Prasība, kas celta 2012. gada 17. decembrī - Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej/Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra

(lieta T-560/12)

Tiesvedības valoda - poļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Miejskie Przedsiębiorstwo Energetyki Cieplnej sp. z o.o. (Brzesko, Polija) (pārstāvis - T. Dobrzyński, radca prawny)

Atbildētāja: Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA)

Prasītāja prasījumi:

atcelt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2012. gada 15. oktobra lēmumu SME(2012) 3538, ar kuru prasītājam ir noteikts samaksāt administratīvu atlīdzību EUR 20 700 apmērā;

preventīvi, atcelt ECHA Administratīvās padomes 2010. gada 12. novembra lēmumu MB/D/29/2010 par pakalpojumu, par kuriem tiek ņemta atlīdzība, klasifikāciju;

piespriest atbildētājai samaksāt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota neatbilstība Komisijas Regulai (EK) Nr. 340/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kā arī kompetences piešķiršanas principa pārkāpums.

Apstrīdētais lēmums neesot saderīgs ar noteikumiem par nodevām un atlīdzību, jo atbildētājai esot tiesības tikai piedzīt administratīvu atlīdzību, bet tiesības noteikt preventīvus naudas sodus ir dalībvalstīm. Administratīvajai atlīdzībai ir jābūt samērīgai ar ECHA veikto darbu apjomu. Administratīvai atlīdzībai EUR 20 700 apmērā uzņēmuma lieluma nepareizas norādīšanas dēļ esot soda funkcija un tā esot pielīdzināma naudas sodam. Līdz ar to atbildētāja esot iejaukusies dalībvalstu kompetencē, kas neesot saderīgi ar ESL 5. pantā nostiprināto kompetences piešķiršanas principu un esot rīcība kompetences trūkuma gadījumā LESD 263. panta izpratnē.

Ar otro pamatu tiek apgalvots vienlīdzības principa pārkāpums

Tas, ka administratīvās atlīdzības apmērs tiek padarīts atkarīgs no uzņēmuma lieluma, pārkāpjot Eiropas labas administratīvās prakses kodeksa 5. pantā un Eiropas Savienības pamattiesību hartas 41. pantā nostiprināto vienlīdzības principu. Tā kā administratīvā atlīdzība atbilstoši savai definīcijai kalpo administratīvo izmaksu segšanai, nošķiršana atkarībā no reģistrētā uzņēmuma lieluma nav objektīvi pamatojama. Proti, administratīvie izdevumi uzņēmuma lieluma pārbaudei esot salīdzināmi. Šādos apstākļos lieli uzņēmumi, kas nepareizi sevi ir apzīmējuši kā mazus vai vidējus uzņēmumus, maksā atlīdzību, kas sedz ne tikai pakalpojuma izmaksas saistībā ar to pašu lieluma pārbaudes procedūru, bet arī citu uzņēmumu lieluma pārbaudes izmaksas, vai pat citu ECHA pakalpjumu izmaksas.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesiskās noteiktības principa pārkāpums.

Prasītājs esot norādījis, ka tas ir mazs uzņēmums, jo tas bez savas vainas esot kļūdījies attiecībā uz pareizu sabiedrību lieluma iedalījumu. Atbilstoši informācijai rubrikā "Atlīdzības" REACH valsts izziņu biroja mājas lapā uzņēmuma lielums tiek noteikts valsts likumā par saimnieciskās darbības brīvību. Atbilstoši šim likumam, noskaidrojot uzņēmuma lielumu, nav jāvadās pēc tā līdzdalības struktūras, bet gan noteicošs ir nodarbināto darbinieku skaits un gada neto apgrozījums, un šīs ziņas prasītājs esot ņēmis vērā. Pienākums, nosakot uzņēmuma lielumu, ievērot Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK neesot atbilstoši paziņots attiecīgajai personai. Turklāt ECHA neesot informējusi uzņēmumus par administratīvo atlīdzību lielumu, kas draud nepareizas uzņēmuma lieluma kvalifikācijas gadījumā, un tādējādi esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota pilnvaru nepareiza izmantošana.

Atbildētāja esot nepareizi izmantojusi savas pilnvaras, lēmumā MB/D/29/2010 nosakot pārāk lielas atlīdzību likmes, un sev piešķīrusi pārāk plašu kompetenci iekasēt atlīdzību, atļaujot piemērot vairākas atlīdzības iekasēšanas tiesiskās iespējas, kā arī neparedzot iespēju nemaksāt atlīdzību. Ar Regulas Nr. 340/2008 13. panta 4. punktu nevarot pamatot šo kompetenci. Administratīvās atlīdzības iekasēšanai faktiski nav tāds mērķis, kāds minēts Regulas Nr. 340/2008 preambulas otrajā apsvērumā (ECHA pakalpojumu izmaksu segšana), un tā neatbilst atbildētājas ieguldītajam darbam, bet gan ir prasītājam nepamatoti uzlikts naudas sods.

____________