Prasība, kas celta 2011. gada 25. februārī - Giordano/Komisija

(lieta T-114/11)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-François Giordano (Sète, Francija) (pārstāvji - D. Rigeade un J. Jeanjean, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

konstatēt, ka Eiropas Kopienu Komisijas 2008. gada 12. jūnija Regulas Nr. 530/2008 pieņemšana, ir radījusi zaudējumus Jean-François GIORDANO k-gam;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt Jean-François GIORDANO k-gam. radītos zaudējumus piecsimt četrdesmit divu tūkstošu piecsimt deviņdesmit četru (EUR 542 594) euro apmērā kā zaudējumu atlīdzību, tiem pieskaitot likumiskos procentus un šo procentu kapitalizāciju;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītājs izvirza piecus pamatus:

1.    Pirmais pamats ir par Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopīgo zivsaimniecības politiku ¹ 7. panta 1. punkta pārkāpumu un par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tikai nopietni draudi zvejas resursu saglabāšanai ļautu Komisijai pieņemt steidzamības pasākumus. Prasītājs apgalvo, ka Komisija nav pierādījusi, ka 2008. gada zilā tunča zvejas sezonā bija pārsniegtas nozvejas kvotas.

2.    Otrais pamats ir par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 15. panta 1. punktā noteikto tiesību iesaistīties un īstenot profesionālo darbību, tādēļ, ka ar Regulu Nr. 530/2008 ir radīti prasītāja profesionālās darbības ierobežojumi.

3.    Trešais pamats ir par tiesiskās drošības principa pārkāpumu, jo Regulā Nr. 530/2008 zilā tunča zveja esot aizliegta, sākot no 2008. gada 16. jūnija, kaut arī Francijā tā bija atļauta līdz 2008. gada 30. jūnijam.

4.    Ceturtais pamats ir par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo prasītājam bija leģitīms pamats paļauties, ka viņš varēs zvejot līdz 2008. gada 30. jūnijam, jo sākotnēji zilā tunča zveja Francijā bija atļauta līdz 2008. gada 30. jūnijam.

5.    Piektais pamats par tiesību uz īpašumu pārkāpumu, jo Regulas Nr. 530/2008 sekas prasītājam esot obligāta zilā tunča zvejas pārtraukšana, kaut arī viņam bija zemkopības un zvejas ministra izsniegta zvejas atļauja periodam no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 30. jūnijam - šī atļauja esot neatņemama prasītāja ekonomisko interešu sastāvdaļa. Prasītājs apgalvo, ka:

    viņš ir cietis nopietnus ekonomiskus zaudējumus, kuri ir saistīti ar tā profesionālo darbību, jo nozvejots zilais tuncis ir "īpašums" Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. panta nozīmē, un

    šī atļauja ir virtuāls prasījums, jo prasītājam bija leģitīma paļāvība.

____________

¹ - OV L 358; 59. lpp.