Lieta T‑512/09 RENV

Rusal Armenal ZAO

pret

Eiropas Savienības Padomi

Dempings – Dažu veidu alumīnija folijas, kuras izcelsme ir Armēnijā, Brazīlijā un Ķīnas Tautas Republikā, imports – Galīgais antidempinga maksājums – Uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss – Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 7. punkta b) apakšpunkts un c) apakšpunkta otrais ievilkums – Importa, par ko tiek veikta antidempinga izmeklēšana, kumulatīvs novērtējums – Regulas Nr. 384/96 3. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts – Piedāvājums uzņemties saistības – Regulas Nr. 384/96 8. panta 3. punkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2017. gada 25. janvāra spriedums

1.      Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiska, sistēmiska un teleoloģiska interpretācija

2.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas – Uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršana – Nosacījumi – Tādas vienas pamata grāmatvedības uzskaites izmantošana, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru izmanto visiem nolūkiem – Šaura interpretācija – Ietekmes neesamība tam, ka attiecīgā trešā valsts ir pievienojusies PTO

(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrais ievilkums)

3.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas – Uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršana – Nosacījumi – Ražotājiem uzlikts pierādīšanas pienākums – Pierādījumu elementu izvērtēšana iestādēs – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Padomes Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts)

4.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Importa, par ko tiek veikta antidempinga izmeklēšana, ietekmes kumulatīvs novērtējums – Nosacījumi – Importa no katras valsts ievērojamais raksturs – Pamatregulas Nr. 384/96 5. panta 7. punktā minētā 1 % sliekšņa ņemšana vērā – Pieļaujamība

(Padomes Regulas Nr. 384/96 3. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 5. panta 7. punkts)

5.      Eiropas Savienības tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Vajadzība ievērot tiesiskuma principu – Iespējas atsaukties uz prettiesisku darbību, kas ir izdarīta citu labā, neesamība

6.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Importa, par ko tiek veikta antidempinga izmeklēšana, ietekmes kumulatīvs novērtējums – Nosacījumi – Importa no katras valsts ievērojamais raksturs – Vērā ņemamais periods

(Padomes Regulas Nr. 384/96 3. panta 2. punkts, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts)

7.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Tādu ziņu ņemšana vērā, kas attiecas uz laiku pēc izmeklēšanas – Aizliegums – Izņēmums

(Padomes Regulas Nr. 384/96 6. panta 1. punkts)

8.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērošanas joma – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus

(LESD 296. pants; Padomes Regula Nr. 925/2009)

9.      Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Zaudējumi – Importa, par ko tiek veikta antidempinga izmeklēšana, ietekmes kumulatīvs novērtējums – Nosacījumi – Kumulatīva novērtējuma piemērotais raksturs, ņemot vērā konkurences apstākļus – Konkurences apstākļu novērtējums – Atbilstošo kritēriju ņemšana vērā līdzīgās preces noteikšanai – Pieļaujamība

(Padomes Regulas Nr. 384/96 1. panta 4. punkts un 3. panta 4. punkta b) apakšpunkts)

10.    Tiesvedība – Pierādījums – Dokumentāri pierādījumi – Pierādījuma spēks – Savienības tiesas vērtējums – Kritēriji

11.    Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Piedāvājumi uzņemties saistības attiecībā uz cenām – Piekrišana – Iestāžu rīcības brīvība – Vajadzības nodrošināt adekvātu saistību pārbaudi ņemšana vērā – Pieļaujamība – Pārbaude tiesā – Ierobežojumi

(Padomes Regulas Nr. 384/96 8. panta 3. punkts)

12.    Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Antidempinga procedūra – Tiesības uz labu pārvaldību – Piemērojamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants; Padomes Regula Nr. 384/96)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 56. punktu)

2.      Tā kā Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā ir precizēti nosacījumi, kas ir jāievēro, lai būtu piemērojams minētās regulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā noteiktais izņēmums, minētie nosacījumi ir interpretējami šauri.

Savienības tiesas uzsvērtais Savienības pieejas īpašais raksturs un arī atbilstošas normas neesamība Nolīgumā par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (GATT) padara nenozīmīgu apstākli, ka attiecīgā trešā valsts ir Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībniece, saistībā ar antidempinga pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu interpretāciju.

Atbilstoši minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā ietverto nosacījumu mērķim šīs tiesību normas otrajā ievilkumā iekļautā atsauce uz to, ka ir jāizmanto “viena pamata grāmatvedības uzskaite, kuru pārbauda neatkarīgs revidents saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru izmanto visiem nolūkiem”, nav saprotama nekā citādi kā vien tā, lai iestādēm ļautu pārliecināties par attiecīgā uzņēmuma grāmatvedības dokumentu patiesumu.

Līdz ar to prasītāja kļūdaini apgalvo, ka šādu nosacījumu var izpildīt vienīgi, veicot pārbaudes procedūru, kas atbilst starptautiskajiem revīzijas standartiem, neatkarīgi no tajā ietvertajiem secinājumiem attiecībā uz konkrētā uzņēmuma grāmatvedības atbilstību starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

Turklāt salīdzinājuma veikšana tajā pašā valstī, kas ir paredzēta antidempinga pamatregulas 2. panta 5. punktā, ir iespējama vienīgi attiecībā uz uzņēmumu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un tas nav iespējams attiecībā uz uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa (TER) lūdzēju, kurš pēc definīcijas darbojas tādā valstī, kur nav šādas ekonomikas. Tādējādi, ja ir šaubas par TER lūdzēja faktiskajām izmaksām, minētais lūgums ir jānoraida un preces normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz salīdzinājumu ar trešo valsti, kurā ir tirgus ekonomika, saskaņā ar antidempinga pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(skat. 57., 61., 63.–65. un 72. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 79.–82. punktu)

4.      Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 3. panta 4. punkta a) apakšpunkts ir ticis interpretēts tādējādi, ka ar to ir atļauts ņemt vērā noteiktas valsts izcelsmes importu, saistībā ar kumulatīvu importu, tikai tad, ja importu veic ražotājs eksportētājs, attiecībā uz kuru ir konstatēts, ka tas veic dempingu. No tā izriet, ka šīs tiesību normas mērķis ir novērst to, ka tiek veikts kumulatīvs novērtējums par importa sekām, ieskaitot valstis, kuru izcelsmes ražotāja eksportētāja veiktais attiecīgais imports nav par dempinga cenām, vai nu tādēļ, ka dempinga starpība ir zemāka par de minimis slieksmi, vai arī tādēļ, ka importa apjoms ir neievērojams.

Antidempinga pamatregulas 5. panta 7. punkts, ciktāl tajā ir precizēts, ka “lietas izskatīšanu neuzsāk valstīs, no kurām importēto preču tirgus daļa ir mazāka par 1 %, ja vien šādas valstis kopā nenodrošina 3 % vai vairāk no Kopienas patēriņa”, ir tieši domāts, lai paskaidrotu apstākļus, kuros importa daļa no Savienības patēriņa ir pārāk niecīga, lai šo importu varētu uzskatīt kā importu par dempinga cenām.

Līdz ar to abas tiesību normas ir viena otru papildinošas, tādēļ Padome, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, ir ņēmusi vērā antidempinga pamatregulas 5. panta 7. punktā minēto 1 % slieksni, lai interpretētu nosacījumu par importa ievērojamo raksturu, kas minēts tās pašas regulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(skat. 103.–105. punktu)

5.      Vienlīdzīgas attieksmes princips ir jāievēro atbilstoši tiesiskuma principam, saskaņā ar kuru persona savās interesēs nevar atsaukties uz citas personas interesēs izdarītu nelikumību.

(skat. 110. punktu)

6.      Antidempinga izmeklēšana ir jāvada, balstoties uz, cik vien iespējams, aktuālu informāciju, lai varētu noteikt antidempinga maksājumus, kas ir piemēroti, lai Savienības ražošanas nozari aizsargātu pret dempinga praksi. Padome var konstatēt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu attiecībā uz ilgāku laikposmu nekā to, kas ir aptverts ar izmeklēšanu par to, vai pastāv dempinga prakse, tādēļ ka aplūkotajā laikposmā ir veikta pārbaude attiecībā uz tendencēm, kas bija lietderīgas kaitējuma novērtēšanai.

Nosakot ražotāja eksportētāja veiktā importa ievērojamo raksturu Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, pamatojoties uz datiem vienīgi saistībā ar izmeklēšanas laikposmu, nevis aplūkoto laikposmu, Padome nav pieļāvusi acīmredzamo kļūdu vērtējumā, jo aplūkotā laikposma ņemšana vērā būtu novedusi pie sagrozītas ainas par reālo eksporta apmēru uz Savienību, ciktāl šādā gadījumā tiktu ņemts vērā ražotāja eksportētāja rūpnīcas slēgšanas laikposms, kuru nevar uzskatīt par tādu, kas atspoguļo tās ražošanas un eksporta darbību realitāti.

Laikposma, kas neatspoguļo ražotāja eksportētāja parasto darbību, neņemšanas vērā jēga ir tāda, ka tiek ievākta cik vien iespējams aktuāla informācija, kas tātad ir atbilstoši objektīvās pārbaudes loģikai, uz kuru ir atsauce antidempinga pamatregulas 3. panta 2. punktā.

(skat. 119., 120. un 122.–124. punktu)

7.      Izmeklēšanas laikposms un aizliegums ņemt vērā pēc izmeklēšanas radušos apstākļus ir paredzēts, lai garantētu, ka izmeklēšanas rezultāti ir reprezentatīvi un ticami, lai nodrošinātu, ka apstākļus, pamatojoties uz kuriem ir konstatēts dempings un kaitējums, neietekmē attiecīgo ražotāju rīcība pēc antidempinga procedūras uzsākšanas un ka tādējādi ar galīgo procedūras beigās uzlikto maksājumu faktiski tiek segts ar dempingu radītais kaitējums.

Turklāt, izmantojot terminu “parasti”, Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 6. panta 1. punktā ir pieļauti izņēmumi no aizlieguma ņemt vērā informāciju, kas attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas laikposma. Attiecībā uz apstākļiem, kas ir labvēlīgi izmeklēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem, Savienības iestādēm nav pienākuma ņemt vērā pierādījumus, kuri attiecas uz laikposmu pēc izmeklēšanas laikposma, ja vien šie pierādījumi neatklāj jaunus faktus, kas paredzēto antidempinga maksājuma piemērošanu padara acīmredzami neatbilstošu. Ja turpretī apstākļi par laikposmu pēc izmeklēšanas aptvertā laikposma attaisno antidempinga maksājuma piemērošanu vai palielināšanu, jo tie atspoguļo attiecīgo uzņēmumu pašreizējo rīcību, iestādēm ir tiesības vai pat pienākums tos ņemt vērā.

(skat. 129. un 130. punktu)

8.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 139.–143. punktu)

9.      Saistībā ar Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 3. panta 4 punkta interpretāciju atsauce uz “importa ietekme[s,] [..] ņemot vērā importēto ražojumu savstarpējo konkurenci,” kumulatīva novērtējuma atbilstošo raksturu ir jāsaprot tādējādi, ka ar to ir domāts, lai netiktu akumulētas importa sekas precēm, kas neatrodas pietiekamas savstarpējas konkurences apstākļos, lai tās būtu tā paša Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma pamatā. Tāpat “importa ietekme[s,] [..] ņemot vērā importēto ražojumu savstarpējo konkurenci,” kumulatīva novērtējuma atbilstošo raksturu ir jāsaprot tādējādi, ka ar to ir domāts novērst to, lai par importu, kas neatrodas pietiekamas konkurences apstākļos ar Savienības ražošanas nozares saražotām precēm un kas tātad nevar būt šai nozarei nodarīta kaitējuma pamatā, netiktu veikts kumulatīvs novērtējums ar pārējo importu.

Līdz ar to Padome nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, izmantojot līdzvērtīgus kritērijus tiem, kuri ir piemēroti līdzīgas preces noteikšanai atbilstoši antidempinga pamatregulas 1. panta 4. punktam, jo ar tiem būtībā ir domāts nodrošināt, ka pastāv pietiekams konkurences līmenis starp attiecīgo preci un līdzīgo preci.

(skat. 149. un 150. punktu)

10.    Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 162. punktu)

11.    No Antidempinga pamatregulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 8. panta 3. punkta izriet, ka Savienības iestādes, pārbaudīdamas saistību piedāvājumu, var ņemt vērā visus faktiskos apstākļus. Turklāt nevienā antidempinga pamatregulas normā Savienībās iestādēm nav paredzēts pienākums pieņemt piedāvājumus uzņemties saistības attiecībā uz cenām, ko piedāvā tirgus dalībnieki, uz kuriem attiecas iepriekšējā izmeklēšana antidempinga maksājumu noteikšanai. Turpretī no minētās regulas izriet, ka to, vai šādas saistības ir pieņemamas, nosaka iestādes atbilstoši to rīcības brīvībai.

No tā loģiski izriet, ka Vispārējā tiesa var īstenot tikai ierobežotu pārbaudi par saistību piedāvājuma atteikuma pamatotību. Šajā ziņā var norādīt, ka iestādēm piešķirtā plašā rīcības brīvība izriet ne tikai no ekonomisko, politisko un tiesisko situāciju sarežģītības, kas piemīt tirdzniecības aizsardzības pasākumiem. Tās ir arī likumdevēja izvēles sekas atstāt lemšanas brīvību iestādēm par to, vai ir izdevīgi pieņemt saistību piedāvājumu.

Obligātais pienākums nodrošināt adekvātu saistību piedāvājuma pārbaudi ir apsvērums, kuru iestādes var pamatoti ņemt vērā, pārbaudot saistību piedāvājumu.

(skat. 176.–178. punktu)

12.    Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 189.–193. punktu)