Lieta T‑676/13
Italian International Film Srl
pret
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA)
Atbalsta programma Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) – Atbalsta pasākumi Eiropas filmu starptautiskai izplatīšanai – Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus 2013. gada “selektīvās” sistēmas ietvaros – EACEA akts, ar kuru prasītāju informē par tās kandidatūras pieteikuma attiecībā uz filmu “Only God Forgives” noraidīšanu – EACEA akts, ar kuru apstiprināts atteikums, bet kurā norādīti divi jauni pamati – Kompetence – Uzdevumu sadale starp Komisiju un EACEA – Saistošā kompetence – Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdams tiesību akts – Pieņemamība – Pienākums norādīt pamatojumu – 2012.–2013. gada pastāvīgās pamatnostādnes – Vienošanās par materiālu vai fizisku izplatīšanu – Iepriekšēja EACEA neinformēšana – Kandidatūras pieteikuma nepieļaujamība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) vēstule, ar kuru ir apstiprināts Komisijas noraidījums subsīdijas pieteikumam un kurā ir ietverti jauni pamati – Iekļaušana
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1718/2006)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas vērsta pret lēmumu, ar ko tikai apstiprina kādu iepriekšējo lēmumu – Nepieņemamība – Apstiprinoša lēmuma jēdziens
(LESD 263. pants)
3. Kultūra – Savienības programmas – MEDIA programma – Pieteikums filmu izplatīšanas finansējumam – Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) attieksme – EACEA kompetence – Apjoms – Tāda lēmuma pieņemšana pēc pieteikuma par pārskatīšanu, kas ir balstīts uz pamatu, ko Komisija nav izmantojusi savā sākotnējā lēmumā par noraidījumu – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1718/2006)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Iestādes, kas pieņēmusi apstrīdēto aktu, kompetences neesamība – Atcelšana, kuras rezultātā var tikai pieņemt pēc būtības identisku lēmumu – Neefektīvs pamats
(LESD 263. pants)
5. Kultūra – Savienības programmas – MEDIA programma – Pieteikums filmu izplatīšanas finansējumam – Pieteicēja pienākums iesniegt pilnīgu informāciju – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1718/2006)
6. Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Prasījumi nolūkā panākt iestādei adresēta rīkojuma izdošanu – Nepieņemamība
(LESD 263. pants)
1. Nav pietiekami, ka Savienības iestāde vai struktūra ir nosūtījusi vēstuli tās adresātam kā atbildi uz tā iesniegtu pieteikumu, lai to atzītu par lēmumu LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, kas tādējādi dod tiesības celt prasību to atcelt. Lai arī tiesības celt prasību atcelt tiesību aktu attiecas uz visām Savienības iestāžu pieņemtajām normām neatkarīgi no to veida vai formas, kā arī attiecīgā gadījumā uz Savienības struktūru pieņemtajām normām, ievērojot LESD 263. panta piektajā daļā paredzētos nosacījumus un īpašo kārtību, tas ir ar nosacījumu, ka, ja prasību ir cēlusi fiziska persona vai juridiska persona, šīs normas rada saistošas tiesiskās sekas, kas var ietekmēt šīs personas intereses, būtiski mainot tās tiesisko stāvokli.
Šāds gadījums ir ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) vēstuli, ar kuru ir apstiprināts noraidījums uzņēmuma kandidatūrai uz subsīdijas piešķiršanu filmai pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas publicēts saskaņā ar Lēmumu Nr. 1718/2006 par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007), ja minētajā vēstulē EACEA ir paudusi vairāk nekā vienkāršu paskaidrojumu par iepriekšējo Komisijas noraidījuma lēmumu un ir ne tikai izklāstījusi šo lēmumu, bet arī paudusi nostāju par uzņēmuma iesniegtā pieteikuma subsīdijas saņemšanai noraidījumu. Šāda vēstule tiešām ir lēmums LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.
(sal. ar 26., 27., 32. un 34. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 35. punktu)
3. Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras (EACEA) kompetencē tādu subsīdiju jomā, kuras tiek piešķirtas saskaņā ar uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas publicēts ar Lēmumu Nr. 1718/2006 par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007), vienīgi ietilpst, pirmkārt, katra pieteikuma iesniedzēja lietas izskatīšana, lai sagatavotu atlases priekšlikumu, kas jāpieņem Komisijai saskaņā ar komitoloģijas procedūrām, otrkārt, individuālu lēmumu par subsīdiju piešķiršanu paziņošana to saņēmējiem un, treškārt, pieteikumu pārskatīt lēmumus par subsīdiju piešķiršanu izskatīšana.
Tādējādi tādos apstākļos, kad kandidāts prasa pārskatīt noraidījuma lēmumu, EACEA, lai izskatītu šo pieteikumu, ir izvēle starp to, ka tā vienīgi izskaidro noraidījuma lēmumu, vai to, ka tā vēršas Komisijā, lai tā to grozītu, vai nu piešķirot subsīdiju, vai to atsakot, bet citu, nevis sākotnēji minēto iemeslu dēļ. Šajā ziņā EACEA kompetencē nekādi nevar būt tāda lēmuma grozīšana, kura pieņemšana nav tās kompetencē. No tā izriet, ka, ja pēc pieteikuma iesniegšanas par pārskatīšanu, EACEA pati paziņo par noraidījumu, balstoties uz Komisijas neizmantotu pamatojumu, tā savā lēmumā pieļauj kļūdu saistībā ar kompetences trūkumu.
(sal. ar 49., 51. un 53. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 54. un 65. punktu)
5. Kā izriet no 5.1. punkta programmas MEDIA 2007 pastāvīgajās pamatnostādnēs, kuras ir pievienotas uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, uz kuru attiecas Lēmums Nr. 1718/2006 par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007), subsīdijas piešķiršanas par izplatīšanu priekšnoteikums ir tāds, ka pieteikuma iesniedzējs pats veic filmas izplatīšanu kinoteātros attiecīgajā teritorijā. Tomēr šajā normā ir paredzēta iespēja izplatītājam ierobežoti izmantot apakšuzņēmumu sniegtos pakalpojumus ar nosacījumu, ka par šo izmantošanu tiek informēta Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA). Šādā kontekstā 5.1. punktā patiesībā ir paredzēts iedalīt vienošanās par izplatīšanu trīs kategorijās, kuras attiecīgi atbilst apakšuzņēmuma līgumiem, vienošanās norunām par izplatīšanas darbību sadali starp vairākiem saimnieciskās darbības subjektiem, kā arī vienošanās norunām, saskaņā ar kurām tiek izmantoti fiziskie izplatītāji īpašu pakalpojumu sniegšanai, kuriem nav tiesību saņemt subsīdijas. Tomēr tas, ka šiem fiziskajiem izplatītājiem nav tiesību saņemt subsīdijas, nenozīmē, ka vienošanās par to izmantošanu īpašu pakalpojumu sniegšanai nav jādara zināmas EACEA. Turklāt, pat lai tikai pārbaudītu šādas vienošanās par fizisku izplatīšanu materiālo esamību un to, ka ar to netiek pārsniegts šis konkrētais apjoms, ikvienam pieteikuma iesniedzējam, cik vien iespējams, ir jāsniedz EACEA informācija, kura vajadzīga pieteikuma par subsīdiju piešķiršanu izvērtēšanai, tostarp informācija, ar kuru tās satura pārprašanas dēļ var neapmierināt pieteikumu par subsīdiju piešķiršanu.
Šī interpretācija ir pareiza vēl jo vairāk tāpēc, ka tas, ka izplatītājs slēdz līgumu ar trešajām sabiedrībām, lai nodrošinātu daļu izplatīšanas uzdevumu izpildi, ir izņēmums no principa, saskaņā ar kuru pašam izplatītājam ir jānodrošina filmas izplatīšana, kas nozīmē, ka šis izņēmums ir jāinterpretē šauri. Interpretācija, saskaņā ar kuru prioritāte ir attiecībā uz to, ka EACEA tiek sniegta cik vien iespējams pilnīga un atbilstoša informācija, turklāt ir vienīgā, kura ir saderīga ar labas pārvaldības principu un it īpaši pareizu finanšu pārvaldības un Savienības budžeta līdzekļu izmantošanas paredzētajiem mērķiem pārbaudes principiem. Pieteikuma iesniedzēja iesniegtas nepilnīgas vai kļūdainas informācijas rezultātā EACEA nevar ieteikt Komisijai finansēt filmas izplatīšanu, lai arī ir šaubas par to, vai izplatītājs ir izpildījis piemērojamajā tiesiskajā regulējumā paredzētos nosacījumus.
(sal. ar 56., 59., 60. un 63. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 67. punktu)