Pagaidu versija
ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT]
SECINĀJUMI,
sniegti 2024. gada 30. maijā (1)
Lieta C‑297/23 P
Harley-Davidson Europe Ltd.
un
Neovia Logistics Services International
pret
Eiropas Komisiju
Apelācija – Muitas savienība – Regula (ES) Nr. 952/2013 – Muitas kodekss – Starpvalstu tirdzniecības konflikti – Konkrētu motociklu nepreferenciālās izcelsmes noteikšana – Ekonomiski pamatotas pārstrādes vai apstrādes jēdziens – Deleģētā regula (ES) 2015/2446 – Izvairīšanās no muitas nodokļa vai tā apiešana – Manipulācija ar izcelsmi – Deleģētās reglamentējošās pilnvaras
I. Ievads
1. Vēlākais kopš filmas “Easy Rider” Harley-Davidson ir tipisks amerikāņu motocikls. Bet vai Harley-Davidson, kas nāk no Taizemes, joprojām ir amerikāņu motocikls? Tas var būt pārsteidzoši, bet faktiski tāds ir Komisijas viedoklis, ko Harley-Davidson šajā lietā dedzīgi apstrīd. Minētā pamatā ir tirdzniecības strīds starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību, kurā abas puses bija noteikušas aizliedzošus papildu muitas nodokļus konkrētām otrās puses precēm, it īpaši Savienība – minētajiem motocikliem. Pēc tam Harley-Davidson pārcēla Eiropas tirgum paredzēto ražošanu no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Taizemi. Tomēr apstrīdētajā īstenošanas lēmumā (2) Komisija atteicās atzīt šo valsti par izcelsmes vietu.
2. Ar pārsūdzēto spriedumu (3) Vispārējā tiesa noraidīja Harley-Davidson celto prasību par apstrīdēto īstenošanas lēmumu. Šajā apelācijas tiesvedībā ir it īpaši jānoskaidro tas, vai Komisija var atteikties atzīt ražošanas pārcelšanu tikai tādēļ, ka šīs pārcelšanas mērķis ir izvairīties no muitas nodokļiem, kas tiek piemēroti saistībā ar starpvalstu tirdzniecības strīdu.
II. Atbilstošās tiesību normas
A. Muitas kodekss
3. Muitas kodeksa (4) 33. pants ļauj muitas iestādēm pieņemt lēmumus par saistošām izziņām par izcelsmi. Atbilstoši 34. panta 11. punktam Komisija var lūgt dalībvalstīm atcelt šādus lēmumus, “lai nodrošinātu pareizu un vienotu tarifu klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu”.
4. Muitas kodeksa 59. pantā ir precizēti noteikumi, uz kuriem attiecas noteikumi par preču izcelsmi:
“Regulas 60. un 61. pantā ir noteikti noteikumi nepreferenciālas preču izcelsmes noteikšanai, lai piemērotu:
a) kopējo muitas tarifu, izņemot pasākumus, kas minēti 56. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā;
b) pasākumus, kas nav tarifa pasākumi un kas paredzēti Savienības noteikumos, kuri reglamentē ar preču tirdzniecību saistītas īpašas jomas; un
c) citus Savienības pasākumus attiecībā uz preču izcelsmi.”
5. Muitas kodeksa 56. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā ir minēti preferenciāli tarifa pasākumi.
6. Muitas kodeksa 60. pantā ir reglamentēta preču izcelsme muitas tarifa piemērošanai:
“1. Preces, kas pilnīgi iegūtas kādā valstī vai teritorijā, uzskata par precēm ar šīs valsts vai teritorijas izcelsmi.
2. Precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, par izcelsmes valsti uzskata valsti vai teritoriju, kurā ir notikusi to pēdējā nozīmīgā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kura beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija”.
7. Muitas kodeksa 62. pants pilnvaro Komisiju “pieņemt deleģētos aktus [..], paredzot noteikumus, atbilstīgi kuriem preces, kam ir nepieciešama nepreferenciālas izcelsmes noteikšana, lai piemērotu 59. pantā minētos Savienības pasākumus, tiek uzskatītas par tādām, kuras pilnībā iegūtas vienā valstī vai teritorijā vai kuru pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi kādā valstī vai teritorijā, saskaņā ar 60. pantu.”
B. Deleģētā regula 2015/2446, ar ko papildina Muitas kodeksu
8. Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (5) 33. pantā ir precizēts, kad pārstrāde vai apstrāde nav uzskatāma par ekonomiski pamatotu Muitas kodeksa 60. panta 2. punkta izpratnē:
“Ikvienu pārstrādes vai apstrādes darbību, kas veikta citā valstī vai teritorijā, uzskata par ekonomiski nepamatotu, ja, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, tiek konstatēts, ka šīs darbības mērķis bija izvairīties no tādu pasākumu piemērošanas, kas minēti Kodeksa 59. pantā.
Attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas 22–01. pielikums, piemēro nodaļas palīgnoteikumus par attiecīgajām precēm.
Attiecībā uz precēm, uz kurām neattiecas 22–01. pielikums, ja pēdējā apstrāde vai pārstrāde uzskatāma par ekonomiski nepamatotu, uzskata, ka preču pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija, notikusi valstī vai teritorijā, kurā ir lielākās daļas materiālu izcelsme, ko noteic, pamatojoties uz materiālu vērtību.”
9. Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 21. apsvērumā 33. pants ir paskaidrots šādi:
“Lai novērstu manipulācijas ar ievesto preču izcelsmi nolūkā izvairīties no tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanas, dažos gadījumos pēdējā būtiskā pārstrāde vai apstrāde nebūtu jāuzskata par ekonomiski pamatotu.”
10. Attiecīgie motocikli nav uzskaitīti Deleģētās regulas 2015/2446 22–01. pielikumā.
C. Noteikumi par starpvalstu tirdzniecības strīdu izšķiršanu
1. Regula Nr. 654/2014
11. Lietas pamatā esošie muitas nodokļi balstās uz Regulu (ES) Nr. 654/2014 par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei (6). 2. un 3. apsvērumā ir paskaidrots šādu pasākumu mērķis:
“(2) Ir svarīgi, lai Savienības rīcībā būtu atbilstīgi instrumenti, ar ko nodrošina tās tiesību faktisko īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā aizsargāt Savienības ekonomiskās intereses. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad trešās valstis ievieš tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, kas mazina priekšrocības, kuras Savienības ekonomikas dalībniekiem nodrošina starptautiskās tirdzniecības nolīgumi. Savienībai jābūt iespējai ātri un elastīgi reaģēt saistībā ar procedūrām un termiņiem, kas noteikti tās noslēgtajos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos. Tāpēc ir nepieciešami noteikumi, ar kuriem nosaka regulējumu Savienības tiesību īstenošanai dažās konkrētās situācijās.
(3) Strīdu izšķiršanas mehānismu, kas ieviesti ar Nolīgumu, ar ko izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) un ar citiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem nolīgumiem, mērķis ir rast pozitīvu risinājumu visiem strīdiem, kas rodas starp Savienību un otru minēto nolīgumu pusi vai pārējām pusēm. Tomēr Savienībai būtu jāspēj apturēt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar minētajiem strīdu izšķiršanas mehānismiem, ja citi mēģinājumi rast pozitīvu strīda risinājumu ir bijuši neveiksmīgi. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķim vajadzētu būt rosināt attiecīgo trešo valsti ievērot attiecīgos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga.”
12. Regulas Nr. 654/2014 8. apsvērumā ir reglamentēta tirdzniecības politikas pasākumu izstrāde:
“Tirdzniecības politikas pasākumus, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, būtu jāizraugās un jāizstrādā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, tostarp to, cik efektīvi ir minētie pasākumi, lai panāktu, ka trešās valstis ievēro starptautiskās tirdzniecības noteikumus, un to, kādas ir pasākumu iespējas nodrošināt atvieglojumus tiem ekonomikas dalībniekiem Savienībā, kurus ietekmē trešās valsts pasākumi, un pamatojoties uz mērķi mazināt negatīvu ekonomisko ietekmi uz Savienību, tostarp attiecībā uz būtiskām izejvielām.”
13. Regulas Nr. 654/2014 priekšmets ir definēts 1. pantā:
“Šajā regulā paredzēti noteikumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek faktiski un laikus īstenotas Savienības tiesības apturēt vai atsaukt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā:
a) reaģēt uz trešo valstu izdarītiem starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē Savienības intereses, lai rastu apmierinošu risinājumu, kas atjauno Savienības ekonomikas dalībnieku priekšrocības;
b) atjaunot līdzsvaru starp koncesijām vai citām saistībām tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, ja režīms, ko piemēro precēm no Savienības tiek mainīts tādā veidā, kas skar Savienības intereses.”
2. Īstenošanas regula 2018/724
14. Īstenošanas regulā 2018/724 (7) Komisija paziņoja par attiecīgajiem muitas nodokļiem un pamatoja tos it īpaši 1.–3., kā arī 6. apsvērumā:
“(1) Amerikas Savienotās Valstis (“Savienotās Valstis”) 2018. gada 8. martā pieņēma aizsargpasākumus, paaugstinot tarifu noteiktu tērauda un alumīnija ražojumu importam, kuri uz nenoteiktu laiku stājās spēkā 2018. gada 23. martā. Tarifa paaugstinājuma spēkā stāšanās datumu attiecībā uz Eiropas Savienību 22. martā atlika uz 2018. gada 1. maiju.
(2) Kaut gan Savienotās Valstis raksturo šos pasākumus kā drošības pasākumus, tie būtībā ir aizsargpasākumi. Tie ir korektīvi pasākumi, kas izjauc no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) līguma izrietošo koncesiju un pienākumu līdzsvaru un ierobežo importu, lai aizsargātu vietējo ražošanas nozari pret ārvalstu konkurenci un nodrošinātu šīs ražošanas nozares komercuzplaukumu. 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) drošības izņēmumi neattiecas uz vai neattaisno šādus aizsargpasākumus un neietekmē tiesības veikt līdzsvara atjaunošanu saskaņā ar attiecīgajiem PTO līguma noteikumiem.
(3) PTO Nolīgumā par aizsargpasākumiem paredzēts, ka ikvienai eksportētājai dalībniecei, kuru ietekmē aizsargpasākums, ir tiesības apturēt pamatoti līdzvērtīgu koncesiju piemērošanu vai citas tirdzniecības saistības pret to PTO dalībnieci, kura piemēro aizsargpasākumu, ar noteikumu, ka apspriedēs netiek rasts apmierinošs risinājums, un PTO Preču tirdzniecības padome neiebilst.
[..]
(6) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 654/2014 4. panta 1. punktu Komisija izmanto tiesības apturēt pamatoti līdzvērtīgas koncesijas vai citas saistības, lai tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm atjaunotu līdzsvaru starp koncesijām vai citām saistībām. Šī attiecīgā rīcība ir tirdzniecības politikas pasākumi, kuri var ietvert, inter alia, tarifa koncesiju apturēšanu un jaunu vai palielinātu muitas nodokļu piemērošanu.”
D. Piemērojamās muitas nodokļu likmes
15. Strīdus motocikli ietilpst Kombinētās nomenklatūras (8) pozīcijā 8711 50 00, kurā ietilpst “motocikli (ieskaitot mopēdus) un velosipēdi ar palīgmotoru, arī ar blakusvāģiem[, kā arī] blakusvāģi[..] ar atgriezeniskās virzes kustības iekšdedzes virzuļmotoru, kura darba tilpums pārsniedz 800 cm3.” Kopējais muitas tarifs šādām precēm paredz muitas nodokli 6 % apmērā.
16. Komisija attiecīgos papildu muitas nodokļus noteica ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 (9):
“1. pants
Savienība piemēro papildu muitas nodokļus šīs regulas I un II pielikumā uzskaitīto Amerikas Savienoto Valstu (“ASV” jeb “Savienotās Valstis”) izcelsmes ražojumu importam Savienībā.
2. pants
Papildu muitas nodokļus šiem ražojumiem piemēro šādi:
a) pirmajā posmā I pielikumā uzskaitīto ražojumu importam no šīs regulas spēkā stāšanās dienas piemēro papildu ad valorem nodokli ar 10 % un 25 % likmi;
b) otrajā posmā II pielikumā uzskaitīto ražojumu importam piemēro turpmāku papildu ad valorem nodokli ar 10 %, 25 %, 35 % vai 50 % likmi, proti, kā noteikts šajā pielikumā:
– no 2021. gada 1. jūnija [..].”
17. Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/886 I pielikumu precēm ar kodu 8711 50 00 pirmajā posmā tiek piemērots papildu muitas nodoklis 25 % apmērā un saskaņā ar II pielikumu – papildu nodoklis 25 % apmērā otrajā posmā. Līdz ar to apelācijas sūdzības iesniedzējas Harley-Davidson no ASV Eiropā importētajiem motocikliem no 2018. gada 22. jūnija parastās muitas nodokļa likmes 6 % vietā tika piemērota kopējā muitas nodokļa likme 31 % apmērā, bet no 2021. gada 1. jūnija – kopējā muitas nodokļa likme 56 % apmērā.
18. Tomēr Savienība vēl nav piemērojusi otrā posma muitas nodokļus, bet ir apturējusi to piemērošanu, pirms tie ir kļuvuši piemērojami (10). Kopš 2022. gada 1. janvāra tā ir apturējusi arī pirmā posma muitas nodokļu piemērošanu (11).
III. Apelācijas tiesvedības pamatā esošie fakti
19. Prasītāja pirmajā instancē un apelācijas sūdzības iesniedzēja Harley-Davidson Europe Ltd ir daļa no Harley-Davidson grupas. Šis ir labi pazīstams ASV uzņēmums, kas specializējas motociklu ražošanā. Otra prasītāja pirmajā instancē un arī apelācijas sūdzības iesniedzēja Neovia Logistics Services International ir Harley-Davidson muitas aģents.
A. Lietas fakti
20. Pārsūdzētā sprieduma 20.–38. punktā izklāstītos faktus var rezumēt šādi.
21. Reaģējot uz ASV ieviestajiem papildu tērauda un alumīnija muitas nodokļiem, Komisija ar 2018. gada 20. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2018/886 “tipiskām” precēm no ASV arī ieviesa papildu muitas nodokļus sākotnēji 25 % un vēlāk 50 % apmērā, kas attiecas arī uz Harley-Davidson ražotajiem motocikliem.
22. Harley-Davidson 2018. gada 25. jūnijā informēja savus akcionārus par šo papildu muitas nodokļu ietekmi uz tās saimniecisko darbību ar tā saukto “Form 8-K Current Report” (turpmāk tekstā – “veidlapa 8-K”), ko tā iesniedza ASV biržas uzraudzības iestādei SEC. Tajā Harley-Davidson paziņoja, ka tā, “lai ilgtermiņā segtu šī tarifu sloga būtiskās izmaksas, [..] īstenos plānu, kurā noteikts, ka [Savienībai] paredzēto motociklu ražošana no Amerikas Savienotajām Valstīm tiks pārcelta uz tās starptautiskajām ražotnēm ar mērķi izvairīties no tarifu sloga” (12). Konkrēti, Harley-Davidson vēlāk pārcēla Savienības tirgum paredzēto motociklu ražošanu uz rūpnīcu Taizemē.
23. Apelācijas sūdzības iesniedzējas 2019. gada 25. janvārī Beļģijas iestādēm iesniedza divus oficiālus lūgumus izsniegt saistošas izziņas par divu Taizemē ražotu motociklu grupu motociklu izcelsmi. Lai gan Komisija pauda šaubas par to, ka izcelsme Taizemē var tikt atzīta, Beļģijas iestādes 2019. gada 24. jūnijā pieņēma divus lēmumus par saistošām izziņām par izcelsmi, kuros tās noteica Taizemi kā divu Harley-Davidson motociklu grupu motociklu izcelsmes valsti.
24. Komisija par to uzzināja 2019. gada 21. augustā un 2021. gada 31. martā pieņēma apstrīdēto Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/563 par konkrētu lēmumu attiecībā uz saistošu izziņu par izcelsmi spēkā esamību (13). Ar šo lēmumu tā Beļģijas iestādēm uzlika pienākumu atsaukt lēmumus. Beļģijas iestādes izpildīja šo īstenošanas lēmumu un ar 2021. gada 16. aprīļa vēstuli atsauca abus lēmumus.
B. Pārsūdzētais spriedums
25. Ar 2021. gada 11. jūnija prasību apelācijas sūdzības iesniedzējas lūdza atcelt apstrīdēto īstenošanas lēmumu.
26. Šajā ziņā tā balstījās uz pieciem prasības pamatiem. Pirmkārt, Komisija esot pārkāpusi būtiskus procesuālos noteikumus, proti, nepietiekami pamatojot apstrīdēto īstenošanas lēmumu un pārkāpjot Komisijas padomdevējas komitejas procedūru. Otrkārt, apstrīdētais īstenošanas lēmums esot balstīts uz acīmredzamu kļūdu Komisijas faktiskajā vērtējumā. Treškārt, Komisija esot nepareizi izmantojusi savas Muitas kodeksa 34. panta 11. punktā paredzētās atsaukšanas pilnvaras, nepareizi interpretējot Deleģētās regulas 2015/2446 33. pantu. Ceturtkārt, Deleģētā regula 2015/2446 neatbilstot LESD 290. pantā paredzētajiem deleģēšanas nosacījumiem. Piektkārt, ar apstrīdēto īstenošanas lēmumu esot pārkāpti Savienības tiesību vispārējie principi un Eiropas Savienības Pamattiesību harta.
27. Ar pārsūdzēto 2023. gada 1. marta spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja prasību un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
IV. Tiesvedība Tiesā un lietas dalībnieku prasījumi
28. Apelācijas sūdzības iesniedzējas 2023. gada 11. maijā iesniedza šo apelācijas sūdzību un lūdza:
– atcelt pārsūdzēto spriedumu;
– atzīt apstrīdēto īstenošanas lēmumu par spēkā neesošu; un
– piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumus šajā instancē un Vispārējā tiesā.
29. Eiropas Komisija lūdz:
– noraidīt apelācijas sūdzību; un
– piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
30. Lietas dalībnieki ir iesnieguši rakstveida apsvērumus. Tiesa saskaņā ar Reglamenta 76. panta 2. punktu nolēma nenoturēt tiesas sēdi, jo uzskatīja, ka tā ir pietiekami informēta.
V. Juridiskā analīze
31. Šis strīds ir balstīts uz to, ka Komisija atsakās atzīt Taizemi par tādu motociklu izcelsmi, saistībā ar kuriem Harley-Davidson tur veic galīgo pārstrādi vai apstrādi.
32. Saskaņā ar Muitas kodeksa 60. panta 2. punktu precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, par izcelsmes valsti uzskata valsti vai teritoriju, kurā ir notikusi to pēdējā nozīmīgā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde šim nolūkam aprīkotā uzņēmumā, kura beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.
33. Lai izvairītos no pārpratumiem, ir jāprecizē, ka starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, vai Harley-Davidson veic faktisku apstrādi vai pārstrādi Taizemē, t.i., vai tā ir tik nozīmīga Muitas kodeksa 60. panta 2. punkta izpratnē, ka tā principā var pamatot izcelsmes Taizemē prezumpciju. Beļģijas iestādes gan apgalvo, ka tās to ir pārbaudījušas pirms šīs izcelsmes noteikšanas (14). Tomēr nedz Komisija, nedz Vispārējā tiesa nav paudušas viedokli par šo jautājumu.
34. Gluži pretēji, Vispārējā tiesa piekrita Komisijas viedoklim, ka Taizemē veiktā pārstrāde vai apstrāde nebija ekonomiski pamatota saskaņā ar Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punktu.
35. Atbilstoši Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punktam ikvienu pārstrādes vai apstrādes darbību, kas veikta citā valstī vai teritorijā, uzskata par ekonomiski nepamatotu, ja, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, tiek konstatēts, ka šīs darbības mērķis bija izvairīties no tādu pasākumu piemērošanas, kas minēti Muitas kodeksa 59. pantā (15).
36. Ja paša Harley-Davidson izteikumus uzskata par patiesiem, Komisijas viedoklis sākotnēji ir pamatots, jo uzņēmums saskaņā ar pārsūdzētā sprieduma 26. punktu veidlapā 8‑K expressis verbis norādīja, ka ražošanas pārcelšanas uz Taizemi mērķis ir “izvairīties no tarifu sloga”.
37. Tomēr ir jāuzsver, ka tikai Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta, attiecīgā īstenošanas lēmuma un pārsūdzētā sprieduma vācu valodas redakcijā ir atsauce uz muitas nodokļa “apiešanu”. Šo terminu angļu valodā varētu tulkot kā “to circumvent” vai franču valodā kā “contourner”.
38. Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta izpratne vācu valodas redakcijā kā apiešanas aizliegums (16) nebūtu apstrīdama. Tomēr pieņēmumu par tiesiskā regulējuma apiešanu var izdarīt tikai tad, ja tas ir jāpiemēro atbilstoši tā mērķim, bet tā piemērošana tomēr tiek kavēta (17). Turpinājumā es izklāstīšu, ka ražošanas pārcelšanas uz Taizemi atzīšana nav pretrunā attiecīgo muitas nodokļu mērķim.
39. Tomēr visās pārējās trīs tekstu valodu versijās vispirms Komisija un pēc tam Vispārējā tiesa izmanto tādus jēdzienus kā “to avoid” angļu valodā (18) vai “éviter” franču valodā (19), kas vācu valodā drīzāk būtu tulkojami kā “izvairīties”. Turklāt Harley-Davidson veidlapā 8-K izmantoja formulējumu “to avoid the tariff burden” (“lai novērstu muitas slogu”).
40. Tādējādi Vispārējā tiesa un Komisija Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punktā saskata novēršanas aizliegumu. Tam būtu ievērojami plašāka piemērošanas joma nekā izvairīšanās aizliegumam: tas attiektos uz visiem tādiem pasākumiem bez izņēmumiem, kuru mērķis ir izvairīties no muitas nodokļa, neņemot vērā muitas nodokļa mērķi.
41. Šāda aizlieguma pieņemšana ir pārsteidzoša, it īpaši tā formulējumā kā ekonomiskā pamatojuma konkretizācija, jo muitas nodokļa piemērošanas novēršana 25 % vai pat 50 % apmērā prima facie ir likumīgs ekonomisks mērķis.
42. Turpinājumā es izklāstīšu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējām tādējādi ir taisnība, iebilstot pret to, ka Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkts tiek saprasts kā novēršanas aizliegums. Šī tiesību norma ir vai nu jāinterpretē citādi (pirmais apelācijas pamats), vai arī Komisija to nedrīkstēja pieņemt (otrais apelācijas pamats). Tomēr mazāk pamatots ir trešais apelācijas sūdzības pamats, kas balstīts uz tiesību tikt uzklausītam, tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības pārkāpumiem.
A. Pirmais apelācijas pamats – Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta interpretācija
43. Pirmajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējas gan kritizē daudzus Vispārējās tiesas secinājumus (20) par Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta interpretāciju un piemērošanu. Tomēr tie visi ir balstīti uz pārsūdzētā sprieduma 62. punktā, kā arī 57. punktā izklāstīto galveno apsvērumu, proti, ka saskaņā ar šo tiesību normu mērķis izvairīties no muitas nodokļa ir pietiekams, lai izslēgtu attiecīgā pasākuma ekonomisko pamatojumu. Līdz ar to Vispārējā tiesa šajā tiesību normā saskata izvairīšanās aizliegumu.
44. Tas, ka pārsūdzētā sprieduma vācu valodas redakcijā ir lietots termins “apiet”, to nemaina, jo sprieduma saistošajā versijā angļu valodā tiesvedībā ir lietots termins “to avoid”, bet franču valodas versijā, proti, tiesas darba valodā, ir lietots termins “éviter”. Turklāt Vispārējā tiesa nepārbauda, vai Harley-Davidson vēlas apiet muitas nodokli, bet aprobežojas ar izvairīšanās mērķa konstatēšanu.
45. Ar pirmā apelācijas pamata pirmo daļu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka ar šādu Vispārējās tiesas interpretāciju tiek nepareizi saprasts Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta mērķis un sistēmiskais kopsakars. Otrajā daļā tās kritizē Vispārējās tiesas interpretācijas rezultātu, saskaņā ar kuru ekonomiski motivēta reakcija uz papildu muitas nodokļiem ir praktiski neiespējama. Un trešā daļa ir vērsta pret sekām saistībā ar pierādīšanas pienākumu, kas izpaužas tādējādi, ka attiecīgajam uzņēmumam ir jāpierāda pavisam cits galvenais mērķis, ja ražošanas pārcelšana notiek laika ziņā kopsakarā ar papildu muitas nodokļu uzlikšanu.
46. Šis arguments ir pamatots, kā par to liecina Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta vērtējums, izmantojot tradicionālās interpretācijas metodes.
1. Formulējums
47. Saistībā ar Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta formulējumu ir jāuzsver jau minētās atšķirības starp valodu redakcijām un ekonomiskā pamatojuma jēdziens.
a) Atšķirīgas valodu redakcijas
48. Saistībā ar Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta formulējumu es jau norādīju, ka vācu valodas redakcijā tas ir formulēts kā apiešanas aizliegums, savukārt visās citās valodu redakcijās tas ir formulēts kā izvairīšanās aizliegums (21).
49. Lai gan Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta redakcija vācu valodā ir izolēta, to nevar vienkārši aizstāt ar citu valodu redakcijām, jo nevienai valodas redakcijai nav prioritātes pār citu valodu redakcijām (22). Gluži pretēji, tās ir jāinterpretē vienoti (23). Tāpēc šādos gadījumos īpaša nozīme ir tiesību normas vispārējai sistēmai un mērķim (24), kā arī, iespējams, pieņemšanas vēsturei (25).
b) Ekonomiskais pamatojums
50. Turklāt ir jāatgādina, ka Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punktā no izvairīšanās vai apiešanas mērķa tiek secināts, ka attiecīgā pārstrāde vai apstrāde netiek uzskatīta par ekonomiski pamatotu.
51. Ir tiesa, ka ne katra ekonomiskā interese var pamatot pasākumu. Proti, pamatojuma jēdziens netieši nozīmē juridiski atzītas sevišķi svarīgas intereses. Parasti tas tā nav prettiesisku pasākumu vai pret mērķim pretējas tiesību normu, piemēram, muitas nodokļu apiešanas gadījumā (26).
52. Turpretim vienkārša izvairīšanās no muitas nodokļu nastas pati par sevi nav nedz prettiesiska, nedz arī apstrīdama citu iemeslu dēļ. Tieši pretēji, kā norāda apelācijas sūdzības iesniedzējas, Tiesa PVN tiesību jomā ir atzinusi, ka nodokļa maksātājam ir tiesības izvēlēties tādu savas darbības struktūru, kas tam ļauj samazināt savu nodokļu parādu (27). Tāpēc parasti nodokļa maksātāji ir tiesīgi brīvi izvēlēties organizatoriskās struktūras un darījumu kārtību, ko tie uzskata par visatbilstošāko to saimnieciskajai darbībai un lai ierobežotu savu nodokļu slogu (28).
53. Šajā gadījumā izvairīšanās aizlieguma piemērošana nozīmīgi ietekmētu Harley-Davidson konkurētspēju. Papildu muitas nodoklis 25 % vai pat 50 % apmērā ievērojami samazina pārdošanas iespējas. Veidlapā 8-K Harley-Davidson lēš, ka papildu 25 % nodokļa vidējais slogs ir 2200 ASV dolāru par vienu motociklu un ka uzņēmuma gada slogs ir aptuveni 90–100 miljoni ASV dolāru (USD). Ir ļoti apšaubāmi, ka citi pasākumi, izņemot izvairīšanos no šī muitas nodokļa, varētu radīt salīdzināmu ietekmi uz attiecīgo preču cenu un konkurētspēju. Tāpēc šāds slogs var ekonomiski attaisnot lielas pūles, lai no tā izvairītos.
54. Ražošanas pārcelšanas ekonomisko pamatotību pēc būtības parāda arī salīdzinājums starp uzņēmumu, kas, tieši reaģējot uz papildu muitas nodokļu ieviešanu, no attiecīgās valsts uz citu valsti pārceļ pēdējo nozīmīgo preču pārstrādes vai apstrādes procesu, un citiem uzņēmumiem, kam tur jau veic šādu ražošanu. Proti, ja šie uzņēmumi to jau ir darījuši iepriekš vai vēlāk tur pirmo reizi izveido identisku ražošanu – iespējams, par to nepaziņojot un papildu muitas nodokļu iespaidā –, Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkts netiktu vērsts pret tiem, pat ja to interpretētu kā izvairīšanās aizliegumu. Tomēr ekonomiskā ziņā šie uzņēmumi neatšķiras.
55. Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta interpretācija kā izvairīšanās aizliegums līdz ar to nenozīmē ekonomiskā pamatojuma jēdziena konkretizāciju, bet gan drīzāk to stingri ierobežo pretēji tā jēgai.
2. Mērķis
56. Arī Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta mērķis, kas izklāstīts 21. apsvērumā, liecina pret tā interpretāciju kā izvairīšanās aizliegumu. Proti, saskaņā ar to tiesiskā regulējuma mērķis ir novērst manipulācijas ar ievesto preču izcelsmi nolūkā izvairīties no tirdzniecības politikas pasākumu piemērošanas.
57. Saistībā ar Deleģētās regulas 2015/2446 21. apsvēruma vācu valodas redakcijā lietoto jēdzienu “apiešana” uz to attiecas tas pats, kas attiecībā uz šī jēdziena lietojumu 33. panta 1. punktā (29).
58. Tomēr saskaņā ar Deleģētās regulas 2015/2446 21. apsvērumu visās valodu redakcijās (30) 33. pants mērķis ir tikai novērst manipulācijas ar ievesto preču izcelsmi.
59. Etimoloģiski termins manipulācija attiecas uz roku lietošanu, latīņu valodā manus, plašākā nozīmē – kā rīkoties ar kādu lietu vai apstrādāt to, kas dažās valodās izpaužas arī praktiskā lietojumā (31). Tomēr šķiet neiespējami, ka Deleģētās regulas 2015/2446 21. apsvērumā minētajam terminam būtu šāda nozīme, jo runa nav par apstrādi vai pārstrādi izcelsmes vietā un, protams, ne par roku izmantošanu.
60. Drīzāk ir jāuzskata, ka atbilstoši tā biežākajai izmantošanai tā ir jāsaprot kā ietekmes īstenošana, bieži vien izmantojot maldību (32). Šajā izpratnē Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulas (33) 12. pantā un I pielikumā ir konkretizēts (aizliegtās) manipulācijas ar finanšu tirgiem jēdziens dažādās situācijās, it īpaši saistībā ar nepareizu vai maldinošu norāžu sniegšanu (12. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts un c) apakšpunkts), fiktīvu mehānismu izmantošanu vai cita veida krāpšanu vai viltu (12. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkts). Arī citās Savienības tiesību normās manipulācijas jēdziens ir saistīts ar maldināšanas jēdzienu (34). Visbeidzot, gadījumos, kad tiek izvirzītas apsūdzības par aizliegtu vienošanos, arī bieži ir runa par manipulācijām (35), galvenokārt saistībā ar cenām.
61. Līdz ar to no Deleģētās regulas 2015/2446 21. apsvēruma izriet, ka 33. panta 1. punkta mērķis nav izslēgt pēdējās nozīmīgās pārstrādes vai apstrādes ekonomisko pamatojumu, pamatojoties tikai uz izvairīšanos no muitas nodokļiem, bet tikai tad, ja tas tiek panākts, manipulējot ar izcelsmi.
3. Sistemātiskais kopsakars
62. Sistēmiskā ziņā ir jāvērtē tas, ka Komisija pieņēma Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punktu, īstenojot deleģētās pilnvaras, kā arī šajā lietā aplūkotais muitas nodokļu priekšmets un mērķi, un pakārtoti arī piemērojamais 33. panta 3. punkta tiesiskais regulējums par izcelsmi.
a) Deleģēto pilnvaru robežas
63. Pieņemot Deleģēto regulu 2015/2446, Komisija īstenoja deleģētās pilnvaras. Tā kā saskaņā ar LESD 290. panta 1. punktu tās aprobežojas tikai ar dažu nebūtisku elementu papildināšanu vai grozīšanu, Deleģētās regulas 2015/2446 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka Muitas kodeksa 60. panta 2. punkts netiek grozīts būtiski. Pretējā gadījumā 33. pants nebūtu spēkā.
64. No Muitas kodeksa 60. panta 2. punkta ir jāsecina, ka Savienība neatzīst katru pēdējo nozīmīgo pārstrādes vai apstrādes darbību par izcelsmes vietas pamatu. Drīzāk runai ir jābūt par ekonomiski pamatotu pasākumu. Turklāt 62. pants nepārprotami pilnvaro Komisiju pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem preces tiek uzskatītas par tādām, kas ir tikušas pakļautas šādai pārstrādei vai apstrādei valstī vai teritorijā saskaņā ar 60. panta 2. punktu.
65. Tāpēc Komisija ar Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punktu bija pilnvarota precizēt, ko nozīmē “ekonomiskais pamatojums”. Tomēr saskaņā ar LESD 290. panta 1. punktu tā nevarēja piešķirt jaunu nozīmi ekonomiskā pamatojuma jēdzienam, jo tādējādi tā varētu būtiski mainīt Muitas kodeksa 60. panta 2. punkta tvērumu, it īpaši sašaurinot to.
66. Ja jau Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkts nepieļauj izvairīšanos no muitas nodokļiem, varētu apšaubīt to, ka Komisija ir ievērojusi šo savu pilnvaru ierobežojumu. Proti, kā jau paskaidrots iepriekš (36), izvairīšanās no nodokļiem var būt ekonomiski loģiska un likumīga.
67. Turpretim, ja saskaņā ar šo tiesību normu ir aizliegta tikai muitas nodokļu apiešana vai manipulācijas ar izcelsmi, nav pamata uzskatīt, ka deleģētās pilnvaras ir pārsniegtas. Nedz apiešanu, nedz manipulācijas nevar pamatot ar ekonomiskām interesēm.
b) Papildu muitas nodokļu priekšmets un mērķis
68. Arī attiecīgo muitas nodokļu priekšmets un mērķis liecina par to, ka Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkts nav jāsaprot kā visaptverošs izvairīšanās aizliegums, bet gan drīzāk šī tiesību norma ir jāuzskata tikai par apiešanas aizliegumu.
69. Attiecīgo muitas nodokļu mērķis nav uzlikt nodokļus konkrētiem ražotājiem. It īpaši to mērķis nav apgrūtināt Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrētos uzņēmumus.
70. Drīzāk Savienība uzlika attiecīgos muitas nodokļus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 654/2014, lai reaģētu uz citas valsts, šajā gadījumā Amerikas Savienoto Valstu, noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem (37). Šādu papildu muitas nodokļu mērķis ir radīt nelabvēlību situāciju otrai valstij, pasliktinot tajā ražoto preču konkurētspēju. Saskaņā ar šīs regulas 3. apsvērumu to mērķis ir rosināt attiecīgo valsti ievērot attiecīgos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga. Šajā ziņā nelabvēlīgā situācija attiecībā uz preču, kurām piemēro muitas nodokli, vai attiecīgo uzņēmumu stāvokli tirgū ir paredzēta tikai tiktāl, ciktāl tā ietekmē izcelsmes valsti.
71. Tādējādi papildu muitas nodokļu mērķis galvenokārt ir samazināt saimniecisko aktivitāti valstī, pret kuru tie ir vērsti. Tas, vai šī aktivitāte samazinās tāpēc, ka samazinās preču pārdošanas apjomi Savienībā, vai tāpēc, ka attiecīgie uzņēmumi pārceļ saimniecisko darbību uz citām valstīm, nav būtiski saistībā ar papildu muitas nodokļu paredzēto ietekmi.
72. Citiem vārdiem: pārceļot ražošanu uz citu valsti, Harley-Davidson ir izdarījis tieši to, ko bija paredzēts panākt ar papildu muitas nodokļiem.
73. Komisija Vispārējā tiesā gan pareizi apgalvoja, ka attiecīgie muitas nodokļi ir aprēķināti tā, ka tie ir aptuveni līdzvērtīgi papildu muitas nodokļiem, ko Amerikas Savienotās Valstis piemēro Savienības precēm. Šis līdzsvars tiek izjaukts, ja Harley-Davidson izvairās no pašreizējo muitas nodokļu piemērošanas importam Savienībā, vairs nepiegādājot preces Savienības tirgum no Amerikas Savienotajām Valstīm, bet gan no Taizemes. Šajā gadījumā Savienības pasākumiem prima facie ir mazāka nozīme nekā Amerikas Savienoto Valstu pasākumiem. Tomēr tas nemaina faktu, ka Harley-Davidson ir samazinājusi savu saimniecisko darbību Amerikas Savienotajās Valstīs papildu muitas nodokļu dēļ. Šajā lietā nav jāizlemj par to, vai tādējādi līdzsvars patiešām tiek izjaukts un vai Komisija to var atjaunot ar papildu muitas nodokļiem, kā to apgalvo apelācijas sūdzības iesniedzējas.
74. Turpretim muitas nodokļa mērķis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 654/2014 nevar būt kaitēt citu tirdzniecības strīdā neiesaistīto valstu ekonomikai, uz kurām uzņēmums pārceļ savu ražošanu, lai izvairītos no papildu muitas nodokļiem. Tieši pretēji, šāda nelabvēlīga situācija varētu izraisīt jaunus tirdzniecības konfliktus un pārkāpt Savienības starptautiskās saistības.
c) Kompensācijas saskaņā ar Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 3. punktu neesamība
75. Tomēr Komisija uzsver, ka Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 3. punktā tā ir paredzējusi pakārtotu noteikumu preču izcelsmes noteikšanai, kas jāpiemēro gadījumos, kad ir jānoraida pēdējās nozīmīgās pārstrādes un apstrādes ekonomiskais pamatojums. Šāds noteikums principā varētu nodrošināt, ka muitas nodokļi tiek piemēroti tikai tiktāl, ciktāl tie ir nepieciešami, ņemot vērā to attiecīgos mērķus, šajā gadījumā – tirdzniecības strīdu.
76. Tomēr Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 3. punktam nevar būt šāda funkcija. Saskaņā ar šo tiesību normu preču izcelsme ir tajā valstī vai teritorijā, kurā ir lielākās daļas materiālu izcelsme, pamatojoties uz materiālu vērtību. Šajā ziņā nozīme ir tikai materiālu vērtībai attiecībā vienam pret otru, bet ne attiecībā pret preces kopējo vērtību.
77. Praksē šāda sistēma, pārceļot pēdējo pārstrādes vai apstrādes operāciju, bieži vien nozīmēs, ka preces izcelsme joprojām ir valstī, kurā šis ražošanas posms tika veikts iepriekš. Tas tā ir tāpēc, ka ir maz ticams, ka kopā ar ražošanu tiks visaptveroši reorganizētas piegādes ķēdes. Tāpēc bieži vien materiālu izcelsme arī turpmāk galvenokārt būs valsts, kurā iepriekš tika veikta pēdējā pārstrāde vai apstrāde.
78. Tomēr, ja nozīme ir tikai materiālu vērtībai, pievienotās vērtības daļa, kas iegūta, veicot preču pēdējo nozīmīgo pārstrādi vai apstrādi, tiek pilnībā ignorēta.
79. Ņemot vērā ļoti zemo pievienoto vērtību šajā pēdējā posmā, tam gan nebūtu nozīmes. Tomēr Muitas kodeksa 60. panta 2. punktā paredzētais izcelsmes noteikums jebkurā gadījumā prezumē, ka pēdējā pārstrāde vai apstrāde veido ievērojamu daļu no precēs ietvertās vērtības, kā to saskaņā ar starptautisko praksi (38) ir atzinusi Tiesa (39). Tāpēc Deleģētās regulas 2015/2446 34. pantā Komisija ir uzskaitījusi arī, t.s., minimālās pārstrādes operācijas, kas netiek atzītas par būtisko pārstrādi vai apstrādi. Tādējādi ekonomiskajam pamatojumam un līdz ar to 33. panta 1. punktam ir noteicoša nozīme tikai tad, ja attiecīgā pārstrāde vai apstrāde ir saistīta ar ievērojamu pievienoto vērtību.
80. Ievērojamas pievienotās vērtības kritērijs ir būtisks arī saistībā ar muitas nodokļu mērķi tirdzniecības strīdos. Proti, šo kritēriju var izmantot arī, lai izvērtētu, vai pēdējās pārstrādes vai apstrādes darbības pārcelšana pietiekami samazina saimniecisko darbību valstī, pret kuru Savienība vērš muitas nodokli, lai pamatotu preču izcelsmes maiņu.
81. Tā kā atbilstoši Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 3. punktam nav atļauts ņemt vērā pēdējo pārstrādes vai apstrādes rezultātā pievienoto vērtību, šis noteikums nevar kompensēt Vispārējās tiesas sniegtās 33. panta 1. punkta plašās interpretācijas, kas paredz izvairīšanās aizliegumu, pārsvaru.
d) Starpsecinājums par sistēmisko interpretāciju
82. Tādējādi ir jānorāda, ka arī Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta sistemātiskais konteksts neļauj jau no mērķa izvairīties no muitas nodokļa izdarīt secinājumu, ka pēdējā nozīmīgā pārstrāde vai apstrāde nav ekonomiski pamatota.
4. Pieņemšanas vēsture un agrākās tiesību normas
83. Tā kā Deleģētā regula 2015/2446 netika pieņemta likumdošanas procedūrā, kurā piedalītos Padome un Parlaments, nav publiski pieejami dokumenti par tās pieņemšanas vēsturi. Tomēr, atbildot uz Vispārējās tiesas jautājumiem, Komisija paskaidroja, ka Deleģētās regulas 2015/2446 33. pants aizstāj iepriekšējos noteikumus, kas vairs nav ietverti jaunajā Muitas kodeksā.
84. Šajā ziņā runa bija par iepriekš spēkā esošā Muitas kodeksa (40) 25. pantu un Regulas (EEK) Nr. 802/68 (41) 6. panta agrāko tiesību normu. Abās tiesību normās bija paredzēts, ka jebkura pārstrāde vai apstrāde, par kuru ir konstatēts vai par kuru noskaidrotie fakti apstiprina pieņēmumu, ka tās vienīgais nolūks ir apiet Kopienā pastāvošos noteikumus par precēm no konkrētām valstīm, nekādos apstākļos nedrīkst būt par iemeslu tās valsts, kurā tās ražotas, izcelsmes piešķiršanai precēm panta nozīmē. Šo tiesību normu visās valodu redakcijās – atšķirībā no gandrīz visām Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta valodu redakcijām (42) – tika izmantoti jēdzieni, kas atbilst Vācijas jēdzienam “apiešana”.
85. Komisija norādīja, ka Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta jaunā formulējuma mērķis ir izvairīties no grūtībām iepriekš spēkā esošo noteikumu piemērošanā. Šāds nodoms ir saprotams, jo nav viegli pierādīt nodomu apiet likumu.
86. Tomēr šādas grūtības neļauj pārmērīgi ierobežot ekonomiskā pamatojuma jēdzienu un starpvalstu tirdzniecības strīdu kontekstā uzlikto muitas nodokļu piemērošanu paplašināt tālu ārpus to mērķa. Tas tāpēc, ka tādējādi ar muitas nodokļiem tiktu aplikti ne tikai Komisijas minētie ļaunticīgie subjekti.
87. Turklāt Komisija šajos apsvērumos arī norāda, ka Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta mērķis ir tikai apkarot manipulācijas ar izcelsmes vietu, kas izriet arī no 21. apsvēruma. Tomēr 33. panta 1. punkts nav jāsaprot visaptveroša izvairīšanās aizlieguma nozīmē.
5. Starpsecinājums par pirmo apelācijas pamatu
88. Tādējādi ir jāpiekrīt apelācijas sūdzības iesniedzējām, ka pārsūdzētais spriedums ir balstīts uz Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta kļūdainu interpretāciju. Pretēji tam, ko ir konstatējusi Vispārējā tiesa, it īpaši pārsūdzētā sprieduma 62. punktā (bet arī 57. punktā), šo tiesību normu nevar saprast tādējādi, ka tikai ar mērķi izvairīties no attiecīgajiem muitas nodokļiem pietiek, lai izslēgtu pēdējās būtiskās pārstrādes vai apstrādes ekonomisko pamatojumu.
89. Drīzāk Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atbilstoši tam pārstrādei vai apstrādei zūd ekonomiskais pamatojums tikai tad, ja tās mērķis ir apiet muitas nodokļu piemērošanu, manipulējot ar izcelsmes norādi. Kā jau minēts, šādas apiešanas priekšnoteikums ir tāds, ka attiecīgais muitas nodoklis pretēji tā mērķim netiek piemērots (43).
90. Līdz ar to attiecīgā papildu muitas nodokļa gadījumā kopsakarā ar starpvalstu tirdzniecības strīdu nozīme ir tam, vai attiecīgās pārstrādes vai apstrādes mērķis konkrētajā valstī vai teritorijā ir maldināt par to, ka attiecīgā prece – nevis ražotājs – faktiski ir no citas valsts vai teritorijas, pret kuru Savienība ir noteikusi papildu muitas nodokli tirdzniecības strīda dēļ. Tomēr saistībā ar pārstrādes vai apstrādes darbībām, kuru mērķis ir izvairīties no citiem muitas nodokļiem, piemēram, antidempinga maksājumiem, vai gūt labumu no preferenciāliem tarifiem, apiešanu var vērtēt citādi.
91. Līdz ar to apelācijas sūdzības pirmā pamata pirmā un otrā daļa ir pamatota.
92. Tā kā šī tiesību kļūda attiecas arī uz secinājumiem, ko Vispārējās instances tiesa izdarīja, pamatojoties uz konstatētajiem faktiem, pamatota ir arī pirmā apelācijas pamata trešā daļa. Tā ir vērsts pret to, ka Vispārējā tiesa, it īpaši pārsūdzētā sprieduma 66., 68.–71. un 74. punktā, no laika saiknes starp šo muitas nodokļu uzlikšanu un Harley-Davidson paziņojumu par ražošanas pārcelšanu secināja, ka šīs pārcelšanas mērķis bija apiet šos muitas nodokļus Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta izpratnē.
93. Tiesa gan jau no šādas laika saistības ir secinājusi, ka attiecīgajam saimnieciskās darbības subjektam ir jāpierāda, ka montāžas darbības valstī, no kuras preces tika eksportētas, tika veiktas pamatotu iemeslu dēļ, nevis nolūkā izvairīties no attiecīgo noteikumu sekām (44). Tomēr šis konstatējums attiecās uz muitas nodokļiem ar citu mērķi, proti, antidempinga maksājumiem, un tas ir izskaidrojams arī ar to, ka šī lieta attiecās uz tādas prakses turpināšanu, kas pastāvēja pirms attiecīgā muitas nodokļa ieviešanas (45).
94. Katrā ziņā šo prezumpciju nevar piemērot šajā gadījumā, kad muitas nodokli izraisa tirdzniecības konflikts, jo pēdējās nozīmīgās pārstrādes vai apstrādes darbības pārvietošana uz citu valsti atbilst muitas nodokļa mērķiem (46).
95. Līdz ar to ir pamatota arī pirmā apelācijas pamata trešā daļa.
96. Tāpēc pārsūdzētais spriedums balstās uz secīgām tiesību kļūdām un līdz ar to ir jāatceļ.
97. Šā iemesla dēļ es neuzskatu par nepieciešamu lemt par pārējiem diviem apelācijas sūdzības pamatiem. Tāpēc es tos analizēšu ļoti īsi.
B. Pakārtoti: otrais apelācijas pamats – Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta likumība
98. Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa kļūdaini nav konstatējusi Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta prettiesiskumu, jo Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras precizēt Muitas kodeksa 60. panta 2. punktu.
99. Tomēr, ja Tiesa piekrīt manai Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta interpretācijai, šī tiesību norma joprojām ietilpst Komisijas deleģēto pilnvaru jomā.
100. Turpretim, ja Tiesa atzītu, ka Komisija patiešām ir vēlējusies pieņemt plašu izvairīšanās aizliegumu, un tādēļ noraidītu manis ierosināto interpretāciju, Komisija patiešām būtu pārkāpusi savas LESD 290. pantā paredzētās vispārējo tiesību jēdzienu konkretizācijas pilnvaras. Proti, šādā gadījumā Deleģētās regulas 2015/2446 33. pants pārmērīgi ierobežotu ekonomiskā pamatojuma jēdzienu un Muitas kodeksa 60. panta 2. punkta piemērošanas jomu (47). Šādā gadījumā Vispārējās tiesas spriedums būtu jāatceļ, jo tā nav konstatējusi šīs normas prettiesiskumu.
C. Pakārtoti: trešais apelācija pamats – tiesības tikt uzklausītam, tiesiskā drošība un tiesiskās paļāvības aizsardzība
101. Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda uz tiesību tikt uzklausītām, tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības pārkāpumu. Tomēr šis apelācijas sūdzības iesniedzēju arguments nav pamatots, ja Tiesa nepiekrīt manam viedoklim un Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punktu saprot kā izvairīšanās aizliegumu.
102. Pārsūdzētā sprieduma 166. punktā Vispārējā tiesa gan norāda, ka Komisija pirms apstrīdētā īstenošanas lēmuma pieņemšanas nav uzklausījusi Harley-Davidson. Tomēr saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Vispārējā tiesa ir norādījusi, lai tiesību uz aizstāvību pārkāpums izraisītu apstrīdētā tiesību akta atcelšanu, šī pārkāpuma neesamības gadījumā procedūrai būtu bijis jāizraisa atšķirīgs rezultāts, kas ir jāpierāda attiecīgajam uzņēmumam (48). Apelācijas sūdzības iesniedzējas nespēj sniegt šo pierādījumu, jo no veidlapas K-8 skaidri izriet, ka Harley-Davidson plānoja tā vai citādi izvairīties no pašreizējo muitas nodokļu piemērošanas, pārceļot ražošanu. Tāpēc, ja Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkts būtu jāsaprot kā izvairīšanās aizliegums, nebūtu iespējams nekāds cits Komisijas lēmums.
103. Saistībā ar tiesisko drošību un tiesiskās paļāvības aizsardzību apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka tām bija tiesības paļauties uz Beļģijas iestāžu izsniegtajām saistošajām izziņām par izcelsmi. Vismaz apstrīdētā īstenošanas lēmuma pieņemšanas procedūra – 16 mēneši – esot bijusi pārāk ilga, un tādējādi tā liecinot par to, ka Beļģijas iestāžu lēmumi nebija acīmredzami prettiesiski.
104. Tomēr pārsūdzētā sprieduma 144. punktā Vispārējā tiesa ir pareizi secinājusi, ka saistoša izziņa par izcelsmi, ko valsts iestādes izsniedz saskaņā ar Muitas kodeksa 33. pantu, nevar galīgi garantēt uzņēmējam attiecīgās preces ģeogrāfisko izcelsmi. Tas tāpēc, ka saskaņā ar 34. panta 11. punktu Komisija var dot rīkojumu atcelt šo lēmumu, kas stājas spēkā nākotnē, ja valsts iestādes ir nepareizi noteikušas izcelsmi.
105. Apelācijas sūdzības iesniedzējas principā nevarēja paļauties uz to, ka Komisija neizmantos šīs pilnvaras. Līdz ar to Vispārējās tiesas papildu pamatojumam pārsūdzētā sprieduma 145. punktā, ka Beļģijas iestāžu lēmumi ir pretrunā Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punktā ietvertajai skaidrajai Savienības tiesību normai, nav nozīmes. Tomēr, ja tam būtu nozīmes, varētu apšaubīt, vai šis noteikums ir pietiekami skaidrs, ņemot vērā attiecīgos apsvērumus par pirmo apelācijas pamatu.
VI. Par Vispārējā tiesā celto prasību
106. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo daļu, ja Vispārējās tiesas lēmums tiek atcelts, Tiesa var pati pieņemt galīgo spriedumu attiecīgā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija, vai nodot lietu atpakaļ sprieduma pieņemšanai Vispārējā tiesā.
107. Par prasību var pieņemt lēmumu, jo ir konstatēts, ka Komisija apstrīdēto īstenošanas lēmumu ir pamatojusi ar tādu pašu Deleģētās regulas 2015/2446 33. panta 1. punkta nepareizu interpretāciju kā Vispārējā tiesa. Tas tāpēc, ka vienīgais pamats, lai piemērotu šo tiesību normu, uz kuru Komisija norāda apstrīdētā īstenošanas lēmuma 6. apsvērumā, ir atrodams veidlapā 8-K paustajā informācijā, atbilstoši kurai Harley-Davidson grib izvairīties no attiecīgo muitas nodokļu piemērošanas. Turpretim Komisija nekonstatē, ka muitas nodokļi tiek nepamatoti apieti, manipulējot ar izcelsmes norādi.
108. Komisija Vispārējā tiesā gan mēģināja apgalvot, ka Harley-Davidson varētu pārmest arī apiešanu vai attiecīgi ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr tā atsaucās tikai uz to, ka pēdējās pārstrādes vai apstrādes darbības pārcelšana notika pēc uzņēmuma vēlēšanās un būtībā tās mērķis bija izvairīties no muitas nodokļiem. Turpretim tā nepauda viedokli jautājumā par to, vai tādējādi tika apdraudēts muitas nodokļa mērķis. Līdz ar to arī šis arguments nevar pamatot ekonomiskā pamatojuma noraidīšanu.
109. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi ir jāapmierina un apstrīdētais īstenošanas lēmums ir jāatceļ.
VII. Par tiesāšanās izdevumiem
110. Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktu, ja apelācija ir pamatota un Tiesa pati taisa galīgo spriedumu, tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.
111. Atbilstoši šī paša reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
112. Līdz ar to Komisijai ir jāatlīdzina apelācijas sūdzības iesniedzēju tiesāšanās izdevumi, kā arī jāsedz pašai savi tiesāšanās izdevumi.
VIII. Secinājumi
113. Tāpēc iesaku Tiesai lemt šādi:
1) atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 1. marta spriedumu Harley-Davidson Europe un Neovia Logistics Services International/Komisija (T‑324/21, EU:T:2023:101);
2) atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/563 (2021. gada 31. marts) par konkrētu lēmumu attiecībā uz saistošu izziņu par izcelsmi spēkā esamību;
3) Eiropas Komisija atlīdzina Harley-Davidson Europe Ltd un Neovia Logistics Services International, kā arī sedz pati savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā un Tiesā.