VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)
2010. gada 13. septembrī (*)
Kopienas preču zīme – Pieteikums reģistrēt kā Kopienas preču zīmi oranžas krāsas toni – Absolūts atteikuma pamatojums – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Lieta T‑97/08
KUKA Roboter GmbH, Augsburga [Augsbourg] (Vācija), ko pārstāv A. Kons [A. Kohn] un B. Hannemans [B. Hannemann], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv R. Petke [R. Pethke], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) [ITSB] Apelāciju ceturtās padomes 2007. gada 14. decembra lēmumu lietā R 1572/2007‑4 par pieteikumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi oranžas krāsas toni.
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] (referents), tiesneši S. Papasavs [S. Papasavvas] un L. Trišo [L. Truchot],
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 20. februārī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2008. gada 4. jūnijā,
pēc 2010. gada 17. jūnija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2005. gada 29. augustā prasītāja, KUKA Roboter GmbH, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā – “ITSB”) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizvietota ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Apzīmējums, kuru tiek lūgts reģistrēt, ir šāds oranžās krāsas tonis:
3 Preces, attiecībā uz kurām ir pieteikta preču zīmes reģistrācija, pēc ierobežojuma, kas veikts procesa laikā ITSB, ietilpst 7. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “roboti ar artikulētām rokām manipulēšanai, apstrādāšanai un lodēšanai, izņemot robotus, kas paredzēti baltajām zālēm, medicīnas robotus un lakošanas robotus; iepriekš minēto preču detaļas”.
4 Ar 2007. gada 7. augusta lēmumu pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts), jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nepiemīt atšķirtspēja.
5 2007. gada 2. oktobrī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants), par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.
6 Ar 2007. gada 14. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju ceturtā padome noraidīja sūdzību, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tā būtībā uzskatīja, ka attiecīgā sabiedrības daļa neuztverot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto krāsu kā tādu, kas pati par sevi norāda uz attiecīgo preču komerciālo izcelsmi.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par Vispārējā tiesā iesniegto pierādījumu pieņemamību
9 Lai pamatotu savu apgalvojumu, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piemīt raksturīga atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, prasītāja ar 2009. gada 25. marta vēstuli iesniedza divu 2008. gada 27. jūnija aptauju rezultātus, no kurām pirmā bija telefoniska aptauja, kas tika veikta Vācijā, Ķīnā, ASV un Itālijā, bet otrā aptauja tika veikta ar anketu palīdzību profesionālās izstādes Automatica 2008 laikā, kura notika 2008. gada jūnijā Minhenē (Vācija). Prasītāja arī iesniedza CD‑ROM disku, kurā bija ietvertas dažādu ražotāju reklāmas brošūras, kā arī dažādu nozares uzņēmumu, kuri bija pārstāvēti profesionālajās izstādēs, stendu fotogrāfijas.
10 Ar 2009. gada 12. maija vēstuli ITSB apstrīdēja šo dokumentu pieņemamību, jo tie esot jauni elementi.
11 Papildus tam, ka šie dokumenti bez pamatojuma novēloti tika iesniegti procesā Vispārējā tiesā, pārkāpjot Vispārējās tiesas Reglamenta 48. panta 1. punkta noteikumus, ir jānorāda, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu ITSB apelāciju padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 40/94 63. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. pants) izpratnē, tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kurus tai iesniedz pirmo reizi (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to Apelāciju padomes lēmuma likumība ar jaunu faktu izvirzīšanu Vispārējā tiesā var tikt apstrīdēta vienīgi tad, ja tiek pierādīts, ka Apelāciju padomei pēc savas ierosmes bija jāņem vērā šie fakti administratīvā procesa laikā pirms lēmuma pieņemšanas šajā lietā (Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑247/01 eCopy/ITSB (“ECOPY”), Recueil, II‑5301. lpp., 46. punkts).
12 Šajā lietā, tā kā prasītājas iesniegtie dokumenti acīmredzami neattiecas uz faktiem, kurus Apelāciju padomei būtu bijis jāņem vērā pēc savas iniciatīvas atbilstoši Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts), iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, neizvērtējot to pierādījuma spēku.
Par lietas būtību
13 Lai pamatotu savu prasību, prasītāja izvirza trīs pamatus, ar kuriem tiek apgalvots attiecīgi EKL 28. panta, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kā arī 73. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 75. pants) un 74. panta noteikumu pārkāpums un, visbeidzot, pilnvaru nepareiza izmantošana.
14 Vispirms ir lietderīgi izvērtēt otro pamatu, pēc tam – trešo pamatu un, visbeidzot, – pirmo pamatu.
Par otro pamatu, ar kuru tiek apgalvots Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kā arī 73. un 74. panta noteikumu pārkāpums
– Lietas dalībnieku argumenti
15 Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome nepamatoti ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas saistībā ar attiecīgajām precēm.
16 Vispirms prasītāja norāda, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā Tiesas 2003. gada 6. maija sprieduma lietā C‑104/01 Libertel (Recueil, I‑3793. lpp.) piemērošanas apjomu, no kura izrietot, ka krāsas kā Kopienas preču zīmes reģistrēšana tiek izslēgta vienīgi tad, ja šai krāsai nav atšķirtspējas. Līdz ar to, lai cik ierobežota būtu preču zīmes atšķirtspēja, tai ir jābūt pietiekamai, lai šo preču zīmi reģistrētu.
17 Prasītāja norāda, ka kritēriji, kurus Tiesa ir izklāstījusi iepriekš minētajā spriedumā lietā Libertel, šajā lietā ir izpildīti. Reģistrācijai pieteiktā preču zīme attiecoties uz specifisku produkta veidu, proti, robotiem ar artikulētām rokām manipulēšanai, apstrādāšanai un lodēšanai, izņemot robotus, kas paredzēti baltajām zālēm, medicīnas robotus un lakošanas robotus. Turklāt attiecīgais tirgus esot ļoti specifisks, jo, pirmkārt, ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertie roboti esot ilgtermiņa ieguldījuma prece, kuru cena par vienību EUR esot vismaz piecciparu skaitlis, otrkārt, roboti tiekot izmantoti ļoti specializētā jomā un, treškārt, prasītājas robota iegūšana īpašumā esot saistīta ar ievērojamiem adaptēšanas darbiem pie pircēja.
18 Pēc tam prasītāja apstrīd Apelāciju padomes analīzi par attiecīgo sabiedrības daļu, kas izklāstīta apstrīdētā lēmuma 19. un 20. punktā, un apgalvo, ka šajā lietā šajā sabiedrības daļā ietilpst robotu ar artikulētām rokām, kas paredzētas manipulēšanai, apstrādei un lodēšanai, pircēji un starpnieki, kuri labi pārzinot šo preču tirgu Eiropā. Tādēļ prasītāja apstrīd Apelāciju padomes vērtējumu, ka attiecīgajā sabiedrības daļā ietilpst ne tikai preces, uz kurām attiecas reģistrācijai pieteiktā preču zīme, bet arī tehniskie darbinieki rūpnīcās, kurās ir uzstādīti šie roboti.
19 Prasītāja apstrīd, ka saistībā ar krāsām pastāv pieejamības prasība, jo nošķiramo krāsu skaits ir ierobežots. Tā apgalvo, ka vārdiskas preču zīmes, kas sastāv vienīgi no dažām zīmēm, varot tikt reģistrētas, kaut gan šīs zīmes esot daļa no kopuma, kurš neesot neierobežots. Turklāt tā norāda, ka attiecīgās preču zīmes piešķirtais monopols attiecas vienīgi uz ierobežotu preču grupu. Papildus tam prasītāja uzskata, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme neliedz konkurējošajiem uzņēmumiem pārdot oranžus robotus, jo šāda pārdošana nav reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana Regulas Nr. 40/94 9. panta nozīmē (tagad – Regulas Nr. 207/2009 9. pants). Šajā ziņā prasītāja uzsver faktu, ka principā pircēji izvēlas preču krāsu pasūtījuma izdarīšanas brīdī, līdz ar ko prasītājas konkurentam nevarot tikt liegts pārdot oranžu robotu. Reģistrācijai pieteiktā preču zīme liegtu izmantot šo krāsu vienīgi reklāmas vai pārdošanas veicināšanas nolūkos, piemēram, gadatirgos vai brošūrās.
20 Turklāt nekādas citas vispārējas intereses neesot pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrēšanu. Minētā preču zīme neesot aprakstoša, un tai neesot tehniska rakstura mērķa.
21 Prasītāja apstrīd arī Apelāciju padomes konstatāciju, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme esot ļoti līdzīga mīnija – pretkorozijas vielas – krāsai. Pirmkārt, attiecīgās krāsas esot acīmredzami atšķirīgas. Otrkārt, mīnija izmantošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 37, 19. lpp.) esot aizliegta. Visbeidzot, prasītājas roboti galvenokārt sastāvot no lietā alumīnija, materiāla, kuram neesot nepieciešama pretkorozijas apstrāde.
22 Prasītāja arī norāda, ka virkne preču zīmju reģistrācijas pieteikumu saistībā ar bezkontūras sarkanu vai oranžu krāsu norādot, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme neesot neparasta un ka līdz ar to tai neesot atšķirtspējas. Prasītāja uzskata, ka tikai reģistrācijas pieteikumu, kas iesniegti saistībā ar krāsām bez kontūras, skaitam neesot nozīmes, jo Apelāciju padome izvērtē reģistrācijai pieteikto preču zīmi saistībā ar katru konkrēto gadījumu, ņemot vērā preces un pakalpojumus, kurus aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme.
23 Prasītāja apgalvo, ka, apstrīdētā lēmuma 20. punktā, konstatējot, ka attiecīgā sabiedrības daļa veiks izvēli veikt attiecīgo preču pirkumu saistībā vienīgi ar to tehniskām vai ekonomiskām iezīmēm, nevis to krāsu, Apelāciju padome nav ņēmusi vērā fakta, ka šī krāsa ļauj attiecīgajai sabiedrības daļai saistīt attiecīgās preces ar konkrēto ražotāju un izveidot priekšstatu par tās kvalitāti, nozīmīgumu. Šajā ziņā prasītāja norāda uz reklāmas brošūrām, kuras tika iesniegtas Apelāciju padomē un no kurām izrietot, ka robotu ar artikulētām rokām, kuri ir paredzēti, lai manipulētu, apstrādātu un lodētu, krāsa ieinteresēto personu lokam ir norāde par komerciālu izcelsmi.
24 Turklāt prasītāja norāda, ka dokuments “Icon Added Value”, kurš attiecas uz 2005. gadā veiktu aptauju, kuras reprezentativitāti saistībā ar visu Eiropas Savienību pierāda Apelāciju padomē iesniegtais dokuments “World Robotics 2006”, norādot, ka attiecīgā sabiedrības daļa saista krāsu ar preču izcelsmi. Prasītāja uzskata, ka robotu tirgus darbojas saskaņā ar atšķirīgiem principiem salīdzinājumā ar patēriņa preču tirgiem. Turklāt tā noliedz, ka aptauja, kas veikta saistībā ar attiecīgo sabiedrības daļu, ir balstīta uz slikti formulētu jautājumu. Ražotāja pieminēšana neizkropļojot rezultātus.
25 Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 73. un 74. panta noteikumus, jo tā neesot veikusi šīs lietas faktu un apstākļu izvērtēšanu. Līdz ar to apstrīdētais lēmums arī neesot pietiekami pamatots.
26 ITSB apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
– Vispārējās tiesas vērtējums
27 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību”. Turklāt Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punkts) ir noteikts, ka “1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā”.
28 Preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru ir lūgts veikt reģistrāciju, kā tādu, kura nāk no noteikta uzņēmuma, un līdz ar to ļauj nošķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 34. punkts).
29 Šī atšķirtspēja, pirmkārt, ir jāizvērtē saistībā ar precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir lūgta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā attiecīgā sabiedrības daļa šīs preces vai pakalpojumus uztver (iepriekš minētais spriedums apvienotajās lietās Henkel/ITSB, 35. punkts).
30 Lai noteiktu, vai Regulas Nr. 40/94 4. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 4. pants) nozīmē krāsas vai krāsu kombinācijas spēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem un citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem, ir jānovērtē, vai krāsas vai krāsu kombinācijas spēj nodot precīzu informāciju vai ne, it īpaši attiecībā uz preces vai pakalpojuma izcelsmi (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto Tiesas spriedumu lietā Libertel, 39. punkts, un 2004. gada 24. jūnija spriedumu lietā C‑49/02 Heidelberger Bauchemie, Krājums, I‑6129. lpp., 37. punkts).
31 Šai ziņā ir jāatgādina, ka, lai gan krāsas spēj sniegt zināmas ideju asociācijas un izraisīt sajūtas, ar tām to iedabas dēļ īpaši nevar nodot precīzu informāciju. It īpaši tas nav iespējams tādēļ, ka krāsas to pievilcīguma dēļ daudz un bieži tiek izmantotas preču un pakalpojumu reklāmā un mārketingā, taču bez jebkāda precīza vēstījuma (iepriekš minētie spriedumi lietā Libertel, 40. punkts, un lietā Heidelberger Bauchemie, 38. punkts).
32 Konkrētās sabiedrības uztvere tādas preču zīmes gadījumā, ko veido krāsa, obligāti nav tāda pati kā vārdiskas vai figurālas preču zīmes gadījumā, jo tā sastāv no apzīmējuma, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču veidola. Ja publika ir pieradusi nekavējoties uztvert vārdiskas vai figurālas preču zīmes kā apzīmējumus, kas identificē preces izcelsmi, tas pats obligāti nenotiek tad, kad apzīmējums saplūst ar tās preces veidolu, attiecībā uz kuru apzīmējuma kā preču zīmes reģistrācija tiek lūgta. Patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, ņemot vērā to vai to iepakojuma krāsu, ja nav citu grafisku vai teksta elementu, jo pašreizējos komerciālajos paradumos krāsa kā tāda principā netiek izmantota kā identifikācijas līdzeklis. Krāsai kā tādai parasti nepiemīt spēja parādīt noteikta uzņēmuma preču atšķirību (iepriekš minētais Tiesas spriedums lietā Libertel, 65. punkts, un 2004. gada 21. oktobra spriedums lietā C‑447/02 P KWS Saat/ITSB, Krājums, I‑10107. lpp., 78. punkts).
33 Krāsas gadījumā tikai izņēmuma apstākļos ir iedomājama atšķirtspējas pastāvēšana pirms jebkādas lietošanas, proti, ja preču vai pakalpojumu skaits, attiecībā uz kuriem pieteikta preču zīmes reģistrācija, ir ļoti ierobežots un ja konkrētais tirgus ir ļoti specifisks (iepriekš minētie spriedumi lietā Libertel, 66. punkts, un lietā KWS Saat/ITSB, 79. punkts).
34 Ir arī jāuzsver, ka tiktāl, ciktāl preču zīmju tiesības ir pamata elements netraucētas konkurences sistēmā, kura iedibināta ar Līgumu, tiesības un iespējas, ko preču zīme piešķir tās īpašniekam, ir jāanalizē, ņemot vērā šo mērķi. Tomēr ņemot vērā, ka reģistrēta preču zīme tās īpašniekam attiecībā uz noteiktām precēm un pakalpojumiem piešķir ekskluzīvas tiesības, kas tam ļauj kā preču zīmi reģistrēto apzīmējumu monopolizēt bez laika ierobežojuma, iespēju reģistrēt preču zīmi var ierobežot, pamatojoties uz sabiedrības interesēm (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Libertel, 48.–50. punkts).
35 Šajā ziņā faktiski pieejamo krāsu ierobežotā skaita dēļ, reģistrējot nelielu skaitu preču zīmju saistībā ar attiecīgām precēm un pakalpojumiem, varētu tikt izlietota visu pieejamo krāsu palete. Tik plašs monopols nav savienojams ar netraucētas konkurences sistēmu, it īpaši tāpēc, ka pastāv risks, ka tādējādi tiktu radītas neleģitīmas konkurences priekšrocības par labu tikai vienam uzņēmējam. Tāpēc Kopienas preču zīmju tiesību jomā ir jāatzīst, ka vispārējās interesēs nav nepamatoti ierobežot krāsu pieejamību citiem uzņēmējiem, kuru piedāvāto preču un pakalpojumu veids atbilst precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz ko tiek lūgta reģistrācija (iepriekš minētais spriedums lietā Libertel, 54. un 55. punkts).
36 Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jāizvērtē šis pamats, ar kuru tiek apgalvots, ka ir pārkāpti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi.
37 Saistībā ar attiecīgo sabiedrības daļu Apelāciju padome, pirmkārt, apstrīdētā lēmuma 19. punktā ir ņēmusi vērā, kā robotus ar artikulētām rokām, kuri ir paredzēti manipulēšanai, apstrādāšanai un lodēšanai, uztver mašīnu blokā strādājošais tehniskais personāls, kurš vada vai veic darbības ar šiem robotiem, un, otrkārt, apstrīdētā lēmuma 20. punktā ir ņēmusi vērā, kā šos robotus uztver uzņēmumi, kas to pērk.
38 Prasītāja apstrīd, ka attiecīgajā sabiedrības daļā ietilpst tehniskais personāls, kurš strādā rūpnīcās, kurās ir roboti. Šajā ziņā ir pietiekami norādīt, gluži tāpat, kā ITSB to pareizi norādīja, ka, lai gan tehniskais personāls tieši nepiedalās lēmumu par robotu pirkšanu pieņemšanā, nevar tikt izslēgts, ka noteiktos uzņēmumos šim personālam ir ietekme uz šo lēmumu, jo tas ir saistīts ar tā darbību un ikdienas lietošanu. Apelāciju padome tādēļ nav pieļāvusi kļūdu, pirmkārt, ņemot vērā tehniskā personāla uztveri, lai novērtētu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju, un, otrkārt, par preču, kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, izvēli un iegādi atbildīgās uzņēmuma vadības uztveri.
39 Katrā ziņā no apstrīdētā lēmuma skaidri izriet, ka Apelāciju padome ir ņēmusi vērā profesionālo sabiedrības daļu, kura ir īpaši uzmanīga, pieņemot pirkšanas lēmumus, saistībā ar šo mašīnu tehniskajām funkcijām, tostarp it īpaši to izmantojumu, modeļiem un faktoriem, kas ir saistīti ar to drošību.
40 Saistībā ar reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma atšķirtspējas izvērtēšanu ir jānorāda, gluži tāpat, kā to darījusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 11. un 12. punktā, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no vienas krāsas, proti, oranžās krāsas tonis bez kontūras, kas var pilnībā vai daļēji aptvert vai nu preces, kuras aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, vai to iepakojumu, vai arī attiecīgā gadījumā tikt izmantota minēto preču reklāmā.
41 Apstrīdētā lēmuma 12. un 16.–20. punktā Apelācija padome ir secinājusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas, jo tā netikšot uztverta kā tās aptverto preču izcelsmes norāde. Tā būtībā ir konstatējusi, ka reģistrācijai pieteiktā krāsa nav neparasta industriālo robotu nozarē un pati par sevi nav īpaša tādā mērā, lai to uztvertu kā pārsteidzošu aplūkotajā nozarē.
42 Prasītāja tomēr nav pierādījusi, ka Apelāciju padome šajā ziņā ir pieļāvusi kļūdu. Ir jāuzsver, ka patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, ņemot vērā to vai to iepakojuma krāsu, ja nav citu grafisku vai teksta elementu, jo pašreizējos komerciālajos paradumos krāsa kā tāda principā netiek izmantota kā identifikācijas līdzeklis. Krāsai parasti nepiemīt spēja parādīt noteikta uzņēmuma preču atšķirību (iepriekš minētais spriedums lietā Libertel, 65. punkts).
43 Šajā ziņā ir svarīgi norādīt, ka apstrīdētā lēmuma 26. punktā Apelāciju padome ir konstatējusi – un prasītāja to nav apstrīdējusi –, ka attiecīgajā nozarē industriālie roboti tiek komercializēti dažādās krāsās. Tomēr prasītāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus, ka attiecīgajā nozarē industriālo robotu krāsas parasti tiek uztvertas kā to komerciālās izcelsmes norāde.
44 Katrā ziņā ir jānorāda, ka prasība par krāsu pieejamību, kas ietekmē Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju, ir ierobežojums, izņemot izņēmuma apstākļus, tam, ka tiek reģistrēta vienas krāsas preču zīme.
45 Šajā ziņā saistībā ar prasītājas apstrīdējumu attiecībā uz prasību, lai robotu ar artikulētajām rokām nozarē būtu pieejamas krāsas, ir jānorāda, ka oranžās krāsas kā Kopienas preču zīmes reģistrācija neradītu monopolu tikai uz šo toni, bet aizliegtu konkurējošajiem uzņēmumiem izmantot jebkādu oranžās krāsas toni, jo nevar tikt izslēgts, ka var tikt pierādīta sajaukšanas iespēja starp oranžās krāsas toni, saistībā ar kuru šajā lietā ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, un citiem oranžās krāsas toņiem vai citām līdzīgām krāsām. Tomēr, ņemot vērā īpaši ierobežoto pieejamo krāsu skaitu, monopols uz noteiktu krāsu un tādēļ potenciāli uz visu līdzīgu krāsu un toņu gammu, ļoti ātri novestu pie tā, ka pieejamais krāsu klāsts ātri izsīktu un dažiem tirgus dalībniekiem tiktu piešķirta konkurences priekšrocība, kas nebūtu saderīga ar neizkropļotas konkurences sistēmu un ar sabiedrības interesi nepamatoti neierobežot krāsu pieejamību tirgus dalībniekiem (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Libertel, 54. un 56. punkts).
46 Šajā lietā ir jākonstatē, ka prasītāja Apelāciju padomē nav iesniegusi pierādījumus, kas tai ļautu konstatēt, ka šajā lietā ir izņēmuma apstākļi, konkrētāk, ka preču skaits, saistībā ar kurām tiek lūgts reģistrēt preču zīmi, ir tādā mērā ierobežots un ka tirgus ir tādā mērā specifisks, ka, pirmkārt, krāsa kā tāda būtu spējīga norādīt šādā krāsā esošu preču komerciālo izcelsmi un ka, otrkārt, tās monopols neradītu neleģitīmu konkurences priekšrocību par labu šīs preču zīmes īpašniekam un pretēji sabiedrības interesēm.
47 Šajā ziņā prasītāja atsaucas uz attiecīgās nozares specifiku, it īpaši saistībā ar faktu, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē norādītie roboti aptverot ļoti specifiskas preces, ka tie esot ilgtermiņa ieguldījumu īpašums, kas ir dārgs un tiek izmantots ļoti specifiskiem mērķiem, un ka šo robotu iegāde ietverot ievērojama apjoma pielāgošanas darbus pircēja telpās. Tomēr šie faktori negroza faktu, kā to ir norādījusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā, ka ir ierasti, ka attiecīgo preču nozarē roboti ir pieejami dažnedažādās krāsās. Saistībā ar šo aspektu prasītāja pati apgalvo, ka klienti preču krāsas izvēlas pasūtīšanas laikā. Tādēļ ir jākonstatē, ka attiecīgajā nozarē attiecīgā sabiedrības daļa parasti sastopas ar precēm dažādās krāsās, bet šīs krāsas netiek uztvertas kā preču komerciālās izcelsmes norāde.
48 Turklāt prasītāja neizskaidro, kādā ziņā tās izvirzītie elementi ļauj uzskatīt, ka attiecīgajā nozarē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācija neaizskars sabiedrības interesi nepamatoti neierobežot krāsu pieejamību.
49 Prasītāja tomēr norāda, ka tā reģistrācijai pieteikto preču zīmi ir paredzējusi lietot vienīgi reklāmas un veicināšanas nolūkiem un ka šīs preču zīmes reģistrēšana neliks šķēršļus konkurējošo sabiedrību iespējai izvēlēties to robotiem izmantojamās krāsas. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 9. pantu Kopienas preču zīmes piešķirtās ekskluzīvās tiesības sniedz tās īpašniekam juridiskos līdzekļus aizliegt visām trešām personām uzņēmējdarbībā izmantot līdzīgu vai identisku apzīmējumu. Regulas Nr. 40/94 9. panta 2. punkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 9. panta 2. punkts) ļauj it īpaši aizliegt piestiprināt apzīmējumu precēm vai to iepakojumam, piedāvāt preces, laižot tās apgrozībā vai uzglabājot tās šim nolūkam ar šo apzīmējumu, vai piedāvāt ar to pakalpojumus, importēt vai eksportēt preces ar šo apzīmējumu un izmantot apzīmējumu uz darījumu dokumentiem un sludinājumos.
50 Tādēļ prasītāja nevar apgalvot, ka tas, ka konkurējošās sabiedrības izmantos uz saviem robotiem oranžo krāsu, nebūs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana Regulas Nr. 40/94 9. panta nozīmē.
51 Turklāt ir jānorāda, ka komercializācijas jēdziens ir atkarīgs vienīgi no attiecīgā uzņēmuma izvēles un tādēļ var mainīties pēc tam, kad apzīmējums ir reģistrēts kā Kopienas preču zīme. Tādēļ šim jēdzienam nevar būt nekādas ietekmes uz apzīmējuma reģistrējamību (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑355/00 DaimlerChrysler/ITSB (“TELE AID”), Recueil, II‑1939. lpp., 42. punkts). Kaut gan prasītāja apgalvo, ka tā reģistrācijai pieteikto preču zīmi izmantos vienīgi reklāmas nolūkiem, nevar tikt izslēgts, ka tā izmantos savas ekskluzīvās tiesības, lai aizliegtu tās konkurentiem izmantot oranžo krāsu, par kuru ir runa šajā lietā, saistībā ar pašiem robotiem. Tādēļ prasītājas argumentam, ar kuru tiek apgalvots, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiks izmantota vienīgi reklāmas nolūkiem, nevar būt nekādas efektīvas iedarbības uz vērtējumu saistībā ar reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma pieejamības prasību.
52 Prasītāja tomēr pamatoti apgalvo, ka apstāklim, kuru Apelāciju padome izvirzījusi apstrīdētā lēmuma 20. punktā, saskaņā ar kuru attiecīgā sabiedrības daļa lemj par preču iegādi, vienīgi pamatojoties uz to tehniskajiem vai ekonomiskajiem aspektiem, nav nozīmes saistībā ar jautājumu, vai krāsa pati par sevi var būt spējīga norādīt uz preču komerciālo izcelsmi. Šis apsvērums tomēr neļauj secināt, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, secinot, ka, ņemot vērā citus faktorus, kas aplūkoti apstrīdētajā lēmumā, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts neļauj reģistrēt pieteikto preču zīmi.
53 Tāpat prasītājas argumenti, ar kuriem tiek apstrīdēta to Apelāciju padomes apsvērumu pamatotība, saskaņā ar kuriem, pirmkārt, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes krāsa ir līdzīga mīnija – pretkorozijas vielas – krāsai un, otrkārt, ir daudz ITSB lēmumu saistībā ar reģistrācijas pieteikumiem par toņu no sarkana līdz oranžam reģistrēšanu, arī, ņemot vērā šī sprieduma 42.–48. punktā paustos apsvērumus, neļauj apstrīdēt Apelāciju padomes secinājumu pamatotību.
54 Prasītāja arī apgalvo, ka dokuments “Icon Added Value” pierāda, ka attiecīgajā nozarē attiecīgā sabiedrības daļa izveidos saikni starp krāsu un preču izcelsmi.
55 Šajā ziņā tomēr ir jākonstatē, ka šajā dokumentā norādītās aptaujas anketā ir ietverti jautājumi, kuru formulējums un kārtība ir tāda, kas var ietekmēt aptaujas rezultātus. Attiecīgā anketa sastāv no trīs daļām. Pirmā daļa, proti, jautājumi no K1 līdz K10, attiecas vienīgi uz tēlu, kāds rodas personai, kuru intervē prasītāja, un līdz ar to, kā norāda Apelāciju padome, veicina prasītājas tēla veidošanu. Otrā daļa, proti, jautājumi no HW1 līdz HW3, attiecas uz noteiktiem prasītājas konkurentiem, kurus prasītāja nemin. Trešā daļa, kas sastāv no pieciem jautājumiem, ietver divus jautājumus, kas vērsti uz prasītājas salīdzināšanu ar tās konkurentiem. Šīs trešās daļas ietvaros jautājums, ar kuru aptaujātajām personām tiek lūgts uz prasītāju un uz tās trīs konkurentiem attiecināt krāsas, atrodas priekšpēdējā vietā.
56 Līdz ar to gan jautājumu saturs, gan to izklāsta kārtība informēja aptaujātās personas par faktu, ka šī aptauja koncentrējas uz prasītāju. Šajos apstākļos jautājums, ar kuru aptaujātajām personām tika jautāts, kādu krāsu tās saista ar prasītāju, neļauj noteikt, vai oranžās krāsas tonim, saistībā ar kuru ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ir raksturīga atšķirtspēja Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ne arī, vai attiecīgā sabiedrības daļa uztver krāsas kā preču komerciālās izcelsmes norādi. Kā Apelāciju padome pamatoti norādījusi apstrīdētā lēmuma 25. punktā, izmantotā metode var būt noderīga, lai pierādītu atšķirtspēju, kas iegūta izmantošanas rezultātā, Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punkta nozīmē (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts). Tomēr tas nav pamatojums, ar kuru tika iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums šajā lietā.
57 Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar uzskatīt, ka Apelāciju padome būtu pieļāvusi kļūdu, secinot, ka, ņemot vērā attiecīgās anketas jautājumu formulējumu un kārtību, dokumenta “Icon Added Value” rezultāti neļauj ne pārliecināties par preču zīmes attiecīgajā nozarē aspektiem, ne pierādīt reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma raksturīgo atšķirtspēju Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
58 Līdz ar to prasītājas argumentam, ka “Icon Added Value” dokumenta reprezentativitāti saistībā ar visu Eiropas Savienību pierāda dokuments “World Robotics 2006”, nav nozīmes.
59 Saistībā ar prasītājas argumentu, ka Apelāciju padome nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu, ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 73. pantu ar ITSB pienākumu norādīt pamatojumu attiecīgajā gadījumā ir jāļauj uzzināt reģistrācijas pieteikuma noraidīšanas iemeslus un pienācīgi apstrīdēt attiecīgo lēmumu (skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedumu lietā T‑173/00 KWS Saat/ITSB (Oranžās krāsas nianse), Recueil, II‑3843. lpp., 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
60 Šajā lietā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelāciju padome ir norādījusi vairākus elementus, kas ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai krāsai ir atšķirtspēja, proti, to, kā attiecīgā sabiedrības daļa uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, šīs krāsas parasto raksturu, kā arī preču zīmju īpatnības attiecīgajā nozarē. Pēc tam Apelāciju padome ir analizējusi ne tikai to, kā vispār tiek uztverta oranžās krāsas tonis, bet arī specifiskā industriālo robotu sektora kontekstā, izmantojot prasītājas iesniegtos pierādījumus. Tādēļ prasītājas rīcībā bija visi nepieciešamie elementi, lai saprastu apstrīdēto lēmumu un apstrīdētu tā tiesiskumu Savienības tiesā. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka Apelāciju padome būtu pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 73. panta noteikumus.
61 Visbeidzot, saistībā ar prasītājas argumentu, ka Apelāciju padome individuāli un konkrēti nav izvērtējusi lietas faktus un apstākļus saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punktu, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome, kā tas it īpaši izriet no apstrīdētā lēmuma 22.–25. punkta, ir izvērtējusi attiecīgos prasītājas iesniegtos faktus, lai noteiktu reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju saistībā ar precēm, kas norādītas reģistrācijas pieteikumā. Tādēļ jāsecina, ka Apelāciju padome nav pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 74. panta 1. punkta noteikumus.
62 Ievērojot iepriekš izklāstīto, otrais pamats ir jānoraida.
Par trešo pamatu, ar kuru tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana
– Lietas dalībnieku argumenti
63 Prasītāja apgalvo, ka saistībā ar apstrīdēto lēmumu ir notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana tiktāl, ciktāl tas esot balstīts uz apsvērumiem, kurus prasītāja uzskata par tādiem, kuru nozīmes neesamību tā ir pierādījusi.
64 ITSB apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
– Vispārējās tiesas vērtējums
65 Vispirms attiecībā uz apgalvoto pilnvaru nepareizu izmantošanu ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pilnvaru nepareiza izmantošana Savienības tiesībās ir precīzi definēta un skar situāciju, kurā administratīva iestāde izmanto savas pilnvaras citam mērķim, nevis tam, kuram pilnvaras tai tikušas piešķirtas. Lēmumā ir nepareizi izmantotas pilnvaras, ja uz objektīvu, atbilstošu un saskanīgu norāžu pamata ir redzams, ka tas ir pieņemts citu, nevis noteikto mērķu sasniegšanai (Pirmās instances tiesas 1996. gada 24. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T‑551/93 un no T‑231/94 līdz T‑234/94 Industrias Pesqueras Campos u.c./Komisija, Recueil, II‑247. lpp., 168. punkts, un 2000. gada 12. janvāra spriedums lietā T‑19/99 DKV/ITSB (“COMPANYLINE”), Recueil, II‑1. lpp., 33. punkts).
66 Tomēr šajā lietā prasītāja nav pierādījusi, pat ne apgalvojusi šādu pierādījumu pastāvēšanu. Konkrētāk, pat pieņemot, ka, gluži kā to apgalvo prasītāja, Apelāciju padome ir pamatojusi apstrīdēto lēmumu ar apsvērumiem, kurus prasītāja uzskata par tādiem, kuru nozīmes neesamību tā ir pierādījusi, ir jānorāda, ka šis apstāklis nav norāde, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts, vienīgi – vai vismaz noteicoši – lai sasniegtu citus, nevis noteiktos mērķus. Turklāt ir jāatgādina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, vērtējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju (skat. šī sprieduma 41.–58. punktu). Līdz ar to ir jānoraida trešais pamats.
Par pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvots EKL 28. panta noteikumu pārkāpums
– Lietas dalībnieku argumenti
67 Prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrēšanas atteikšana ir pasākums, kas ir līdzvērtīgs kvantitatīvam eksporta ierobežojumam EKL 28. panta nozīmē. Šis aizliegums ļaujot iekļūt tirgū viltotām precēm, līdz ar to samazinoties prasītājas apgrozījums. Prasītāja uzskata, ka šajā lietā nav piemērojums neviena no EKL 30. pantā norādītajām atkāpēm.
68 ITSB apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
– Vispārējās tiesas vērtējums
69 Saistībā ar prasītājas pirmo pamatu, ar kuru tiek apgalvots EKL 28. panta noteikumu pārkāpums, ir jānorāda, ka tiesības uz Kopienas preču zīmi, kā arī uz tās piešķirto aizsardzību var saņemt, vienīgi reģistrējot pieteikto apzīmējumu. Aizsardzība pret viltotu preču komercializēšanu, uz kuru prasītāja norādījusi savā pirmajā pamatā, var tikt piemērota vienīgi tad, ja prasītāja ir Kopienas preču zīmes īpašniece (šajā ziņā skat. Tiesas 1990. gada 17. oktobra spriedumu lietā C‑10/89 HAG GF, Recueil, I‑3711. lpp., 14. punkts). Tā kā Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, secinot, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē (skat. šī sprieduma 41.–58. punktu), ir jānoraida arī šis pamats.
Par tiesāšanās izdevumiem
70 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
71 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (sestā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) KUKA Roboter GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 13. septembrī.
[Paraksti]