Lieta T‑562/12

John Dalli

pret

Eiropas Komisija

Komisijas loceklis – OLAF izmeklēšana – Apgalvots Komisijas priekšsēdētāja mutisks lēmums izbeigt attiecīgās personas amata pilnvaras – Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzama tiesību akta neesamība – Nepieņemamība – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2015. gada 12. maija spriedums

1.      Tiesvedība – Procesa organizatoriskie pasākumi – Pieprasījums izņemt no lietas materiāliem iestādes iekšējos dokumentus – Vispārējs noteikums – Pieļaujamība – Izņēmumi – Pārbaudes tiesā nodrošināšanai nepieciešamie dokumenti

(Vispārējās tiesas reglamenta 64. pants)

2.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips – Ievērošana tiesvedībā – Piemērojamība – Jauna procesuālā dokumenta iesniegšana tiesas sēdē – Pieņemamība – Nosacījumi

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzama tiesību akta neesamība – Nepieņemamība – Apgalvots Komisijas priekšsēdētāja mutisks lēmums par prasību komisāram atkāpties no amata

(LES 17. panta 6. punkts; LESD 263. pants)

4.      Komisija – Locekļu pilnvaru izbeigšana – Komisijas priekšsēdētāja rīcības brīvība pieprasīt Komisijas locekļa atkāpšanos no amata – Formas nosacījumi – Trūkums

(LES 17. panta 6. punkts)

5.      Komisija – Sastāvs – Ieņemtais amats – Politisks raksturs

(LES 17. panta 1., 3., 7. un 8. punkts)

1.      Izskatot pieteikumu par Savienības tiesā izskatāmas lietas materiālos ietilpstošu dokumentu izņemšanu, nedz iespējamais attiecīgo dokumentu konfidenciālais raksturs, nedz fakts, ka tie, iespējams, tika iegūti nelikumīgi, nav pretrunā to atstāšanai lietas materiālos Pirmkārt, nav noteikuma, kas skaidri aizliegtu ņemt vērā nelikumīgi iegūtus pierādījumus. Otrkārt, Tiesa nav izslēgusi iespēju konkrētos gadījumos lietas materiāliem likumīgi pievienot pat iekšējos dokumentus. Tādējādi konkrētās situācijās prasītājam nav jāpierāda, ka savas prasības atbalstam konfidenciālu dokumentu viņš ir ieguvis likumīgi. Veicot aizsargājamo interešu izsvēršanu, ir jānovērtē, vai tādi īpašie apstākļi kā dokumenta uzrādīšanas izšķirošais raksturs, lai nodrošinātu apstrīdētā tiesību akta pieņemšanas procedūras likumības kontroli, pamato dokumenta neizņemšanu.

(sal. ar 47. un 48. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 56. un 60. punktu)

3.      Ja prasības atcelt tiesību aktu ietvaros prasītājs nav sniedzis nekādus pierādījumus vai norādes par apstrīdētā lēmuma pastāvēšanu, nedz arī pierādījis šāda lēmuma reālu pastāvēšanu, viņa prasība atcelt tiesību aktu ir jānoraida kā nepieņemama apstrīdama tiesību akta LESD 263. panta izpratnē neesamības dēļ.

Attiecībā uz prasību atcelt tiesību aktu, kas vērsta pret apgalvoto Komisijas priekšsēdētaja lēmumu izmantot viņam LES 17. panta 6. punktā paredzētās pilnvaras pieprasīt Komisijas locekļa atkāpšanos no amata, apstāklis, ka priekšsēdētājs, redzot prasītāja atturību un vilcināšanos, arvien uzstājīgāk uzsver, ka būtu labāk, ja viņš atkāptos pēc paša vēlēšanās, nevis ja viņam pieprasītu atkāpties, nav pietiekams, lai konstatētu apgalvotā apstrīdētā lēmuma esamību. Kamēr lūgums atkāpties no amata saskaņā ar LES 17. panta 6. punktu nav skaidri formulēts, nav tāda lūguma, kas varētu aizskart Komisijas locekļa intereses, būtiski mainot viņa tiesisko stāvokli.

(sal. ar 66., 67., 145. un 146. punktu)

4.      Attiecībā uz Komisijas priekšsēdētāja prerogatīvu, piešķirot viņam rīcības brīvību pieprasīt Komisijas locekļa atkāpšanos saskaņā ar LES 17. panta 6. punktu, kā izriet no šīs tiesību normas izstrādes un ratio legis, tā it īpaši attiecas uz gadījumu, ja Komisijas loceklis atteiktos brīvprātīgi un pēc savas ierosmes atkāpties no amata apstākļos, kad Komisijas priekšsēdētājs ir zaudējis uzticību viņam un uzskata, ka minētā locekļa palikšana amatā kaitētu iestādes ticamībai, pat tās politiskai tālākpastāvēšanai. Šai ziņā tas, ka Komisijas priekšsēdētājs ir paudis stingru apņemšanos izmantot pilnvaras pieprasīt Komisijas locekļa atkāpšanos, kas Komisijas priekšsēdētājam ir piešķirtas diskrecionāri ar ES līgumu, ja attiecīgā persona labprātīgi nevēlas atkāpties no amata, nevar uzskatīt par prettiesiski izdarītu spiedienu, kas skar attiecīgās personas brīvprātīgas atkāpšanās būtību un spēkā esamību.

Turklāt LES 17. panta 6. punktā nav noteikta prasība, ka Komisijas priekšsēdētājam atkāpšanās no amata ir jāpieprasa vai arī par to jāpaziņo, izmantojot īpašu formu, it īpaši rakstveidā. Šķiet, šādas formalitātes ievērošana arī netiek prasīta saskaņā ar vispārējo tiesiskās noteiktības principu, jo pierādīšanas pienākums saistībā ar atkāpšanos no amata katrā ziņā ir jāpilda lietas dalībniekam, kas uz to atsaucas. Tādējādi tas pats ir attiecināms uz brīvprātīgu atkāpšanos no Komisijas locekļa amata.

(sal. ar 128., 141., 142. un 157. punktu)

5.      Komisijas locekļa amata pienākumi izriet no galvenokārt politiskajām pilnvarām, kuras attiecīgajai personai ir piešķīrusi Eiropadome, vienojoties ar Komisijas priekšsēdētāju un Parlamentam paužot savu piekrišanu. Attiecībā uz šī amata pienākumiem, kas noteikti LES 17. panta 1. punktā, tie būtībā ietver Savienības politikas aspektu īstenošanas koordināciju, izpildi, kontroli un pārvaldību kompetences jomās, kas Savienībai ir piešķirtas ar Līgumiem.

(sal. ar 133. punkts)