Prasība, kas celta 2011. gada 28. septembrī - Hamas/Padome
(lieta T-531/11)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Hamas (pārstāvis - L. Glock, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasījumi
Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
atcelt Padomes 2011. gada 18. jūlija Lēmumu 2011/430/KĀDP, ar ko atjaunina to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 2., 3. un 4. pantu, ciktāl tas attiecas uz Hamas (tostarp Hamas-Izz-al-Din-al-Quassem);
atcelt Padomes 2011. gada 18. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 687/2011, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 610/2010 un (ES) Nr. 83/2011, ciktāl tā attiecas uz Hamas (tostarp Hamas-Izz-al-Din-al-Quassem);
piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza astoņus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Kopējās nostājas 2001/93/KĀDP 1.panta 4. punkts attiecībā uz kompetentas iestādes pieņemtu lēmumu, ciktāl šai iestādei:
jābūt tiesu iestādei, nevis administratīvai iestādei;
jāvar paļauties uz lojālas sadarbības principu;
tā nevar būt Amerikas Savienoto Valstu valdība sakarā ar noteikumu īpatnībām, kuri Amerikas Savienotajās Valstīs reglamentē sarakstu izveidošanu;
tā nevar būt iestāde, kura neievēro attiecīgo personu procesuālās tiesības.
Prasītāja bez tam apgalvo, ka Padome neesot uzrādījusi nekādus pierādījumus par to, ka šajā gadījumā attiecīgie valsts lēmumi ir balstīti uz nopietniem pierādījumiem vai versijām.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda attiecībā uz faktu atbilstību realitātei, jo Padome neesot pierādījusi faktus, uz kuriem tā autonomi atsaucas. Prasītāja apgalvo, ka tās prasības pieteikumā norādītās neprecizitātes apstiprina kļūdu attiecībā uz faktu atbilstību realitātei.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda vērtējumā attiecībā uz prasītājas teroristisko raksturu, jo Padomes piedāvātā kvalifikācija neatbilst Kopējā nostājā 2001/93/KĀDP noteiktajiem kritērijiem. Prasītāja apgalvo, ka Padomes izmantotie kritēriji norāda uz kļūdainu termina "terorisms" interpretāciju, kas nav savienojama ar starptautiskajām pozitīvajām tiesībām.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav pietiekami ņemta vērā situācijas attīstība sakarā ar laika tecējumu, jo Padome nav reāli veikusi Kopējās nostājas 2001/93/KĀDP 1. panta 6. punktā paredzēto atjaunināšanu.
Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts neiejaukšanās princips.
Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, jo prasītājai nosūtītais pamatojuma izklāsts neietver nekādus precizējumus par nopietniem un ticamiem pierādījumiem vai versijām, kas liecinātu pret prasītāju.
Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizstāvību tiesā. Prasītāja apgalvo, ka šie principi ir pārkāpti:
stadijā valsts iestādēs, lai gan Padomei pār to bija jāīsteno kontrole, un
stadijā Eiropas līmenī sakarā ar Padomes prasītājai sniegtās informācijas nepietiekamību.
Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas īpašuma tiesības, jo nelikumīgs naudas līdzekļu iesaldēšanas pasākums nevar tikt uzskatīts par attaisnotu īpašuma tiesību aizskārumu.
____________1 - Padomes 2001. gada 27. decembra Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 93. lpp.).