PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2008. gada 8. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “COLOR EDITION” – Absolūts atteikuma pamatojums – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts – Interese celt prasību – Regulas Nr. 40/94 55. pants
Lieta T‑160/07
Lancôme parfums et beauté & Cie SNC, Parīze (Francija), ko pārstāv E. Bo [E. Baud], avocat,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliards‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral],
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
CMS Hasche Sigle, Ķelne (Vācija),
prasība par ITSB Apelāciju otrās padomes 2007. gada 26. februāra lēmumu lietā R 231/2006‑2 par spēkā neesamības atzīšanas procesu starp CMS Hasche Sigle un Lancôme parfums et beauté & Cie SNC.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente) un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 7. maijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 19. jūlijā,
pēc 2008. gada 19. februāra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2002. gada 9. decembrī prasītāja, Lancôme parfums et beauté & Cie SNC, iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “COLOR EDITION”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmju reģistrācija, ietilpst 3. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “kosmētikas līdzekļi un grims”.
4 Pieteikumā norādītā preču zīme tika reģistrēta 2004. gada 11. februārī un publicēta Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] 2004. gada 19. aprīlī.
5 2004. gada 12. maijā advokātu birojs Norton Rose Vieregge iesniedza pieteikumu par vārdiskas preču zīmes “COLOR EDITION” spēkā neesamības atzīšanu, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.
6 2005. gada 21. decembrī Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par vārdiskas preču zīmes “COLOR EDITION” spēkā neesamības atzīšanu.
7 2006. gada 9. februārī advokātu birojs CMS Hasche Sigle, kas iestājies Norton Rose Vieregge tiesībās, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu, iesniedza apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
8 Ar 2007. gada 26. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome apelācijas sūdzību apmierināja.
9 Apstrīdētā lēmuma pamatā esošā motivācija ir šāda. Vispirms Apelāciju padome norādīja, ka CMS Hasche Sigle iesniegtā apelācijas sūdzība ir pieņemama saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu, jo prasītājas izdarītā nošķiršana starp spēju celt prasību un interesi celt prasību Regulā Nr. 40/94 nekur neparādās un Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts īsteno vispārējo interešu mērķi, kas attaisno to, ka pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu var iesniegt visplašākais iespējamo personu loks. Turpinājumā Apelāciju padome secināja, ka vārdiskā preču zīme “COLOR EDITION” ir aprakstoša Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē tiktāl, ciktāl, pirmkārt, vārdu “color” un “edition” kombinācija izsaka ziņu, ko konkrētā sabiedrības daļa tieši un uzreiz uztvēra kā tādu, kas attiecās uz kosmētikas līdzekļu un grima sortimentu dažādu krāsu toņos, un, otrkārt, bija sagaidāms, ka konkurenti šos vārdus izmantos, lai aprakstītu noteiktus viņu preču aspektus un tāpēc šiem vārdiem būtu jāpaliek publiski pieejamiem. Visbeidzot, Apelāciju padome apstiprināja – tā kā attiecīgā vārdiskā preču zīme ir aprakstoša, tai tāpat vispār nebija atšķirtspējas atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam.
Lietas dalībnieku prasījumi
10 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
11 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
12 Savu prasību pamatojot, prasītāja izvirza trīs pamatus, kas attiecīgi ir saistīti ar Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu, 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu un 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
13 Saistībā ar pirmo pamatu prasītāja uzskata, ka, atzīstot par pieņemamu CMS Hasche Sigle iesniegto pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, lai arī tā nebija pierādījusi, ka tai ir interese celt prasību, Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu.
14 Šo apgalvojumu pamatojot, prasītāja, pirmkārt, norāda, ka, pirmkārt, Apelāciju padome nedrīkstēja atzīt, ka interese celt prasību ir netieši ietverta Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējumā. Pēc prasītājas domām, ar šo apgalvojumu nav ņemts vērā vispārējais tiesību princips, ka interese celt prasību ir jāpierāda visos tiesvedības gadījumos.
15 Prasība, lai pastāvētu interese celt prasību visu tiesvedību gadījumos, izriet, pirmkārt, no Regulas Nr. 40/94 procesuālajām normām. Konkrētāk, prasītāja uzskata – tā kā prasība, lai pastāvētu interese celt prasību, skaidri neizriet no Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējuma, Apelāciju padomei atbilstoši Regulas Nr. 40/94 79. pantam būtu bijis jābūt balstītam uz dalībvalstīs piemērojamajiem vispārējiem tiesību principiem. Visās dalībvalstīs bez izņēmuma prasību var celt vienīgi tie, kam ir likumīga interese panākt prasības apmierināšanu vai noraidīšanu. Otrkārt, prasība, lai pastāvētu interese celt prasību, izriet no EK līguma, konkrētāk – no EKL 230., 232. un 236. panta, kā arī Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūras, kas ar tiem saistīta.
16 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka ITSB nebija tiesīgs uzskatīt, ka Kopienu judikatūra, uz ko prasītāja norādīja, lai pierādītu, ka izpildīta prasība, lai pastāvētu interese celt prasību, attiecas nevis uz preču zīmju jomu, bet gan uz citām jomām, tādām kā lauksaimniecība, nodokļu tiesības un civildienests. Pirmās instances tiesas 2001. gada 19. septembra spriedumā lietā T‑129/00 Procter & Gamble/ITSB (Taisnstūrveida tablete ar inkrustāciju) (Recueil, II‑2793. lpp., 12. punkts) Kopienu tiesa esot konstatējusi, ka saistībā ar prasību, kas celta saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. pantu, ir nepieciešams, lai pastāvētu interese celt prasību. Šis pants paredzot tieši iespēju Kopienu tiesā celt prasību par Apelāciju padomes lēmumiem.
17 Turklāt prasītāja atzīmē, ka Kopienu judikatūra par anulēšanu ir piemērojama attiecībā uz ITSB un ka ITSB ir jāievēro principi, kas attiecas uz nepieciešamību, lai pastāvētu interese celt prasību, prasībās, kas tiek celtas saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. pantu. Šajā sakarā pats ITSB izvirzot prasību, lai pastāvētu interese celt prasību konkrētas leģitīmas intereses formā saistībā ar pieteicēja paziņojumu par apgalvotās spēkā neesamības pamatiem (ITSB Anulēšanas nodaļas 2001. gada 3. maija lēmums lietā attiecībā uz preču zīmi “AROMATONIC”).
18 Treškārt, prasītāja apgalvo, ka intereses celt prasību pastāvēšanu priekšnosacījums ir – lai apstrīdētais tiesību akts tieši, individuāli un personīgi skartu pieteicēju, kas lūdz atcelšanu.
19 ITSB lūdz šo pamatu noraidīt.
Pirmās instances tiesas vērtējums
20 Saistībā ar pirmo pamatu Pirmās instances tiesai ir jāizlemj, vai Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pieņemamībai kā priekšnoteikumu izvirza prasību pierādīt interesi celt prasību. Šajā sakarā ir jāizvērtē Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta formulējums, sistēma un mērķis.
21 Vispirms no Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējuma izriet, ka ITSB pieteikumu par Kopienas preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, kas īpaši balstīts uz attiecīgās preču zīmes aprakstošo raksturu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē vai uz tās atšķirtspējas neesamību Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, var iesniegt “jebkura fiziska vai juridiska persona vai arī grupa vai organizācija, kas izveidota, lai pārstāvētu izgatavotājus, ražotājus, pakalpojumu sniedzējus, tirgotājus vai patērētājus, kas atbilstoši likumam, kurš to reglamentē, var savā vārdā iesniegt prasību tiesā un būt par šādas prasības subjektu”. Tādējādi Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunktā nav norādes uz interesi celt prasību.
22 Turpinot, no Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta sistēmas izriet, ka interese celt prasību netiek izvirzīta kā prasība saistībā ar pieteikumu spēkā neesamības atzīšanu, tādu, kāda tiek apskatīta šajā lietā. Faktiski šis pants paredz atšķirīgu virzību tiem pieteikumiem par spēkā neesamības atzīšanu, kuri balstīti uz absolūtiem spēkā neesamības iemesliem, un pieteikumiem, kas balstīti uz relatīviem spēkā neesamības iemesliem.
23 Tādējādi Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts, kas cita starpā attiecas uz tiem pieteikumiem par spēkā neesamības atzīšanu, kuri balstīti uz absolūtu spēkā neesamības iemeslu, kā tas norādīts iepriekš 21. punktā, nemin pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējam nepieciešamību pierādīt intereses celt prasību pastāvēšanu. Tas, lielākais, prasa, lai pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu iesniegtu fiziska vai juridiska persona vai grupa, kas var savā vārdā iesniegt prasību tiesā un būt par šādas prasības subjektu.
24 Savukārt Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, kas attiecas uz tiem pieteikumiem par spēkā neesamības atzīšanu, kuri balstīti uz relatīvu spēkā neesamības iemeslu, paredz, ka šos pieteikumus var iesniegt vienīgi agrāku preču zīmju vai tiesību īpašnieki, kā arī personas, kam preču zīmes īpašnieki vai personas, kam piešķirtas tiesības izmantot agrākās tiesības, piešķīruši attiecīgas licences. Citiem vārdiem sakot, Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu var iesniegt vienīgi personas, kam ir interese celt prasību.
25 Tādējādi no Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta sistēmas izriet, ka likumdevējs bija iecerējis atļaut visām fiziskām vai juridiskām personām vai grupām, kam ir procesuāla rīcībspēja, iesniegt tos pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu, kuri balstīti uz absolūtiem spēkā neesamības iemesliem, kamēr attiecībā uz tādiem pieteikumiem par spēkā neesamības atzīšanu, kuri balstīti uz relatīviem spēkā neesamības iemesliem, likumdevējs ir skaidri ierobežojis to personu loku, kas var iesniegt pieteikumus par spēkā neesamības atzīšanu.
26 Visbeidzot šādu vērtējumu apstiprina attiecīgo tiesību normu teleoloģiska interpretācija. Atšķirībā no relatīviem atteikuma pamatojumiem, kuri aizsargā vienīgi noteiktu agrāku tiesību īpašnieku privātas intereses, absolūti atteikuma pamatojumi, kas uzskaitīti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā, ir balstīti uz atšķirīgām vispārējām interesēm (šajā sakarā skat. Tiesas 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp., 25. punkts). Lai nodrošinātu plašāko šo vispārējo interešu aizsardzību, absolūtus atteikuma pamatojumus ir jāvar izvirzīt plašākam iespējamo personu lokam. Šī iemesla dēļ Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts tikai izvirza prasību, lai pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs būtu juridiska persona vai lai tam būtu procesuāla rīcībspēja, taču neizvirza prasību, lai tas pierādītu interesi celt prasību.
27 Šo vērtējumu neliek apšaubīt prasītājas izvirzītie argumenti. Attiecībā, pirmkārt, uz argumentu, ka prasība, lai pastāvētu interese celt prasību, izriet no Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar 79. pantu, ir jāatgādina, ka pēdējā minētā tiesību norma paredz, ka, šajā regulā vai piemērošanas regulās nepastāvot procesuālajām normām, ITSB ir jāņem vērā principi, kas šajā jautājumā ir vispārēji atzīti dalībvalstīs. Ir jākonstatē, ka Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir piemērojama procesuāla norma Regulas Nr. 40/94 79. panta izpratnē, kas piemērojama tiem pieteikumiem par spēkā neesamības atzīšanu, kuri paredzēti Regulas Nr. 40/94 51. pantā. Tā kā šī procesuālo tiesību norma nav neviennozīmīga, Regulas Nr. 40/94 79. pants izskatāmajā lietā nav piemērojams.
28 Turklāt, pat pieņemot, ka šis pants būtu piemērojams izskatāmajā lietā, ir jānorāda, ka prasītāja nav pierādījusi, ka – atbilstoši tās apgalvotajam – visās dalībvalstīs bez izņēmuma tiesvedība ir pieejama personām, kurām ir leģitīma interese panākt prasības apmierināšanu vai noraidīšanu. Savos rakstveida paskaidrojumos prasītāja ir atsaukusies vienīgi uz Francijas tiesībām un, konkrētāk, uz Francijas preču zīmju tiesībām.
29 Līdz ar to ir jānoraida prasītājas arguments, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 79. pantu.
30 Otrkārt, attiecībā uz pārējiem prasītājas izvirzītajiem argumentiem, būtībā par to, ka uz izskatāmo lietu ir attiecināma judikatūra, kas attiecas uz EKL 230., 232. un 236. pantu, tostarp judikatūra par nepieciešamību, lai pastāvētu prasītāja tieša un individuāla interese, ir jāatzīmē, kā to norādījis ITSB, ka šī judikatūra uz izskatāmo lietu neattiecas ne tieši, ne pēc analoģijas.
31 Vispirms, izskatāmajā lietā nav piemērojami EKL 230., 232. un 236. pants. Faktiski EKL 230. un 232. pants attiecas uz prasību par tiesību akta atcelšanu un prasību sakarā ar bezdarbību, kas tika celtas par to iestāžu darbībām vai bezdarbību, kuras izsmeļoši uzskaitītas šajās tiesību normās, neminot ITSB, un EKL 236. pants attiecas uz civildienestu.
32 Turpinot, EKL 230., 232. un 236. pantā paredzētās prasības ir prasības tiesā, kamēr Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu, kurš iesniedzams ITSB, ir administratīva procedūra. Šajā sakarā norāde uz iepriekš 16. punktā minēto spriedumu lietā “Taisnstūrveida tablete ar inkrustāciju” (12. punkts) nav atbilstoša, ciktāl šis spriedums attiecas uz prasībām tiesā, kas par ITSB Apelāciju padomju lēmumiem iesniegtas Kopienu tiesā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. pantu.
33 Visbeidzot, kas attiecas uz norādi uz ITSB Anulēšanas nodaļas 2001. gada 3. maija lēmumu par preču zīmi “AROMATONIC”, ir jānorāda, ka lēmumi par Kopienas preču zīmes anulēšanu, kuri jāpieņem ITSB instancēm saskaņā ar Regulu Nr. 40/94, ietilpst saistītajā kompetencē un neietilpst rīcības brīvībā. Līdz ar to Apelāciju padomju lēmumu likumība ir jāizvērtē vienīgi pamatojoties uz šo regulu, kā to interpretējusi Kopienu tiesa, un nevis pamatojoties uz ITSB agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (skat. pēc analoģijas Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 66. punkts).
34 Turklāt iepriekš minētais lēmums neļauj secināt, ka judikatūra par prasību, kas celtas saskaņā ar EKL 230., 232. un 236. pantu, pieņemamību ir piemērojama attiecībā uz pieņemamību prasībām par atzīšanu par spēkā neesošu, kas iesniegtas ITSB saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 55. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Šajā lēmumā, kā to ir konstatējis ITSB savos rakstveida apsvērumos, Anulēšanas nodaļai uzdotais jautājums bija par to, vai pieteikumam par spēkā neesamības atzīšanu nebija priekšmeta tādēļ, ka bija atsaukta preču zīme, par kuru šis pieteikums bija iesniegts. Tādējādi šo lēmumu nevar interpretēt tādējādi, ka ar to atzīst nepieciešamību pierādīt interesi celt prasību, iesniedzot pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.
35 Ievērojot iepriekš minēto un ņemot vērā, ka nav ticis apstrīdēts, ka CMS Hasche Sigle var pielīdzināt juridiskai personai, ir jāuzskata, ka Apelāciju padome CMS Hasche Sigle pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pamatoti atzinusi par pieņemamu.
36 Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par otro pamatu, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu
Lietas dalībnieku argumenti
37 Saistībā ar otro pamatu prasītāja, pirmkārt, norāda, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā atšķirību starp ierosinošu vai atmiņas izraisošu preču zīmi, ko noteikti var aizsargāt, un aprakstošu preču zīmi. Vārdu “color” un “edition” kombinācija neizsaka vēstījumu, ko konkrētā sabiedrības daļa uzreiz un tieši saprot, un tādēļ tas nav aprakstošs. Preču zīme “COLOR EDITION” tikai netiešā veidā izdara norādi uz noteiktām pieprasīto preču iezīmēm.
38 Otrkārt, prasītāja norāda, ka ir nepieciešama intelektuāla piepūle, lai no vārdiem “color” un “edition” izsecinātu pieprasīto preču iezīmes, īpašības un raksturu. No judikatūras izriet, ka preču zīmi var uzskatīt par tādu, kas ir vienkārši ierosinoša un nevis aprakstoša, ja ir nepieciešama konkrētās sabiedrības daļas intelektuāla piepūle, lai ierosinošu vai emocionālu vēstījumu pārtulkotu racionālā informācijā. Izskatāmajā lietā, kā uzskatījusi Anulēšanas nodaļa savā 2005. gada 21. decembra lēmumā, vārdu “color” un “edition” asociācija nebija ne banāla, ne acīmredzama, jo nav skaidrs, vai tā norāda uz precēm, kas tiek piedāvātas krāsainā iepakojumā, preces, kas ietver krāsu, vai arī to mērķis ir dot krāsu.
39 ITSB lūdz šo pamatu noraidīt.
Pirmās instances tiesas vērtējums
40 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu tiek noraidīta reģistrācija tādām “preču zīmēm, kuras sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības”.
41 No judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi un norādes ir tādi, kas, tos parasti izmantojot, no mērķauditorijas viedokļa var kalpot, lai, tieši vai minot kādu no to būtiskajām īpašībām, norādītu uz preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 7. jūnija spriedumu lietā T‑316/03 Münchener Rückversicherungs‑Gesellschaft/ITSB (“MunichFinancialServices”), Krājums, II‑1951. lpp., 26. punkts; 2005. gada 22. jūnija spriedumu lietā T‑19/04 Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), Krājums, II‑2383. lpp., 24. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2007. gada 14. jūnija spriedumu lietā T‑207/06 Europig/ITSB (“EUROPIG”), Krājums, II‑1961. lpp., 26. punkts).
42 No tā izriet – lai uz apzīmējumu būtu attiecināms šajā normā paredzētais aizliegums, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu aprakstu vai kādu no to īpašībām (skat. iepriekš 41. punktā minēto spriedumu lietā “PAPERLAB”, 25. punkts un tajā minētā judikatūra, un iepriekš 41. punktā minēto spriedumu lietā “EUROPIG”, 27. punkts).
43 Turklāt preču zīme, kuru veido elementi, no kuriem katrs ir aprakstošs attiecībā uz preču vai pakalpojumu, kuri pieteikti reģistrācijai, iezīmēm, pati ir aprakstoša attiecībā uz šo preču vai šo pakalpojumu iezīmēm Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, izņemot gadījumus, kad pastāv uztverama atšķirība starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un to veidojošo elementu vienkāršu summu. Tas paredz, ka, ievērojot kombinācijas neparasto raksturu attiecībā uz minētajām precēm vai pakalpojumiem, reģistrācijai pieteiktā preču zīme rada iespaidu, kas ir pietiekami attālināts no iespaida, ko rada [šo preču zīmi] veidojošo elementu kombinācijas sniegtajām nozīmēm (skat. iepriekš 41. punktā minēto spriedumu lietā “PAPERLAB”, 27. punkts un tajā minētā judikatūta).
44 Turklāt ir jāatgādina, ka apzīmējuma aprakstošā rakstura izvērtējumu var veikt tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. iepriekš 41. punktā minēto spriedumu lietā “MunichFinancialServices”, 26. punkts, un iepriekš 41. punktā minēto spriedumu lietā “EUROPIG”, 30. punkts).
45 Izskatāmajā lietā attiecīgās preces ir kosmētikas līdzekļi un grims, ko iegādājas visi patērētāji. Tāpēc konkrētā sabiedrības daļa ir visa sabiedrība, kas ir samērā informēta, uzmanīga un apdomīga (Tiesas 2002. gada 18. jūnija spriedums lietā C‑299/99 Philips, Recueil, I‑5475. lpp., 59.–63. punkts; Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑281/02 Norma Lebensmittelfilialbetrieb/ITSB (“Mehr für Ihr Geld”), Krājums, II‑1915. lpp., 27. punkts). Tā kā reģistrēto vārdisko preču zīmi veido divi vārdi angļu valodā, konkrētā sabiedrības daļa galvenokārt ir angliski runājoša vai pat angliski runājoša sabiedrības daļa, kuras dzimtā valoda nav angļu valoda, bet kam ir pietiekamas angļu valodas zināšanas (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. septembra spriedumu lietā T‑320/03 Citicorp/ITSB (“LIVE RICHLY”), Krājums, II‑3411. lpp., 76. punkts).
46 Līdz ar to ir jāizvērtē, vai no šīs konkrētās sabiedrības viedokļa pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne starp apzīmējumu “COLOR EDITION” un precēm, attiecībā uz kurām ir pieteikta preču zīmes reģistrācija.
47 Šajā sakarā ir jānorāda, ka angļu vārds “color” norāda krāsu vai nokrāsu un tiek bieži izmantots kosmētikas jomā, lai apzīmētu preču mērķi vai iezīmes. Vārds “edition” norāda ne tikai uz literatūras vai preses pasauli, bet tāpat – kā norādījusi Apelāciju padome – nozīmē arī preču sortimentu vienā vai vairākos variantos vai formās. Tieši tāpat kā vārds “color”, arī vārds “edition” tiek izmantots kosmētikas jomā.
48 Tādējādi ir jāuzskata, ka apzīmējumu “COLOR EDITION” veido tikai norādes, kas var apzīmēt noteiktas attiecīgo preču iezīmes. Tādējādi, kā to norādījusi Apelāciju padome, šis apzīmējums sniedz vēstījumu, ko konkrētā sabiedrības daļa nepastarpināti un tieši sapratīs, proti, kosmētikas līdzekļu vai grima sortimentu dažādu krāsu toņos.
49 Turklāt ir jāatzīmē, ka vārdu “color” un “edition” asociācija ir nevis neparasta, bet gan ierasta konstrukcija, ievērojot angļu valodas leksikas veidošanas noteikumus. Tādējādi no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa pieteiktā preču zīme nerada iespaidu, kas būtu pietiekami attālināts no iespaida, ko rada vienkārša to veidojošo elementu apvienošana, lai tādējādi tiktu mainīta tās nozīme vai apjoms. Līdz ar to ir jāuzskata, – kā to uzskatīja Apelāciju padome – ka nav nepieciešama intelektuāla piepūle, lai saprastu šo vēstījumu, un ka vienkārša attiecīgo vārdu apvienošana negroza apzīmējuma individuālo elementu aprakstošo raksturu.
50 No tā izriet, ka, apskatot to kopumā, vārdiskā preču zīme “COLOR EDITION” ir pietiekami tieši un konkrēti saistīta ar precēm, kuras šī preču zīme apzīmē. Tādējādi Apelāciju padome ir pamatoti secinājusi, ka šī preču zīme ir aprakstoša Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tādējādi otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
51 Tā kā no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta ļoti skaidri izriet, ka, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, pietiek, ja īstenojas viens no uzskaitītajiem absolūtiem atteikuma pamatojumiem (Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedums lietā C‑104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I‑7561. lpp., 29. punkts; iepriekš 41. punktā minētais spriedums lietā “EUROPIG”, 45. punkts), un nav jāizvērtē prasītājas izvirzītais trešais pamats, kas ir saistīts ar minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
52 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasība ir jānoraida kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
53 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi atbilstoši ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Lancôme parfums et beauté & Cie SNC sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 8. jūlijā.