Lieta T‑408/15

Globo Comunicação e Participações S/A

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Eiropas Savienības preču zīme – Skaņas preču zīmes reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Regulas Nr. 207/2009 75. pants

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2016. gada 13. septembra spriedums

1.      Eiropas Savienības preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas kompetence – Apelācijas padomju lēmumu tiesiskuma pārbaude – Faktisku apstākļu atkārtota izvērtēšana, ņemot vērā Biroja instancēs līdz šim neiesniegtus pierādījumus – Izslēgšana

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 65. pants)

2.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Atteikuma pamatu atsevišķa pārbaude attiecībā uz katru no reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem – Pienākums norādīt reģistrācijas atteikuma pamatojumu – Apjoms

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkts un 75. pants)

3.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Apzīmējumi, kas var būt preču zīme – Skaņu apzīmējumi – Nosacījums – Apzīmējumi, kas var tikt attēloti grafiski

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 4. pants)

4.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Atšķirtspējas novērtēšana – Kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

5.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Skaņu apzīmējumi – Atšķirtspēja – Vērtējuma kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

6.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Skaņas preču zīme, ko veido elektronisks zvans, kas atgādina hidrolokatoru un ko veido divu nošu atkārtošanās

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

7.      Eiropas Savienības preču zīme – Biroja lēmumi – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Labas pārvaldības princips – Biroja agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Tiesiskuma princips – Stingras un pilnīgas pārbaudes nepieciešamība katrā konkrētā gadījumā

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 19. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 23.–25. punktu)

3.      Skaņu apzīmējumi nav paši par sevi nepiemēroti, lai nošķirtu viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no otra uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Šādos apstākļos Regulas Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi 4. pants ir interpretējams tādējādi, ka skaņas var veidot preču zīmi ar nosacījumu, ka tās turklāt ir iespējams grafiski attēlot. Netiek apstrīdēts, ka mūzikas nošu atveidojums uz nošu līnijas, kuru papildina nošu atslēga, pauzes un alterācijas zīmes, veido “grafisku attēlojumu” Regulas Nr. 207/2009 4. panta izpratnē. Pat ja šāds attēlojums nav tūlītēji uztverams, tomēr tas viegli var tikt padarīts par uztveramu, tādējādi ļaujot kompetentajām iestādēm un sabiedrībai, it īpaši saimnieciskās darbības subjektiem, iegūt precīzas zināšanās par apzīmējumu, attiecībā uz kuru iesniegts pieteikums reģistrēt to kā preču zīmi.

(skat. 32.–35. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 39.–41. punktu)

5.      Sabiedrība ir pieradusi uztvert vārdiskas vai grafiskas preču zīmes kā apzīmējumus, kas ļauj identificēt preču vai pakalpojumu komercizcelsmi, savukārt tas tā ne vienmēr ir tad, kad apzīmējumu veido tikai kāds skaņas elements.

Tomēr attiecībā uz dažām precēm un pakalpojumiem var nebūt neierasti, ka patērētājs tās identificē ar skaņas elementu. Tādējādi tostarp ir jāuzskata, ka noteiktos tautsaimniecības sektoros, piemēram, televīzijas apraides sektorā, ne tikai nav neierasti, bet ir pat ikdienišķi, ka patērētājs identificē preci vai pakalpojumu, kas attiecas uz minēto sektoru, pateicoties skaņas elementam, kurš ļauj to nošķirt kā tādu, kas nāk no noteikta uzņēmuma.

Šajā pašā aspektā ir jākonstatē, ka, runājot par noteiktām precēm un pakalpojumiem, kas tostarp saistīti, pirmkārt, ar komunikācijas vai izklaides līdzekļiem televīzijas vai radio apraides veidā, kā arī ar telefoniju un, otrkārt, ar informācijas nesējiem, programmatūru vai mediju jomu kopumā, skaņas elementi, tādi kā džingli vai melodijas, tiek izmantoti, lai konkrētās preces vai pakalpojumus no dzirdes aspekta ļautu identificēt kā tādus, kas nāk no noteikta uzņēmuma.

Ir nepieciešams, lai skaņas apzīmējumam, kuru lūgts reģistrēt, būtu noteikts nozīmīgums, kas attiecīgajam patērētājam ļautu to uztvert un uzskatīt par preču zīmi, nevis par funkcionāla rakstura elementu vai norādi bez piemītošām raksturiezīmēm. Minētajam patērētājam tātad skaņas apzīmējums ir jāuzskata par tādu, kam piemīt identificēšanas spēja, lai šo apzīmējumu ļautu identificēt kā preču zīmi.

Līdz ar to skaņas apzīmējums, kuram nav spējas nozīmēt ko vairāk par vienkāršu to veidojošo nošu banālu kombināciju, attiecīgajam patērētājam neļaus to uztvert saistībā ar tā funkciju ļaut identificēt konkrētās preces un pakalpojumus, jo šis apzīmējums ir saīsināts uz vienkāršu “spoguļefektu” tādā ziņā, ka tā norādīs tikai pati uz sevi un neko citu. Tātad tas attiecīgajam patērētājam nespēs radīt noteiktu uzmanības pakāpi, kas viņam ļautu atpazīt minētā apzīmējuma nepieciešamo identificēšanas funkciju.

Turklāt šķietami neparastā telefona zvana izmantošana par norādi uz preču vai pakalpojumu izcelsmi nav pietiekama, lai varētu uzskatīt, ka apzīmējums spēj nošķirt šādu izcelsmi, ja pārmērīgs vienkāršums šo apzīmējumu padara par nespējīgu nošķirt preču vai pakalpojumu izcelsmi, jo šim apzīmējumam nepiemīt oriģinalitāte un tas var norādīt tikai uz sevi pašu.

Šajā ziņā preču zīme – kuru veido zvanam līdzīgas skaņas – nespēj pildīt identificēšanas funkciju, ja vien tā neietver elementus, kas to var individualizēt attiecībā pret citām skaņu preču zīmēm, tomēr atzīmējot, ka nav nepieciešams, lai minētā preču zīme būtu oriģināla vai no jauna izgudrota.

(skat. 42.–46., 55. un 57. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 48., 50.–53., 55., 56., 58., 59. un 66.–69. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 71.–74. punktu)