Prasība, kas celta 2024. gada 15. martā – Eiropas Komisija/Īrija
(Lieta C-204/24)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati un E. Sanfrutos Cano
Atbildētāja: Īrija
Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:
atzīt, ka, nepareizi un nepilnīgi transponējot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK 1 (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk tekstā – “Ūdens pamatdirektīva”), 2. panta 38. punktu, 4. panta 2. punktu, 5. panta 2. punktu, 7. panta 3. punktu, 9. panta 2. punktu, 11. panta 3. punkta a) apakšpunktu, 11. panta 3. punkta b) apakšpunktu, 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu, 11. panta 3. punkta d) apakšpunktu, 11. panta 3. punkta e) apakšpunktu, 11. panta 3. punkta i) apakšpunktu, 11. panta 3. punkta l) apakšpunktu, kā arī II un V pielikumu, Īrija nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;
piespriest Īrijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar Ūdens pamatdirektīvu ir izveidota sistēma iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzībai. Tās mērķis ir novērst un samazināt piesārņojumu, veicināt ilgtspējīgu ūdens izmantošanu, aizsargāt un uzlabot ūdens vidi un mazināt plūdu un sausuma ietekmi. Vispārējais mērķis ir panākt labu vides stāvokli visos ūdeņos. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas izstrādāt upju baseinu apsaimniekošanas plānus, pamatojoties uz dabiskiem ģeogrāfiskiem upju baseiniem, kā arī īpašas pasākumu programmas šo mērķu sasniegšanai. Divas lietas joprojām Īrijā rada bažas, jo tām ir būtiska loma visas direktīvas efektivitātes nodrošināšanā: 1) ilgstošais skaidrības trūkums Īrijas tiesību aktos, vai izmaksu atgūšana tiek pienācīgi uzskatīta par ūdens apsaimniekošanas instrumentu attiecībā uz visiem ūdens izmantošanu pakalpojumiem, t. i., arī tiem, ko nav sniegusi Irish Water; un 2) ūdens ieguves un hidromorfoloģiskās iejaukšanās kontroles, kas nodrošina, ka pār attiecīgo ūdenstilpju ekoloģisko stāvokli tiek veikta nepārtraukta uzraudzība, nepietiekamība. Attiecībā uz pirmo punktu Komisija kritizēja direktīvas 2. panta 38. punkta, 5. panta 2. punkta un 9. panta 2. punkta transponēšanu. Attiecībā uz otro punktu Komisija kritizēja to, ka Īrijas tiesībās ilgstoši trūkst uzsvara uz strukturētu regulējumu tādu darbību uzraudzībai un kontrolei, kuras var ietekmēt ūdenstilpju ekoloģisko stāvokli, ko ietekmē gan ieguve, gan hidromorfoloģiskās izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka dalībvalsts pilnīgi un efektīvi īsteno šo direktīvu, ir svarīgi, ka tiek pienācīgi noteikti vides aizsardzības būtiskie mērķi (4. pants), atbilstoši identificēti ieguvei izmantotie ūdeņi (7. pants) un pastāv pasākumu programma izvirzīto mērķu sasniegšanai (11. pants). Bez šī satvara ūdenstilpju ekoloģiskā stāvokļa uzraudzība var nebūt pilnīga.
____________
1 OV 2000, L 327, 1. lpp.