Apvienotās lietas T‑246/08 un T‑332/08
Melli Bank plc
pret
Eiropas Savienības Padomi
Kopējā ārpolitika un drošības politika – Pret Irānas Islāma Republiku pieņemtie ierobežojošie pasākumi ar mērķi novērst kodolieroču izplatīšanu – Naudas līdzekļu iesaldēšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Pārbaude tiesā – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Pienākums norādīt pamatojumu – Iebilde par prettiesiskumu – Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts
Sprieduma kopsavilkums
1. Eiropas Kopienas – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Regula par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu
2. Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu
(Padomes Regulas Nr. 423/2007 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts)
3. Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu
(Padomes Regulas Nr. 423/2007 7. panta 2. punkta a), b) un d) apakšpunkts)
4. Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu
(Padomes Regulas Nr. 423/2007 7. panta 2. punkta d) apakšpunkts)
5. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 423/2007 7. panta 2. punkts un 15. panta 3. punkts)
1. Attiecībā uz pārbaudes intensitāti tiesā Regulā Nr. 423/2007 jānošķir divu veidu faktori saistībā ar ierobežojošo pasākumu pret Irānu pieņemšanu. No vienas puses, minētās regulas pantos noteikti tās izveidoto ierobežojošo pasākumu īstenošanas noteikumi. No otras puses, šīs regulas V pielikums, kurā uzskaitītas struktūras, uz kurām attiecas atbilstoši šīs pašas regulas 7. panta 2. punktam noteiktie līdzekļu iesaldēšanas pasākumi, ir pasākumu, ar kuriem iepriekš minētie vispārējie noteikumi tiek piemēroti konkrētām struktūrām, kopums.
Attiecībā uz pirmā veida faktoriem Padomei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz faktoriem, kas jāņem vērā, pieņemot ekonomiskas un finansiālas sankcijas, pamatojoties uz EKL 60. un 301. pantu, atbilstoši kopējai nostājai, kas pieņemta atbilstoši kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Tā kā Kopienu tiesa tostarp nevar Padomes veikto pierādījumu, faktu un apstākļu, kas pamato šādu pasākumu noteikšanu, vērtējumu aizstāt ar savu vērtējumu, Pirmās instances tiesas īstenotā pārbaude jāierobežo ar pārbaudi par to, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un noteikumi par pamatojumu, par faktu pareizību, kā arī acīmredzamas kļūdas faktu vērtējumā un pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību. Šī ierobežotā pārbaude ir piemērojama it īpaši apsvērumiem par piemērotību, uz kuriem balstīti šādi pasākumi.
Kas attiecas uz lēmuma, ar kuru struktūra ir iekļauta Regulas Nr. 423/2007 V pielikuma sarakstā atbilstoši tās 7. panta 2. punktam, tiesiskuma pārbaudi, Pirmās instances tiesai, ņemot vērā atcelšanas pamatus, ko izvirzījusi attiecīgā struktūra vai ko tā pati izvirzījusi ex officio, cita starpā jāpārliecinās, vai attiecīgais gadījums atbilst vienai no četrām šīs regulas 7. panta 2. punkta a)–d) apakšpunkta hipotēzēm. Tas nozīmē, ka attiecīgā lēmuma likumīguma pārbaude attiecas uz tā pamatojumam minēto faktu un apstākļu pārbaudi, tāpat kā uz pierādījumu un informācijas, uz kuru šis vērtējums balstīts, pārbaudi. Pirmās instances tiesai arī jānodrošina tiesību uz aizstāvību un prasības norādīt pamatojumu ievērošana šajā sakarā, kā arī vajadzības gadījumā – Padomes izņēmuma kārtā norādīto imperatīvo apsvērumu, lai no tiem atkāptos, pamatotība.
(sal. ar 44.–46. punktu)
2. Regulas Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā Padomei ir noteikts pienākums iesaldēt tādas struktūras, kas “pieder” vai ko “kontrolē” struktūra, kura apzināta kā tāda, kas piedalās kodolieroču izplatīšanā šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkta izpratnē, līdzekļus, un Padome to, vai struktūra ir tāda, kas “pieder” vai ko “kontrolē”, novērtē katrā atsevišķā gadījumā.
Pirmkārt, līdzekļu iesaldēšanas pasākuma attiecināšana uz piederošām un kontrolētām struktūrām ir obligāta, un Padomei šajā sakarā nav nekādas rīcības brīvības.
Otrkārt, tiktāl, ciktāl Padomei jānovērtē, vai struktūra ir tāda, kas “pieder” vai ko “kontrolē”, tai jāņem vērā visi attiecīgās lietas atbilstošie faktori, tādi kā attiecīgās struktūras darbības neatkarības līmenis vai uzraudzības, ko pār to veic valsts iestāde, iespējamā ietekme. Savukārt attiecīgās struktūras darbības raksturs un iespējamā saiknes starp šo darbību un kodolieroču izplatīšanu nepastāvēšana šajā kontekstā nav atbilstoši faktori.
(sal. ar 63., 67. un 69. punktu)
3. Saskaņā ar samērīguma principu, kas ir viens no vispārējiem Kopienu tiesību principiem, saimnieciskas darbības aizlieguma likumīgums ir atkarīgs no nosacījuma, ka aizlieguma pasākumiem jābūt piemērotiem un nepieciešamiem, lai sasniegtu mērķus, ko ar attiecīgo tiesisko regulējumu likumīgi mēģina sasniegt, ņemot vērā, ka, ja ir izvēle starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizmanto vismazāk apgrūtinošais un ka radītās neērtības nedrīkst būt nesamērīgas attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem.
Regulas Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu mērķis ir novērst kodolieroču izplatīšanu un tās finansēšanu un tādējādi izdarīt spiedienu uz Irānas Islāma Republiku, lai tā izbeigtu attiecīgās darbības. Šis mērķis ir daļa no vispārīgajiem centieniem, kas saistīti ar starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, un tādējādi ir leģitīms. Struktūru, kas pieder vai ko kontrolē struktūra, kura ir apzināta kā tāda, kas piedalās kodolieroču izplatīšanā šīs regulas 7. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkta izpratnē, līdzekļu iesaldēšana ir saistīta ar šo izklāstīto mērķi. Ja struktūras, kas ir apzināta kā tāda, kura piedalās kodolieroču izplatīšanā, līdzekļi tiek iesaldēti, pastāv ievērojams risks, ka tā izdarīs spiedienu uz struktūrām, kas tai pieder vai ko tā kontrolē, lai apietu tai piemērotos pasākumus, tās mudinot vai nu tai tieši vai netieši pārskaitīt to līdzekļus, vai arī veikt darījumus, ko tā pati līdzekļu iesaldēšanas dēļ nevar veikt. Šādos apstākļos jāuzskata, ka struktūru, kas pieder vai ko kontrolē struktūra, kura ir apzināta kā tāda, kas piedalās kodolieroču izplatīšanā, līdzekļu iesaldēšana ir nepieciešama un piemērota, lai nodrošinātu pret šo pēdējo noteikti pasākumu efektivitāti un to, ka šie pasākumi netiek apieti.
Tāda tiesiskā regulējuma kā Regula Nr. 423/2007 izvirzīto mērķu nozīmīgums ir tāds, kas var pamatot negatīvās sekas, pat ja tās ir ievērojamas, noteiktiem uzņēmējiem. Kaut arī Kopienu teritorijā atrodošās bankas līdzekļu iesaldēšana ievērojami ierobežo tās tiesības veikt saimniecisku darbību, kā arī tās īpašuma tiesības, radītās neērtības nav nesamērīgas attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem
(sal. ar 100., 102., 103., 111. un 112. punktu)
4. Struktūras, kas “pieder” struktūrai, kura atzīta par tādu, kas piedalās kodolieroču izplatīšanā, Regulas Nr. 423/2007 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta nozīmē, jēdziena saturs a priori šķiet precīzs, tāpēc ka tas attiecas uz mātes sabiedrības piedalīšanos meitas sabiedrības kapitālā. Tomēr attiecīgā jēdziena analīze nav jābalsta vienīgi tā semantiskajā saturā, bet tai turklāt jāņem vērā pastāvošā saikne starp minētās regulas 7. panta 2. punkta d) apakšpunktu un šīs regulas mērķi. Tāpēc ir jāizpēta, vai, ņemot vērā to, ka meitas sabiedrība pieder mātes sabiedrībai, pastāv vērā ņemama iespējamība, ka tā var izvairīties no to pasākumu ietekmes, kas noteikti attiecībā uz tās mātes sabiedrību.
Ir jānovērtē, vai, ņemot vērā mātes sabiedrības izšķirošu ietekmi, meitas sabiedrība var pildīt mātes sabiedrības norādījumus tā vietā, lai neatkarīgi noteiktu savu darbību. Lai atbilstoši ietekmētu piederošās sabiedrības darbību, mātes sabiedrības izdarītajam spiedienam jābūt vērstam galvenokārt pret piederošās sabiedrības direktoriem un/vai darbiniekiem. Apstāklis, ka kāda struktūra pilnībā pieder citai struktūrai, vispārīgi nozīmē, ka pēdējai ir tiesības iecelt amatā pirmās direktorus un līdz ar to tā var reāli kontrolēt piederošās sabiedrības vadības sastāvu un tās personālu kopumā. Tomēr nav izslēdzams, ka izņēmuma gadījumos Regulas Nr. 423/2007 7. panta 2. punkta d) apakšpunkta piemērošana attiecībā uz mātes sabiedrībai pat pilnībā piederošu struktūru nav pamatota, ņemot vērā faktorus, kas atsver šīs pēdējās ietekmi uz pirmo.
(sal. ar 120.–123. punktu)
5. Pienākumam norādīt nelabvēlīga akta pamatojumu, kā paredzēts EKL 253. pantā un konkrētāk – Regulas Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu 15. panta 3. punktā, mērķis ir, pirmkārt, nodrošināt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai noteiktu, vai lēmums ir labi pamatots un vai tajā, iespējams, ir pieļautas kļūdas, kas ļauj apstrīdēt lēmuma spēkā esamību Kopienu tiesā, un, otrkārt, ļaut Kopienu tiesai veikt kontroli pār šā akta likumību. Šādi noteiktais pienākums norādīt pamatojumu ir būtisks Kopienu tiesību princips, no kura var atkāpties tikai imperatīvu apsvērumu dēļ. Tādējādi pamatojums ieinteresētajai personai principā jāpaziņo vienlaikus ar tai nelabvēlīgo lēmumu, un pamatojuma trūkumu nevar novērst tādā veidā, ka ieinteresētā persona par lēmuma pamatojumu uzzina Kopienu tiesā notiekošajā procesā. Turklāt pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana ir vēl jo nozīmīgāka attiecībā uz pirmo lēmumu, ar kuru struktūras līdzekļi tiek iesaldēti, tāpēc, ka tā ir vienīgā garantija, kas ļauj ieinteresētajai personai lietderīgi izmantot tās rīcībā esošos pārsūdzības veidus, lai apstrīdētu minētā lēmuma likumību, ņemot vērā to, ka tai nav tiesību tikt uzklausītai pirms tā pieņemšanas.
Tādējādi, ja vien pret to neiestājas imperatīvi apsvērumi, kas saistīti ar Kopienas un tās dalībvalstu drošību vai to starptautisko attiecību uzturēšanu, Padomei saskaņā ar minētās regulas 15. panta 3. punktu ir pienākums, pieņemot tādu lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu kā apstrīdētais lēmums, attiecīgajai struktūrai darīt zināmus īpašos un konkrētos iemeslus. Tai arī jāmin faktiskie un tiesiskie apstākļi, no kuriem atkarīgs pasākuma juridiskais pamatojums, un apsvērumi, kuru dēļ tā šo pasākumu noteikusi. Ciktāl iespējams, šis pamatojums jāpaziņo vai nu vienlaikus ar attiecīgā pasākuma noteikšanu, vai arī pēc iespējas ātrāk pēc tā.
Tomēr pamatojumam jābūt atbilstošam attiecīgā akta būtībai un kontekstam, kādā tas ticis pieņemts. Pamatojuma prasība ir izvērtējama, ievērojot attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši attiecīgā akta saturu, izvirzīto pamatu būtību un intereses saņemt paskaidrojumus, kas var būt akta adresātiem vai citām personām, kuras tas skar tieši un individuāli. Netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu uzskaitīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai akta pamatojums ir pietiekams, ir jānovērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visu juridisko noteikumu kopumu, kas regulē attiecīgo jomu. It īpaši nelabvēlīgs akts ir pietiekami pamatots, ja tas ir pieņemts kontekstā, kas attiecīgajai personai ir zināms un tai ļauj saprast pret to noteiktā pasākuma apjomu.
(sal. ar 143.–145. punktu)