Lieta T‑119/23
Insider LLC
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju
Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2024. gada 17. aprīļa spriedums
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “in Insajderi” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts vārdiska preču zīme “INSAJDERI” un agrāka valsts grafiska preču zīme “in Insajderi Gazetë online” – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 3. punkts – Apelācijas padomē veicamās pārbaudes apjoms – Deleģētās regulas (ES) 2018/625 27. panta 2. punkts – Pierādījumu neiesniegšana – Tulkojums – Deleģētās regulas 2018/625 7. pants – Tiesības tikt uzklausītam – Pamattiesību hartas 41. pants – Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkts – Iespēja Apelācijas padomei pieņemt pierādījumus, kas pirmo reizi iesniegti procesā šajā padomē – Deleģētās regulas 2018/625 27. panta 4. punkts – Regulas 2017/1001 95. panta 2. punkts
1. Eiropas Savienības preču zīme – Apelācijas process – Apelācijas sūdzība par Biroja struktūrvienības pirmajā instancē pieņemto lēmumu, kas ir nodots apelācijas padomei – Funkcionālā turpinātība starp šīm abām instancēm – Apelācijas sūdzības pārbaude, ko veic apelācijas padome – Piemērojamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 71. panta 1. punkts)
(skat. 16. punktu)
2. Eiropas Savienības preču zīme – Procesa noteikumi – Biroja lēmumi – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Principa piemērojamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2017/1001 94. panta 1. punkts)
(skat. 27.–33. un 46. punktu)
3. Eiropas Savienības preču zīme – Apelācijas process – Apelācijas sūdzība par Biroja Iebildumu nodaļas lēmumu – Pārbaude, ko veic apelācijas padome – Piemērojamība – Fakti un pierādījumi, kas nav iesniegti iebildumu pamatojumam tam noteiktajā termiņā – Ņemšana vērā – Apelācijas padomes rīcības brīvība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2017/1001 95. panta 2. punkts; Komisijas Regulas 2018/625 8. panta 1. punkts un 27. panta 4. punkts)
(skat. 38.–40. un 45. punktu)
Rezumējums
Ar savu spriedumu Vispārējā tiesa atceļ Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomes lēmumu (1), atsaucoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo apelācijas sūdzības iesniedzēja netika uzklausīta par jautājumiem, kurus Apelācijas padome pēc savas ierosmes bija izvirzījusi un kuri nelabvēlīgi ietekmēja apelācijas sūdzības iesniedzēju.
Florim Alaj lūdza EUIPO reģistrēt grafisku apzīmējumu “in Insajderi” attiecībā uz informācijas, ziņu un komentāru aktuālo notikumu jomā sniegšanu tīmeklī (2). Prasītāja Insider LLC iesniedza iebildumus pret šo reģistrāciju (3), pamatojoties uz divām agrākām preču zīmēm, kas reģistrētas Kosovā. Iebildumu nodaļa apmierināja šos iebildumus.
Tomēr Apelācijas padome atcēla Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidīja iebildumus, pamatojoties uz to, ka prasītāja nebija pierādījusi, ka izvirzītās agrākās preču zīmes pastāv un ka tā ir to īpašniece. Tā tostarp norādīja uz agrāko preču zīmju reģistrācijas apliecību oriģinālo versiju neesamību un uzskatīja, ka to apliecinātie tulkojumi, ko prasītāja iesniegusi kā pierādījumu, ir neoficiāli tulkojumi, kuros oriģinālais teksts nav redzams, un tas padarīja neiespējamu pārbaudīt būtiskās informācijas norādes oriģinālajā apliecībā.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispirms Vispārējā tiesa atgādina, ka Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzētais pienākums norādīt pamatojumu ir Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā nostiprinātā vispārējā tiesību uz aizstāvību aizsardzības principa īpaša piemērošana. Proti, visos Savienības tiesību aktos ir jāievēro Hartā atzītās pamattiesības, un šī ievērošana ir to tiesiskuma nosacījums, kas Savienības tiesai ir jāpārbauda visas tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmas ietvaros. Konkrētāk, runājot par tiesībām tikt uzklausītam ikvienā procedūrā, tās ikvienai personai garantē iespēju administratīvajā procesā un pirms attiecībā uz šo personu tiek pieņemts lēmums, kas var nelabvēlīgi ietekmēt tās intereses, lietderīgi un efektīvi paust savu viedokli. Šīs tiesības attiecas uz visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, uz kuriem pamatojoties tiek pieņemts lēmums, bet ne uz galīgo nostāju, ko iestāde grasās paust. Līdz ar to EUIPO ir pienākums ļaut lietas dalībniekiem procesā, kas tiek izskatīts tā instancēs, paust savu viedokli par visiem elementiem, kas ir šo instanču lēmumu pamatā.
Šajā gadījumā Vispārējā tiesa uzskata, ka tas, ka Apelācijas padome pēc savas ierosmes ir norādījusi uz agrāko preču zīmju reģistrācijas apliecību oriģinālo versiju neesamību un izteikusi šaubas par to tulkojumu autentiskumu, neuzklausot prasītāju šajā jautājumā, ir procesuāls pārkāpums. Tomēr tiesību uz aizstāvību pārkāpumu var konstatēt tikai tad, ja tas, ka nav ņemta vērā ieinteresētās puses nostāja, ir konkrēti ietekmējis ieinteresētās personas iespēju aizstāvēties. Tomēr prasītājai nevar likt pierādīt, ka apstrīdētā lēmuma saturs būtu bijis citāds, ja nebūtu konstatēts pārkāpums, bet vienīgi to, ka šāda iespēja nav pilnībā izslēgta, jo prasītāja būtu varējusi labāk nodrošināt savu aizstāvību procesuāla pārkāpuma neesamības gadījumā.
Ņemot vērā šos apsvērumus, Vispārējā tiesa secina, ka šajā lietā nav pilnībā izslēgts, ka procesa iznākums būtu bijis citāds, ja nebūtu procesuāla pārkāpuma. Proti, ja Apelāciju padome būtu devusi prasītājai iespēju lietderīgi darīt zināmu savu viedokli jautājumā par agrāko preču zīmju reģistrācijas apliecību oriģinālo versiju neesamību, prasītāja būtu varējusi tās iesniegt, ļaujot Apelācijas padomei tās pārbaudīt un tādējādi pārliecināties par tulkojumu autentiskumu. Līdz ar to Apelācijas padomes lēmums tika pieņemts, pārkāpjot Hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunktā garantētās tiesības tikt uzklausītam.