Language of document :

Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 7. novembra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel/X (C-199/12), Y (C-200/12), Z/Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel (C-201/12)

(apvienotās lietas no C-199/12 līdz C-201/12) 1

Direktīva 2004/83/EK – Obligātie standarti attiecībā uz bēgļa statusa vai alternatīva aizsardzības statusa piešķiršanas nosacījumiem – 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts – Piederība noteiktai sociālai grupai – Seksuālā orientācija – Vajāšanas iemesls – 9. panta 1. punkts – “Vajāšanas darbību” jēdziens – Pamatotas bailes no vajāšanas piederības noteiktai sociālai grupai dēļ – Darbības, kas ir pietiekami nopietnas, lai pamatotu šādas bailes – Tiesību akti, ar kuriem ir paredzēts sods par homoseksuālām darbībām – 4. pants – Individuāls faktu un apstākļu vērtējums

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van Stat

Lietas dalībnieki pamata procesā

Prasītāji: Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel, Z

Atbildētāji: X (C-199/12), Y (C-200/12), Minister voor Immigratie, Integratie en Asiel (C-201/12)

Piedaloties: Hoog Commissariaat van de Verenigde Naties voor de Vluchtelingen (no C-199/12 līdz C-201/12)

Priekšmets

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Raad van State – Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātiem standartiem trešās valsts pilsoņu vai bezvalstnieku atzīšanai par bēgļiem vai personām, kam citādi vajadzīga starptautiska aizsardzība, un piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 304, 12. lpp.) 9. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 2. punkta c) apakšpunkta, kā arī 10. panta 1. punkta d) apakšpunkta interpretācija – Bēgļa statusa piešķiršana – Nosacījumi – Vajāšanas iemesli – Homoseksualitāte – Īpašas sociālas grupas jēdziens – Izcelsmes valsts tiesiskais regulējums, kurā par homoseksuālām attiecībām paredzēta brīvības atņemšana uz vismaz 10 gadiemRezolutīvā daļa:Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādu krimināltiesisko tiesību aktu kā tie, kas tiek aplūkoti katrā no pamatlietām un kas attiecas tieši uz homoseksuālas orientācijas personām, esamība ļauj konstatēt, ka šīs personas ir uzskatāmas par tādām, kas veido noteiktu sociālo grupu;Direktīvas 2004/83 9. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar tās 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tikai fakts vien, ka par homoseksuālām darbībām ir paredzēts sods, pats par sevi nav uzskatāms par vajāšanas darbību. Turpretim brīvības atņemšanas sods, ar kuru soda homoseksuālas darb

ības un kuru fakt

iski piemēro izcelsmes valstī, kurā ir pieņemti šādi tiesību akti, ir uzskatāms par nesamērīgu vai diskriminējošu sodu un tādējādi veido vajāšanas darbību;Direktīvas 2004/83 10. panta 1. punkta d) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tās 2. panta c) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka no tā piemērošanas jomas ir izslēgtas tikai homoseksuālas darbības, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem tiek uzskatītas par noziedzīgām. Izvērtējot pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu, valsts iestādes nevar saprātīgi sagaidīt, ka, lai izvairītos no vajāšanas, patvēruma meklētājs savā izcel

smes valstī slēpj savu homoseksuālo orientāciju vai pauž savu seksuālo orientāciju atturīgi.