Prasība, kas celta 2009. gada 24. jūnijā - Shell Hellas/Komisija
(lieta T-245/09)
Tiesvedības valoda - franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Shell Hellas Oil and Chemical SA (Shell Hellas AE), Attica (Grieķija) (pārstāvis - P. Hubert, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt, daļēji vai pilnībā, Komisijas 2009. gada 16. aprīļa netieši izteikto noraidošo atbildi attiecībā uz lūgumu par piekļuvi Komisijas rīcībā esošiem dokumentiem (atsauce GESTDEM 6159/2008) un izdarīt visus secinājumus, kas no tā izriet attiecībā uz prasītājas piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem;
pakārtoti, ja Pirmās instances tiesa to uzskata par lēmumu, atcelt, daļēji vai pilnībā, Komisijas Ģenerālsekretariāta 2009. gada 15. aprīļa vēstuli, kurā ir norādīts, ka nav iespējams atbildēt uz tās lūgumu par piekļuvi Komisijas dokumentiem (atsauce GESTDEM 6159/2008) un izdarīt visus secinājumus, kas no tā izriet attiecībā uz prasītājas piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem;
piespriest Komisija atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar savu prasību prasītāja lūdz atcelt netieši izteikto Komisijas lēmumu, ar kuru tai ir atteikts piešķirt piekļuvi visai sarakstei starp Komisiju un Grieķijas konkurences iestādi saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 11. panta 4. punktu par izmeklēšanu attiecībā uz degvielas tirgu. Pakārtoti, ja Pirmās instances tiesa to uzskata par tiešu atteikuma lēmumu, prasītāja lūdz atcelt Ģenerālsekretariāta vēstuli, kurā ir norādīts, ka Komisija nevar atbildēt uz prasītājas iesniegto lūgumu par piekļuvi dokumentiem.
Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu, kas pamatots ar EKL 253. panta pārkāpumu, prasītāja apgalvo, ka, tā kā atteikums esot netiešs, atbildētāja, ņemot vērā jau šī lēmuma veidu, nav sniegusi pamatojumu, lai prasītāja uzzinātu atteikuma iemeslus.
Ar otro pamatu, kas izvirzīts pakārtoti, ja Pirmās instances tiesa uzskatītu, ka Komisijas Ģenerālsekretariāta vēstule ir apstrīdams lēmums vai ka Ģenerālsekretariāta jaunā 2009. gada 18. jūnija vēstulē būtu sniegti netieši izteikta lēmuma motīvi, prasītāja norāda, ka sniegtais pamatojums neatbilst EKL 253. panta prasībām sniegt pamatojumu un ir pretējs Regulas Nr. 1049/2001
1 burtam un garam.
Ar trešo pamatu, kas pamatots ar EKL 255. panta un Regulas Nr. 1049/2001 pārkāpumu, prasītāja apgalvo, ka dokumenti, kuriem ir lūgta piekļuve, neietilpst izņēmumos no pārskatāmības principa, kas paredzēti Regulā Nr. 1049/2001. Šajā sakarā prasītāja norāda, ka:
Komisija nav analizējusi katru dokumentu, bet vispārēji novērtējusi Regulas izņēmumus attiecībā uz dokumentu kategorijām;
Komisija nevarēja tieši konsultēties ar Grieķijas konkurences iestādi, pamatojoties ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu, lai uzzinātu tās nostāju par dokumentu nodošanu, jo dalībvalsts bija vienīgā, kura bija tiesīga atteikt dokumentu nodošanu ar šādu pamatojumu;
Komisija esot pieļāvusi kļūdu, atsaucoties uz izņēmumu saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību (Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums), lai atteiktu visu dokumentu nodošanu, jo tā varētu no dokumentiem izslēgt konfidenciālo informāciju;
Komisija nevarēja atsaukties uz izņēmumu attiecībā uz izmeklēšanas darbību aizsardzību (Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums), jo Grieķijas konkurences iestāde jau bija pieņēmusi savu galīgo lēmumu aplūkotajā lietā;
tā nevarēja arī atsaukties uz izņēmumu attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību tāpēc, ka dokumenti, kuriem tika lūgta piekļuve, neietilpst lēmumu pieņemšanas procesa jomā vai apdraudējums nevar būt būtisks.
Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka jebkurā gadījumā pastāvēja sabiedrības prioritāras intereses saņemt aplūkotos dokumentus, proti, atļaut efektīvu Kopienu tiesību vienveidīgu piemērošanu.
____________1 - Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).