VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)
2009. gada 9. decembrī
Lieta T‑377/08 P
Eiropas Komisija
pret
Gerhard Birkhoff
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana – Lēmuma, ar kuru atteikta iepriekš izsniedzama atļauja ratiņkrēslu iepirkumu izdevumu atlīdzībai, atcelšana pirmajā instancē – Pierādījuma sagrozīšana
Priekšmets Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā F‑76/07 Birkhoff/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo spriedumu
Nolēmums Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2008. gada 8. jūlija spriedumu lietā F‑76/07 Birkhoff/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp.) atcelt. Norēķinu biroja 2006. gada 8. novembra lēmumu atcelt. Gerhard Birkhoff un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar šo instanci, paši. Komisija atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus, kas attiecas uz tiesvedību pirmajā instancē.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Izdevumi, kas radušies saistībā ar slimību – Atlīdzināšana – Atteikums – Sūdzība – Noraidošs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
2. Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Izdevumi, kas radušies saistībā ar slimību – Atlīdzināšana – Atteikums – Pārbaude tiesā – Robežas
(Civildienesta noteikumu 72. pants)
3. Ierēdņi – Administrācijas pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Ierēdņa interešu ņemšana vērā
(Noteikumu par Eiropas Kopienu amatpersonu apdrošināšanu nelaimes gadījumu un arodslimību gadījumos 35. panta 2. punkts)
1. Tiek uzskatīts, ka lēmuma par sūdzības noraidījumu pamatojums atbilst lēmuma, pret kuru ir vērsta sūdzība, pamatojumam.
Tādējādi, ja norēķinu birojs, pamatojoties uz nelabvēlīgu iestādes ārsta atzinumu, saskaņā ar kopējo noteikumu 20. pantu atsakās apmaksāt konkrētos medicīniskos izdevumus un ja ieinteresētā persona iesniedz sūdzību, norādot, ka atteikumā pamatā esošais iemesls ir pārāk vispārīgs vai kodolīgs, administrācija, lai atbildētu uz šo sūdzību, drīkst sniegt detalizētāku pamatojumu pirmstiesas procedūras laikā. Šāds konkrēts pamatojumus, kas attiecas uz katru atsevišķu gadījumu un kas tiek paziņots pirms prasības celšanas tiesā, tiek uzskatīts par tādu, kas atbilst lēmuma par atteikumu pamatojumam, un tātad – par tādu, kas ir atbilstoša informācija šā lēmuma tiesiskuma izvērtēšanai.
(skat. 55. un 56. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1993. gada 9. decembris, C‑115/92 P Parlaments/Volger, Recueil, I‑6549. lpp., 22. punkts; 2004. gada 23. septembris, C‑150/03 P Hectors/Parlaments, Krājums, I‑8691. lpp., 47.–49. punkts; Pirmās instances tiesa, 1995. gada 22. marts, T‑586/93 Kotzonis/EESK, Recueil, II‑665. lpp., 105. punkts; 1999. gada 11. marts, T‑66/98 Gaspari/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑55. un II‑287. lpp., 30.–33. punkts; 2000. gada 11. maijs, T‑34/99 Pipeaux/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑79. un II‑337. lpp., 18. un 19. punkts; 2004. gada 6. jūlijs, T‑281/01 Huygens/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑203. un II‑903. lpp., 107. punkts.
2. Pārbaude tiesā neattiecas uz medicīnisko vērtējumu kā tādu, kuram ir jābūt galīgam, ja tas ir izdarīts tiesiskos apstākļos.
Iestādes ārsta un ārstu padomes nostājā, saskaroties ar vienu vienkārši tehnisku jautājumu par to, vai ratiņkrēsls, kas, ņemot vērā tā ražošanā izmantoto materiālu un tā atzveltnes plīsuma iemeslu, bija bojāts, loģiski var būt atlīdzības priekšmets, vai – par to, vai drošības apsvērumu dēļ ir attaisnots finansēt jauna ratiņkrēsla iegādi, nav izteikts nekāds medicīnisks vērtējums. Līdz ar to judikatūra medicīnisko atzinumu ierobežotas pārbaudes tiesā jomā nav piemērojama šajā gadījumā.
(skat. 68.–70. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1988. gada 19. janvāris, 2/87 Biedermann/Revīzijas palāta, Recueil, 143. lpp., 8. punkts; Pirmās instances tiesa, 1993. gada 16. marts, T‑33/89 un T‑74/89 Blackman/Parlaments, Recueil, II‑249. lpp., 44. punkts; 2004. gada 12. maijs, T‑191/01 Hecq/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑147. un II‑659. lpp., 62. punkts.
3. Administrācijai piemītošais pienākums ņemt vērā savu darbinieku intereses, kuras atspoguļo savstarpējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kas Civildienesta noteikumos ir nostiprināts attiecībās starp publisku institūciju un civildienesta darbiniekiem, tostarp paredz, ka hierarhijā augstākai institūcijai, lemjot par ierēdņa situāciju, ir jāņem vērā ne vien dienesta intereses, bet arī konkrēta ierēdņa intereses.
Iecēlējinstitūcija neizpilda savu pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses, ja tā neņem vērā prasītāja, pensionēta ierēdņa, stāvokli, kurš lūdz atlīdzināt izmaksas, kas radušās, aizstājot savas meitas bojātu ratiņkrēslu, lai arī minētai iestādei ir zināms gan tas, ka prasītājs dzīvo dalībvalstī, kas nav viņa meitas dzīvesvietas dalībvalsts, un to, ka ratiņkrēsls tika nopirkts pirmajā minētajā dalībvalstī un labots – otrajā. Šī situācija padara īpaši sarežģītu prasītāja uzdevumu pierādīt ratiņkrēsla sabojāšanās iemeslu un to, ka viņa meitai, paraplēģijas slimniecei, ir vajadzīgs jauns ratiņkrēsls, lai varētu dzīvot pienācīgu privātu un profesionālu dzīvi.
Šādos apstākļos iecēlējinstitūcijai ir jārīkojas aktīvāk, izskatot lietu, tostarp paredzot Noteikumu par Eiropas Kopienu amatpersonu apdrošināšanu nelaimes gadījumu un arodslimību gadījumos 35. panta 2. punkta piemērošanu pēc analoģijas, saskaņā ar kuru administrācija pirms lēmuma par sūdzību pieņemšanas medicīniska rakstura strīdu gadījumā var pieprasīt medicīnas eksperta atzinumu, un “ekspertīzes izdevumus apmaksā Kopiena”. Tā kā šāds strīds ir tehniskas dabas, minētajai iestādei tādēļ ir jānoskaidro, vai no finansiāla viedokļa būtu vēlams palīdzēt prasītājam atrast tehnisku ekspertīzi, apmaksāt Kopienas veselības apdrošināšanas izdevumus vai paredzēt jauna ratiņkrēsla iegādes izmaksu atlīdzību, kurai varētu tikt noteiktas robežas.
(skat. 87.–89. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1980. gada 28. maijs, 33/79 un 75/79 Kuhner/Komisija, Recueil, 1677. lpp., 22. punkts; 1994. gada 29. jūnijs, C‑298/93 P Klinke/Tiesa, Recueil, I‑3009. lpp., 38. punkts; Pirmās instances tiesa, 2006. gada 27. septembris, T‑156/05 Lantzoni/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑189. un II‑A‑2‑969. lpp., 88. punkts.