmumu un apstrīdēto lēmumu par trijiem gadiem ir paaugstināts vecums, sākot no kura ir tiesības uz pensiju, un nav noteikti pārejas pasākumi;

ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām 29. pants, kurā ir paredzēts, ka kvestori un ģenerālsekretārs seko šo noteikumu interpretācijai un stingrai ievērošanai;

ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir acīmredzama kļūda vērtējumā, kura ir pieļauta Eiropas Parlamenta Prezidija 2009. gada 1. aprīļa lēmumā, ar kuru groza apstrīdētā lēmuma pamatā esošo tiesisko regulējumu, kas balstīts uz pensiju fonda finansiālā stāvokļa nepamatotu novērtējumu;

ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka līgumu izpildē ir pārkāpts labas ticības princips un ka nav spēkā tīri voluntāras klauzulas.

____________