Apvienotās lietas C‑350/06 un C‑520/06

Gerhard Schultz‑Hoff

pret

Deutsche Rentenversicherung Bund

un

Stringer u.c.

pret

Her Majesty’s Revenue and Customs

(Landesarbeitsgericht Düsseldorf un House of Lords lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Nodarbinātības nosacījumi – Darba laika organizēšana – Direktīva 2003/88/EK – Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu – Slimības atvaļinājums – Ikgadējais atvaļinājums, kas pārklājas ar slimības atvaļinājumu – Atlīdzība par slimības dēļ neizmantotu apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu, līgumam beidzoties

Sprieduma kopsavilkums

1.        Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 1. punkts)

2.        Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 1. punkts)

3.        Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Darba laika organizēšana – Tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/88 7. panta 2. punkts)

1.        Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to nav pretrunā tādas valsts tiesību normas vai prakse, saskaņā ar kurām darba ņēmējam, kurš atrodas slimības atvaļinājumā, nav tiesību izmantot apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu slimības atvaļinājuma laikā.

Ar Direktīvu 2003/88 nav pretrunā arī tādas valsts tiesību normas vai prakse, saskaņā ar kuru darba ņēmējs, kurš atrodas slimības atvaļinājumā, tā laikā var izmantot apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu.

Dalībvalstīm savos tiesību aktos ir jāparedz tiesību uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu piešķiršanas un izmantošanas nosacījumi, precizējot konkrētus apstākļus, kādos darba ņēmēji var šīs tiesības izmantot, tomēr šo tiesību, kuras tieši izriet no šīs direktīvas, pastāvēšanai nepiemērojot nekādus priekšnosacījumus.

(sal. ar 28., 31. un 32. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 1. punkts ir interpretējams tādējādi, ka ar to ir pretrunā tādas valsts tiesību normas vai prakse, saskaņā ar kurām tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu izbeidzas, beidzoties bāzes laikposmam un/vai valsts tiesībās noteiktajam pārcelšanas periodam, pat ja darba ņēmējs visu vai daļu no bāzes laikposma ir bijis slimības atvaļinājumā un viņa darba nespēja ir ilgusi līdz viņa darba attiecību izbeigšanai, kas ir bijis iemesls, kādēļ viņš nav varējis izmantot savas tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu.

(sal. ar 49. un 52. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.        Direktīvas 2003/88 par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem 7. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir pretrunā tādas valsts tiesību normas vai prakse, saskaņā ar kurām, beidzoties darba attiecībām, finansiālu atlīdzību par neizmantoto apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu neizmaksā, ja darba ņēmējs visu vai daļu no bāzes laikposma un/vai pārcelšanas perioda ir atradies slimības atvaļinājumā, kura dēļ viņš nav varējis izmantot tiesības uz apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu.

Minētās finansiālās atlīdzības aprēķinā nozīmīgs ir arī darba ņēmēja parastais atalgojums, kas ir jāsaglabā apmaksātajam ikgadējam atvaļinājumam atbilstošajā atpūtas laikā.

(sal. ar 62. punktu un rezolutīvas daļas 3) punktu)