VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2015. gada 12. maijā (*)
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti, kas ņemti vērā finanšu revīzijā par noteiktu pētniecības līgumu izpildi, kuri noslēgti saistībā ar sesto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem – Piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību – Pienākums veikt konkrētu un individuālu pārbaudi – Sevišķas sabiedrības intereses
Lieta T‑480/11
Technion – Israel Institute of Technology, Haifa (Izraēla),
Technion Research & Development Foundation Ltd, Haifa,
ko sākotnēji pārstāvēja D. Grisay un D. Piccininno, vēlāk – D. Grisay un C. Hartman, advokāti,
prasītāji,
pret
Eiropas Komisiju, ko sākotnēji pārstāvēja P. Costa de Oliveira un C. ten Dam, vēlāk – F. Clotuche-Duvieusart, pārstāves,
atbildētāja,
par prasību atcelt Komisijas 2011. gada 30. jūnija lēmumu atteikt piešķirt Technion – Israel Institute of Technology piekļuvi dokumentiem, ko ņēma vērā finanšu revīzijā, kas attiecas uz noteiktu pētniecības līgumu izpildi, kuri noslēgti saistībā ar sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam).
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši I. Pelikānova [I. Pelikánová] un E. Butidžidžs [E. Buttigieg] (referents),
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2014. gada 14. maija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītāji Technion – Israel Institute of Technology un Technion Research & Development Foundation Ltd (turpmāk tekstā – “TRDF”) ir divas vienības, kas darbojas izglītības un pētniecības jomā. Konkrētāk, Technion ir 1912. gadā izveidots augstākās tehniskās izglītības institūts, savukārt 1952. gadā izveidotais TRDF ir fonds, kas pilnībā pieder Technion un ko pilnībā finansē pēdējais minētais, un kas risina projektu, kuros ir iesaistīts Technion, finanšu un administratīvos jautājumus.
2 Technion 2003. gada decembrī un 2006. gada jūlijā, būdams dažādu līgumslēdzēju konsorciju loceklis, saistībā ar sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam), ar Eiropas Kopienu Komisiju noslēdza četrus līgumus, proti, 2003. gada 3. decembrī parakstīto līgumu Terregov ar Nr. 507749, 2003. gada 11. decembrī parakstīto līgumu Cocoon ar Nr. 507126, 2003. gada 17. decembrī parakstīto līgumu Qualeg ar Nr. 507767, kā arī 2006. gada 24. jūlijā parakstīto līgumu Mosaica ar Nr. 034984.
3 Komisija ar 2009. gada 29. aprīļa vēstuli informēja Technion par savu lēmumu veikt finanšu revīziju par līgumos Mosaica, Cocoon un Qualeg prasītajām izmaksām, piemērojot minēto līgumu II pielikumā esošo vispārīgo nosacījumu II.29. pantu. Revīzija bija jāveic ārējai revīzijas sabiedrībai (turpmāk tekstā – “revidents”), kas rīkojas kā Komisijas pārstāve.
4 Revidents 2010. gada 10. maijā Technion paziņoja revīzijas ziņojuma projektu. Par katru no beigās revidētajiem līgumiem – Terregov, Cocoon, Qualeg un Mosaica, revidents Komisijai piedāvāja koriģēt Technion pieprasītās izmaksas.
5 It īpaši attiecībā uz līgumiem Cocoon, Terregov un Mosaica piedāvātās korekcijas tostarp attiecās uz Technion pieprasītajām personāla izmaksām par pakalpojumiem, ko bija sniedzis K., kuru Technion bija pieņēmis darbā uz noteiktu laiku minēto līgumu izpildei. Revidents konstatēja, ka revidētajā laikposmā K. vienlaicīgi strādāja pie vairākiem darba devējiem, lai gan ir fakts, ka Technion viņš bija pieņemts darbā uz pilnu laiku. Šī apstākļa, ko apstiprina citi fakti, sekas, revidenta ieskatā, bija tādas, ka nav iespējams pierādīt reālo laiku un izmaksas, ko par K. sniegtajiem pakalpojumiem Technion prasīja Komisijai. Tādējādi revīzijas ziņojuma projektā tostarp tika nolemts atteikt Technion visas prasītās personāla izmaksas par K. saistībā ar trīs iepriekš minētajiem līgumiem sniegtajiem pakalpojumiem.
6 Technion 2010. gada 10. jūnijā nosūtīja revidentam vēstuli, kurā lūdza 15 dienu ilgu papildu termiņu, lai iesniegtu savus komentārus par revīzijas ziņojuma projektu. Technion arī lūdza revidentam sniegt visu informāciju attiecībā uz pakalpojumiem, ko K. sniedza vienībām, kas nav Technion, kamēr viņš tajā bija pieņemts darbā uz pilnu laiku.
7 Ar 2010. gada 19. jūlija vēstuli Komisija piešķīra pieprasīto termiņa pagarinājumu. Tā arī precizēja, ka tai nav iespējas izsniegt finanšu vai administratīvo dokumentu, kas attiecas uz pakalpojumiem, ko K. sniedza vienībām, kas nav Technion, kopijas (turpmāk tekstā – “strīdīgie dokumenti”), ciktāl šie dokumenti tika saņemti saistībā ar finanšu revīzijām, kas, ņemot vērā piemērojamās līguma prasības, tika īstenotas, pamatojoties uz konfidencialitāti. Komisija tomēr apstiprināja, ka tās rīcībā ir pierādījumi par pakalpojumiem, kurus K. revidētajā laikposmā ir sniedzis vienībām, kas nav Technion, un par kuriem tika pieprasītas summas Eiropas Savienības finansētajos projektos.
8 Ar 2010. gada 13. augusta vēstuli Technion apstrīdēja Komisijas atteikumu paziņot strīdīgos dokumentus, apgalvodams, ka šo atteikumu nevar pamatot ne ar vienu no Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.) ietvertajiem izņēmumiem. Tādējādi tas norādīja, ka atstāj spēkā savu pieteikumu par piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem. Tas arī jautāja Komisijai, vai ir iespējams saņemt daļēju piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem, un pakārtoti precizēja, ka revīzijas ziņojuma projektā un Komisijas 2010. gada 19. jūlija vēstulē sniegtās ziņas juridiski pietiekami nepierādot K. pārmestos faktus.
9 Komisija atbildēja ar 2010. gada 4. oktobra vēstuli. Šajā vēstulē Komisija norādīja, ka, tā kā runa ir par Savienības finansētiem projektiem, kuru dalībnieks ir Technion un kuros citas vienības, kas nav Technion, bija prasījušas summas par K. sniegtajiem pakalpojumiem, tā varot Technion nosūtīt projekta pārvaldības ziņojumu kopijas (project management reports; turpmāk tekstā – “PMR”), ar pamatojumu, ka tie tika izstrādāti konsorcijos, kuru loceklis bija Technion, un līdz ar to tam bija zināms to saturs. Komisija vēstules pielikumā pievienoja projektu Qualeg un Mosaica PMR kopijas.
10 Savukārt Komisija norādīja, ka dokumentiem, kas ir iegūti, veicot citu konsorciju locekļu revīzijas attiecībā uz projektiem, kuros Technion nepiedalījās, kā arī tiem, kas iegūti, veicot izmeklēšanu, ir piemērojams Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētais izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību. Komisijas ieskatā, tā kā joprojām notiek izmeklēšana, iepazīšanās ar strīdīgajiem dokumentiem varētu kaitēt tās veiksmīgai norisei un ietekmēt pušu intereses.
11 Turklāt Komisija savā 2010. gada 4. oktobra vēstulē Technion pieminēja iespēju iesniegt atkārtotu pieteikumu par piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem tās ģenerālsekretāram.
12 Ar 2010. gada 18. oktobra vēstuli Technion iesniedza atkārtotu pieteikumu par piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem. Šajā vēstulē tas tostarp apgalvoja, ka strīdīgo dokumentu, kurus tas ir definējis kā “dokumentus, uz kuru pamata revidenti noraidīja visus izdevumus, kas radušies, lai samaksātu [K.]”, paziņošana netraucētu dažādu revīzijas procedūru veiksmīgai norisei nedz šobrīd, nedz nākotnē, bet, pretēji tam, ļautu Technion noskaidrot šajos dokumentos ietverto informāciju un Komisijai būt labāk informētai par to, kā tika īstenoti dažādi projekti. Technion no jauna vaicāja Komisijai par iespēju saņemt vismaz daļēju piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem.
13 Ar 2010. gada 19. oktobra Komisijai adresēto vēstuli Technion uzsvēra, ka tās nostāja tam liedz iespēju iesniegt apsvērumus par strīdīgo dokumentu, uz kuru pamata revīzijas ziņojuma projektā tika noraidītas visas summas, kas attiecas uz K. sniegtajiem pakalpojumiem, saturu. Technion papildināja, ka Komisijas 2010. gada 19. jūlija un 4. oktobra vēstulēs sniegtās ziņas nav juridiski pietiekami pierādījumi faktiem, kas tiek pārmesti K.
14 Ar 2010. gada 26. oktobra vēstuli Komisijas Ģenerālsekretariāts apliecināja atkārtotā pieteikuma par piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem saņemšanu un informēja Technion, ka tam tiks sniegta atbilde 15 darba dienu laikā.
15 Ar 2010. gada 18. novembra un 9. decembra vēstulēm Komisijas Ģenerālsekretariāts paziņoja, ka tam ir jāpagarina atbildes uz minēto pieteikumu par piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem sniegšanai Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 1. punktā paredzētais termiņš.
16 Ar 2011. gada 30. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Komisijas ģenerālsekretārs apstiprināja piekļuves strīdīgajiem dokumentiem atteikumu.
17 Pirmkārt, Komisijas ģenerālsekretārs skaidroja pieteikuma par piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem piemērojamību, secinādams, ka šis lūgums tostarp attiecas uz, veicot izmeklēšanu, iegūtiem un apkopotiem dokumentiem, kuri attiecas uz vienībām, kas nav Technion. Viņš norādīja, ka uz šāda pamata Komisija ir identificējusi 52 dokumentus, kuru avots ir trešā persona, kuriem ir administratīvs raksturs un kuros ietverta līgumsaistību vai finanšu informācija, kas apstiprina K. pārmestos faktus. Šie dokumenti, kuru avots ir citu vienību revīzijas, esot daļa no ziņām, uz kuru pamata pieņemti lēmumi revīzijā, kas attiecas uz Technion.
18 Otrkārt, Komisijas ģenerālsekretārs precizēja, ka nav iespējams aprakstīt attiecīgos dokumentus, neatklājot to saturu.
19 Treškārt, Komisijas ģenerālsekretārs norādīja, ka visiem attiecīgajiem 52 dokumentiem neapšaubāmi ir piemērojams Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētais izņēmums saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību. Minēto dokumentu publiskošana kaitētu revīziju veiksmīgai norisei un liegtu Komisijai izdarīt secinājumus un vajadzības gadījumā veikt piemērotus uzraudzības pasākumus.
20 Ceturtkārt, Komisijas ģenerālsekretārs norādīja, ka pieprasītos dokumentus, tā kā tajos ir K. un citu personu personas dati, nedrīkst publiskot arī uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā izņēmuma par personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzību pamata.
21 Piektkārt, Komisijas ģenerālsekretārs norādīja, ka daļēja piekļuve pieprasītajiem dokumentiem nav iespējama, ņemot vērā, ka tiem visiem ir piemērojami divi iepriekš minētie izņēmumi.
22 Visbeidzot, sestkārt, Komisijas ģenerālsekretārs norādīja, ka Technion interese saņemt piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem ir personīga rakstura un tādējādi nevar tikt ņemta vērā, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 veiktās analīzes kontekstā. Technion neesot pierādījis sabiedrības interešu pastāvēšanu, kuras būtu nozīmīgākas par publiskošanas radīto kaitējumu, tādējādi pamatojot minēto publiskošanu, un arī Komisijas rīcībā neesot ziņu, kas pierādītu šādu interešu pastāvēšanu. Komisijas ģenerālsekretārs tādējādi secināja, ka šajā gadījumā prioritārās intereses ir revīzijas un visu iespējamo turpmāko administratīvo pasākumu aizsardzība.
23 Ar 2011. gada 2. augusta vēstuli Komisija informēja Technion, ka tā apstiprina veiktās revīzijas rezultātus un to uzskata par izbeigtu. Turklāt tā norādīja, ka tā veiks nepamatoti pieprasīto izmaksu korekciju un ka šī korekcija varētu ietekmēt Technion labā veicamos turpmākos maksājumus vai būt par iemeslu rīkojuma par līdzekļu atgūšanu no tā izdošanai.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
24 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 9. septembrī, prasītāji iesniedza šo prasību.
25 Ar attiecīgi 2011. gada 22. decembrī un 2012. gada 9. janvārī Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Dānijas Karaliste un Somijas Republika lūdza iestāties lietā prasītāju prasījumu atbalstam.
26 Ar Vispārējās tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2012. gada 12. marta rīkojumu tika apmierināti iepriekš minētie lūgumi par iestāšanos lietā.
27 Ar attiecīgi 2012. gada 13. un 30. aprīlī Vispārējās tiesas kancelejā iesniegtajiem dokumentiem Somijas Republika un Dānijas Karaliste informēja Vispārējo tiesu par savas iestāšanās lietā atsaukšanu.
28 Ar Vispārējās tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2012. gada 21. jūnija rīkojumu Somijas Republika un Dānijas Karaliste kā personas, kas iestājušās lietā, tika izslēgtas no šīs lietas.
29 Pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, Vispārējā tiesa (pirmā palāta) nolēma uzsākt mutvārdu procesu un, veicot Reglamenta 64. pantā paredzētos procesa organizatoriskos pasākumus, uzdeva lietas dalībniekiem rakstveida jautājumus, uz kuriem tie atbildēja noteiktajā termiņā.
30 2014. gada 14. maija tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un to atbildes uz Vispārējās tiesas uzdotajiem jautājumiem.
31 Pēc tam, kad Komisija noteiktajā termiņā bija iesniegusi atsevišķus dokumentus, ko Vispārējā tiesa, pamatojoties uz Reglamenta 64. pantu, bija prasījusi tiesas sēdes laikā, un kad prasītāji bija snieguši savus apsvērumus par šiem dokumentiem, ar Vispārējās tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2014. gada 13. jūlija lēmumu tika pabeigts mutvārdu process.
32 Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
33 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– attiecībā uz TRDF noraidīt prasību kā nepieņemamu;
– attiecībā uz Technion noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par prasības pieņemamību attiecībā uz TRDF
34 Formāli neceļot iebildi par nepieņemamību saskaņā ar Reglamenta 114. pantu, Komisija norāda, ka attiecībā uz TRDF prasība nav pieņemama, jo apstrīdētais lēmums to neskar tieši LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.
35 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Vispārējās tiesas kompetencē ir izvērtēt, kas konkrētā gadījuma apstākļos vajadzīgs pareizai tiesas izspriešanai (spriedums, 2002. gada 26. februāris, Padome/Boehringer, C‑23/00 P, Krājums, EU:C:2002:118, 50.–52. punkts). Šajā gadījumā Vispārējā tiesa uzskata par pareizu vispirms lemt par prasību pēc būtības.
Par lietas būtību
Ievada apsvērumi
36 Šīs prasības pamatošanai ir izvirzīti četri pamati. Pirmais pamats ir par to, ka Komisija nav veikusi konkrētu un individuālu strīdīgo dokumentu pārbaudi. Otrais pamats ir par Komisijas pieļautu acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz divu izņēmumu piemērošanu, uz kuriem tā atsaucās, atteikdama piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem. Trešais pamats ir balstīts uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta pārkāpumu, ciktāl Komisija nav atļāvusi daļēju piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem. Ceturtais pamats ir balstīts uz samērīguma principa pārkāpumu, ciktāl Komisija nav līdzsvarojusi minētos izņēmumus un sabiedrības intereses.
37 Vispirms ir jāpārbauda minētie pamati, ciktāl tie attiecas uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētā izņēmuma saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību piemērošanu.
Par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētā izņēmuma piemērošanu
38 Vispirms kopā ir jāpārbauda pirmie trīs minētie atcelšanas pamati. Ceturtais pamats tiks pārbaudīts otrām kārtām.
– Par pirmo, otro un trešo pamatu, kas attiecīgi ir par to, ka Komisija nav veikusi konkrētu un individuālu strīdīgo dokumentu pārbaudi, par acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētā izņēmuma piemērošanu un par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta pārkāpumu
39 Saistībā ar pirmo un trešo pamatu prasītāji pārmet Komisijai, ka tā nav veikusi konkrētu un individuālu strīdīgo dokumentu pārbaudi. Viņuprāt, Komisija, atsaukdamās uz dokumentu kategoriju, proti, revīzijas dokumentiem, nevis uz konkrētu strīdīgajos dokumentos esošu informāciju, nav pietiekami pamatojusi apstrīdēto lēmumu. Konkrētas un individuālas strīdīgo dokumentu pārbaudes neesamības sekas esot tādas, ka Komisija nav varējusi izvērtēt iespēju atļaut Technion daļēju piekļuvi, tādējādi pārkāpjot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu.
40 Saistībā ar otro pamatu prasītāji būtībā norāda, ka apstrīdētajā lēmumā minētajos apsvērumos, ar kuriem pamatots, ka strīdīgo dokumentu publiskošana kaitētu pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzībai, ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
41 Komisija apstrīd visus prasītāju argumentus.
42 Ir jāatgādina, ka Regulā Nr. 1049/2001 ir noteikti principi, nosacījumi un ierobežojumi LESD 15. pantā paredzēto tiesību piekļūt Savienības iestāžu dokumentiem īstenošanai. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 2. un 6. punktu:
“2. Iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt:
[..]
– pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem,
ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.
[..]
6. Ja izņēmumi attiecas tikai uz kādu pieprasītā dokumenta daļu, pārējās dokumenta daļas publisko.”
43 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru izņēmumi no piekļuves dokumentiem ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri – tādā veidā, lai nepadarītu nepiemērojamu vispārējo principu, saskaņā ar kuru sabiedrībai ir jāsaņem visplašākā iespējamā piekļuve Savienības iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem (spriedumi, 2007. gada 18. decembris, Zviedrija/Komisija, C‑64/05 P, Krājums, EU:C:2007:802, 66. punkts; 2008. gada 1. jūlijs, Zviedrija un Turco/Padome, C‑39/05 P un C‑52/05 P, Krājums, EU:C:2008:374, 36. punkts, un 2006. gada 6. jūlijs, Franchet un Byk/Komisija, T‑391/03 un T‑70/04, Krājums, EU:T:2006:190, 84. punkts).
44 Turklāt tika precizēts, ka pieteikuma par piekļuvi dokumentiem pārbaudei ir jābūt konkrētai. Patiešām, pirmkārt, tikai ar apstākli, ka dokuments ir saistīts ar interesēm, kuras aizsargā izņēmums, nepietiek, lai pamatotu tā piemērošanu (skat. spriedumu, 2005. gada 13. aprīlis, Verein für Konsumenteninformation/Komisija, T‑2/03, Krājums, turpmāk tekstā – “spriedums VKI”, EU:T:2005:125, 69. punkts un tajā minētā judikatūra). Šāda piemērošana principā ir pamatota tikai tad, ja iestāde iepriekš ir izvērtējusi, pirmkārt, vai piekļuve dokumentam konkrēti un faktiski apdraudētu aizsargātas intereses un, otrkārt, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos – vai nepastāv sevišķas sabiedrības intereses, ar ko var pamatot konkrētā dokumenta publiskošanu. Otrkārt, aizsargāto interešu apdraudējuma riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam (skat. spriedumu VKI, minēts iepriekš, EU:C:2005:125, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).
45 Šādai konkrētai pārbaudei ir jābūt atspoguļotai lēmuma pamatojumā (skat. spriedumu VKI, minēts 44. punktā, EU:T:2005:125, 69. punkts un tajā minētā judikatūra).
46 Turklāt šāda konkrēta pārbaude ir jāveic attiecībā uz katru pieteikumā minēto dokumentu. No Regulas Nr. 1049/2001 izriet, ka visi tās 4. panta 1.–3. punktā minētie izņēmumi ir uzskaitīti kā tādi, kas ir jāpiemēro “dokumentam” (spriedums VKI, minēts 44. punktā, EU:T:2005:125, 70. punkts).
47 Pat gadījumā, ja ir skaidrs, ka piekļuves pieteikums ir par dokumentiem, uz kuriem attiecas izņēmums, ir jāveic arī konkrēta un individuāla katra dokumenta pārbaude, jo vienīgi šādā pārbaudē iestādes var izvērtēt iespēju pieteikuma iesniedzējam piešķirt daļēju piekļuvi atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktam (spriedums, 2011. gada 7. jūnijs, Toland/Parlaments, T‑471/08, Krājums, EU:T:2011:252, 30. punkts).
48 Tajā pašā laikā no judikatūras izriet, ka attiecīgās iestādes pienākumam veikt dokumentu, par kuriem tika iesniegts piekļuves pieteikums, konkrētu un individuālu pārbaudi un līdz ar to arī tās pienākumam tos pietiekami precīzi aprakstīt un sniegt detalizētu pamatojumu attiecībā uz katra konkrētā dokumenta saturu, ir izņēmumi. It īpaši Vispārējā tiesa ir atkārtoti spriedusi, ka, tā kā konkrētas un individuālas pārbaudes, kas iestādei principā ir jāveic, atbildot uz atbilstoši Regulai Nr. 1049/2001 iesniegtu piekļuves pieprasījumu, mērķis ir attiecīgajai iestādei ļaut izvērtēt, pirmkārt, kādā mērā tiesībām uz piekļuvi ir piemērojams izņēmums un, otrkārt, vai ir iespējama daļēja piekļuve, minētā pārbaude var nebūt obligāta, ja konkrētā gadījuma īpašo apstākļu dēļ ir acīmredzams, ka piekļuve ir jānoraida vai, tieši otrādi, ir jāpiešķir. Tādi tostarp varētu būt gadījumi, kuros noteiktiem dokumentiem acīmredzami ir pilnībā piemērojams piekļuves tiesību izņēmums vai, tieši otrādi, ir acīmredzams, ka tie ir pilnībā pieejami, vai arī visbeidzot, ja Komisija jau ir veikusi konkrētu un individuālu pārbaudi līdzīgos apstākļos (spriedumi VKI, minēts 44. punktā, EU:T:2005:125, 75. punkts; 2007. gada 12. septembris, API/Komisija, T‑36/04, Krājums, EU:T:2007:258, 58. punkts, un 2011. gada 9. septembris, LPN/Komisija, T‑29/08, Krājums, EU:T:2011:448, 114. punkts).
49 No tā izriet, ka, izvērtējot pamatus par Regulas Nr. 1049/2001 4. panta noteikumu pārkāpumiem, Vispārējai tiesai ir jāpārbauda, vai Komisija ir veikusi konkrētu un individuālu katra pieprasītā dokumenta pārbaudi vai arī ir pierādījusi, ka dokumentiem, attiecībā uz kuriem tika atteikta piekļuve, ir acīmredzami pilnībā piemērojams kāds no izņēmumiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 20. marts, Reagens/Komisija, T‑181/10, EU:T:2014:139, 65. punkts).
50 Šajā lietā ir jāatgādina, ka pieteikums par piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem uz Regulas Nr. 1049/2001 pamata, kā tas tika norādīts sākotnējā atbildē (skat. iepriekš 9. punktu) un, tā kā Technion to nebija apstrīdējis, atkārtots apstrīdētajā lēmumā (skat. iepriekš 17. punktu), attiecās uz citu vienību, kas nav Technion, dokumentiem, uz kuru pamata revidents revīzijas ziņojuma projektā bija pieņēmis pagaidu lēmumu par Technion Komisijai prasīto izmaksu par K. sniegtajiem pakalpojumiem nepieļaujamību. Kā tas īpaši izriet no 2010. gada 19. oktobra vēstules, Technion norāda, ka tam noteiktais piekļuves minētajiem dokumentiem atteikums tam neļaujot aizstāvēt savas tiesības revīzijas procedūrā, kas balstīta uz sacīkstes principu.
51 Apstrīdētajā lēmumā Komisija norāda:
“Pamatojoties uz [pieteikumu par piekļuvi], tika identificēti 52 administratīvi dokumenti, kurus iesniegušas trešās personas, kuros ietverta līgumsaistību vai finanšu informācija, ar ko tiek apstiprināta [K.] dalība pētniecības projektos juridisku personu labā, kas nav Technion, vienlaicīgi tajos pašos laikposmos, kad viņš strādāja Technion projektos. Šie dokumenti, kuru izcelsme ir citās vienībās veiktās revīzijas, ir daļa no pierādījumiem, uz kuru pamata tika pieņemti lēmumi Technion revīzijā.”
52 Komisija pēc tam norādīja, ka šajā gadījumā nav iespējams aprakstīt strīdīgos dokumentus, neatklājot to saturu. Tā skaidroja, ka, ciktāl Technion pieteikums attiecas uz dokumentiem, kas ir revīzijas sastāvdaļa, to identificēšana un to detalizēta aprakstīšana apstrīdētajā lēmumā, lai pamatotu to satura konfidencialitāti, var kaitēt revīzijām un tādējādi neitralizēt piemērojamo izņēmumu galveno mērķi.
53 Turklāt Komisija apstiprināja, ka visiem strīdīgajiem dokumentiem šajā stadijā neapšaubāmi bija piemērojams Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētais izņēmums. Komisija uzskatīja, ka šo dokumentu, kas visi bija revīzijas lietu materiāli, publiskošana kaitētu šo revīziju veiksmīgai norisei un traucētu Komisijai pieņemt lēmumus un vajadzības gadījumā veikt piemērotus uzraudzības pasākumus.
54 Komisija īpaši precizēja, ka strīdīgo dokumentu publiskošana ļautu attiecīgajām personām traucēt attiecīgo revīziju veiksmīgu norisi, kā arī piemērotu uzraudzības pasākumu piemērošanu. Tā turklāt norādīja, ka šāda publiskošana atklātu gan sabiedrībai, gan attiecīgajām vienībām Komisijas stratēģiju, tādējādi padarot ne tikai uzsāktās revīzijas, bet arī citas izmeklēšanas un iespējamos uzraudzības pasākumus par neefektīviem. Visbeidzot Komisija uzsvēra savu dienestu vajadzību varēt veikt neatkarīgas revīzijas, bez ārēja spiediena.
55 Komisijas secinājums, saskaņā ar kuru pēc tās veiktās pārbaudes uz visiem 52 strīdīgajiem dokumentiem acīmredzami attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētais izņēmums, ir jāapstiprina.
56 Pirmkārt, ir jākonstatē, ka Technion, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001, lūdza visaptverošu piekļuvi citu vienību, kas nav Technion, dokumentiem, kuri attiecas uz minētajām vienībām un uz kuru pamata revidents revīzijas ziņojuma projektā bija izdarījis pagaidu secinājumus par to, cik reālas ir Technion Komisijai prasītās izmaksas par K. sniegtajiem pakalpojumiem. Tādējādi tas izriet no paša piekļuves pieteikuma redakcijas, ka tas acīmredzami attiecas uz dokumentiem, kuri visi ir Technion revīzijas administratīvās lietas materiāli un uz kuriem līdz ar to attiecas Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētais izņēmums.
57 Otrkārt, runājot par to, cik pamatota ir Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētā izņēmuma piemērošana, ir jānorāda, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī Technion revīzija joprojām nebija pabeigta. Šis apstāklis palielināja paredzamo risku, ka strīdīgo dokumentu atklāšana sabiedrībai traucētu sasniegt revīzijas mērķus, kas šajā gadījumā ir Technion prasīto izmaksu nepieciešamības un atbilstības pārbaude un kas galu galā ir Savienības finanšu interešu aizsardzība. Faktiski, kā Komisija bija norādījusi apstrīdētajā lēmumā, šāda publiskošana pakļāva revidentu un Komisijas kompetentos dienestus paredzamam riskam tikt pakļautiem ārējam spiedienam, kas varēja radīt kaitējumu Technion revīzijas efektivitātei. Šī publiskošana varētu ierobežot arī Komisijas rīcības brīvību, kas tai piemīt, lai veiktu revīzijas un lai pēc tam, pamatojoties uz Technion revīzijā iegūtajiem rezultātiem, kad tā būtu pabeigta un izbeigta, veiktu papildu izmeklēšanas.
58 Turklāt jāatzīmē, ka saskaņā ar līgumu Mosaica, Cocoon un Qualeg II pielikuma vispārīgo nosacījumu II.29. pantu Komisijas uzdevumā veicamai revīzijai ir jānotiek uz konfidencialitātes pamata, kas, kā jau lietas dalībnieki to ir apstiprinājuši savās atbildēs uz Vispārējās tiesas uzdoto rakstveida jautājumu, nozīmē, ka saskaņā ar šo klauzulu revidentam nodotos dokumentus un informāciju nedrīkst paziņot vai atklāt trešajām personām. No tā izriet, ka dokumentu publiskošana uz Regulas Nr. 1049/2001 pamata apdraudētu šīs līguma klauzulas būtību tādējādi, ka trešajām personām, proti, sabiedrībai kopumā, būtu iespējama piekļuve iepriekš minētajiem dokumentiem.
59 Tādējādi no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka šīs lietas apstākļos, kā tas ir redzams pieteikumā par piekļuvi, kas pamatots ar faktu, ka šis pieteikums attiecas uz dokumentiem, kas ir Technion administratīvās revīzijas lietas materiāli, un to ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī šī revīzija nebija izbeigta, Komisijai bija juridisks pamats, neveicot katra strīdīgā dokumenta konkrētu un individuālu pārbaudi, uzskatīt, ka pieteikums par piekļuvi minētajiem dokumentiem acīmredzami ir jānoraida, pamatojoties uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu.
60 Turklāt, tā kā šajā gadījumā Komisijai bija pamats neveikt strīdīgo dokumentu konkrētu un individuālu pārbaudi, no tā izriet, ka tai bija pamats uzskatīt arī, ka visiem minētajiem dokumentiem acīmredzami ir piemērojams Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētais izņēmums, bez iespējas atļaut daļēju piekļuvi (šajā ziņā skat. pēc analoģijas spriedumu LPN/Komisija, minēts 48. punktā, EU:T:2011:448, 127. punkts).
61 Ar argumentiem, ko prasītāji izvirzīja Vispārējā tiesā, nevar apstrīdēt Komisijas secinājumu par to, ka visiem strīdīgajiem dokumentiem ir acīmredzami piemērojams Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētais izņēmums.
62 Pirmkārt, prasītāji apgalvo, ka strīdīgo dokumentu publiskošana netraucētu nedz revīzijas procedūras veiksmīgai norisei, nedz tās mērķu sasniegšanai, jo minētajos dokumentos ietvertā informācija bija tikai faktu konstatācija. Līdz ar to nekāds spiediens, ietekme vai vienošanās neesot iespējama.
63 Šis arguments ir jānoraida, jo strīdīgo dokumentu ar faktiem saistītais raksturs neizslēdz spiediena uz revidentu vai Komisijas dienestiem izdarīšanas vai to rīcības ietekmēšanas mēģinājumu iespēju. Kā pamatoti atzīmēja Komisija, ja prasītāju arguments tiktu pieņemts, izņēmums, kas attiecas uz revīzijām, zaudētu savu mērķi, jo revīzijas būtība ir faktu pārbaude. Ar šo izņēmumu aizsargātais mērķis ir ļaut veikt revīzijas neatkarīgi un bez spiediena, ko varētu radīt revidējamā vienība, cita ieinteresēta vienība vai sabiedrība kopumā.
64 Otrkārt, prasītāji, pamatojoties uz spriedumiem Franchet un Byk/Komisija, minēts 43. punktā (EU:T:2006:190, 111. un 112. punkts), un Toland/Parlaments, minēts 47. punktā (EU:T:2011:252, 45. punkts), norāda, ka Komisijas pamatojums, saskaņā ar kuru strīdīgo dokumentu publiskošana varētu apdraudēt veiksmīgu turpmāko auditu norisi, izraisītu to, ka piekļuve minētajiem dokumentiem tiktu pakļauta nejaušam, sagaidāmam un attālam notikumam, kas ir atkarīgs no dažādu iestāžu tūlītējas rīcības un rūpības. Šāds risinājums būtu pretrunā mērķim garantēt iespēju iepazīties ar dokumentiem, lai nodrošinātu pilsoņiem iespēju efektīvāk kontrolēt publiskās varas īstenošanas likumību.
65 Tomēr ir jāatzīmē, ka atšķirībā no lietām, kurās tika taisīti spriedumi Franchet un Byk/Komisija, minēts 43. punktā (EU:T:2006:190), un Toland/Parlaments, minēts 47. punktā (EU:T:2011:252), kurās attiecīgās izmeklēšanas un revīzijas darbības lēmuma atteikt piekļuvi pieņemšanas datumā bija pabeigtas, šajā gadījumā Technion revīzija joprojām bija procesā apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā. Strīdīgo dokumentu atklāšana līdz ar to varēja kaitēt ne tikai iespējamām uzraudzības procedūrām, kas būtu veicamas saistībā ar gala ziņojumu, ar ko tiktu pabeigta šī revīzija, bet arī Technion revīzijas procesa darbībām.
66 Treškārt, prasītāju arguments, saskaņā ar kuru Technion revīzija nevarētu tikt traucēta, atklājot strīdīgos dokumentus, jo apstrīdētā lēmuma datumā tā tuvojās beigām, arī nav atbalstāms. Protams, izrādās, ka revīzija tika pabeigta vienu mēnesi un dažas dienas pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un ka Komisija pati apstrīdētajā lēmumā norāda, ka revīzija bija beigu stadijā. Tomēr ir tā, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā gala ziņojums, ar kuru tiek pabeigta revīzijas procedūra, vēl nebija pieņemts un ka papildu izmeklēšanas darbības saistībā ar šo revīziju bija iespējamas un pieļaujamas. Līdz ar to ir jāsecina, ka strīdīgo dokumentu atklāšana sabiedrībai saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 radīja paredzamu un reālu risku apdraudēt Technion notiekošo revīziju un, otrkārt, ierobežot Komisijas dienestu rīcības brīvību attiecībā uz uzraudzības pasākumiem pēc gala ziņojuma pieņemšanas.
67 Ņemot vērā iepriekš minētos apvērumus, trīs pirmie izvirzītie atcelšanas pamati ir jānoraida.
– Par ceturto pamatu, kas balstīts uz samērīguma principa pārkāpumu, kurš izriet no Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzētā izņēmuma nelīdzsvarošanas ar sabiedrības interesēm
68 Prasītāji pārmet Komisijai, ka tā nav līdzsvarojusi Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzēto izņēmumu ar sabiedrības interesēm, kas būtu pamatojums strīdīgo dokumentu atklāšanai, tādējādi pārkāpjot samērīguma principu.
69 Prasītāji apgalvo, ka papildus Technion īpašajai interesei izmantot iespēju aizstāvēt savas tiesības, balstoties uz sacīkstes principu revīzijas procedūrā, pastāv arī citu vienību, kas ir piedalījušās attiecīgajos projektos, interese pārbaudīt attiecībā uz tiem veikto revīziju un iespējamo Komisijas pieprasījumu par naudas summu atmaksu likumību.
70 Prasītāju ieskatā, strīdīgo dokumentu atklāšana ir arī sabiedrības intereses, kas ir saistītas ar revīziju pārskatāmību. Proti, pastāvot sabiedrības intereses pārbaudīt veidu, kādā Komisija veic revīzijas procedūras, lai būtu iespējams pārbaudīt, vai šķietamo trūkumu koriģēšanai piemērotie pasākumi ir adekvāti un piemēroti. Pārskatāmība būtu vēlama arī, lai Komisijas līgumslēdzējpuses varētu ieviest nepieciešamo kārtību, lai apmierinātu tās izvirzītās prasības.
71 Komisija uzskata, ka šis pamats nav pamatots.
72 Jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējo teikuma daļu Savienības iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja iepazīšanās ar to var kaitēt pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķiem, “ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm”.
73 Ņemot vērā prasītāju argumentāciju un Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu un pēdējo teikuma daļu, Vispārējai tiesai ir jāpārbauda apstrīdētā lēmuma pamatotība attiecībā uz sevišķu sabiedrības interešu neesamību iepriekš minētās tiesību normas izpratnē.
74 Saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 1. punktu tiesības piekļūt Savienības iestāžu dokumentiem var izmantot “ikviens Eiropas Savienības pilsonis un fiziska persona, kas pastāvīgi dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī”. No tā izriet, ka šīs regulas mērķis ir nodrošināt piekļuvi dokumentiem visiem, nevis tikai pieteicēja piekļuvi dokumentiem, kas uz to attiecas (spriedums Franchet un Byk/Komisija, minēts 43. punktā, EU:T:2006:190, 136. punkts).
75 Līdz ar to īpašā interese, uz ko pieteicējs var atsaukties attiecībā uz piekļuvi dokumentam, kas uz to attiecas personīgi, nevar tikt ņemta vērā kā sevišķa sabiedrības interese Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējās teikuma daļas izpratnē (šajā ziņā skat. spriedumu Franchet un Byk/Komisija, minēts 43. punktā, EU:T:2006:190, 137. punkts; šajā ziņā skat. pēc analoģijas arī spriedumu Reagens/Komisija, minēts 49. punktā, EU:T:2014:139, 144. punkts).
76 Šajā gadījumā prasītāji vairākas reizes ir atsaukušies uz Technion nepieciešamību iegūt piekļuvi strīdīgajiem dokumentiem, lai aizstāvētu savas tiesības revīzijas procedūrā atbilstoši sacīkstes principam. Šī prasītāju minētā interese ir Technion personīga interese un līdz ar to neattiecas uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējā teikuma daļā paredzēto interešu līdzsvarošanu (skat. iepriekš 75. punktu). Tādējādi, pat pieļaujot, ka Technion, kā norāda prasītāji, ir tiesības piekļūt strīdīgajiem dokumentiem, ir pietiekami atzīmēt, ka šīs tiesības nav īstenojamas, pamatojoties uz konkrēto ar Regulu Nr. 1049/2001 ieviesto publiskas pieejas dokumentiem kārtību (skat. pēc analoģijas spriedumu, 2007. gada 1. februāris, Sison/Padome, C‑266/05 P, Krājums, EU:C:2007:75, 48. punkts). Turklāt ir jāatgādina, ka Komisija savā 2010. gada 4. oktobra vēstulē (skat. iepriekš 9. punktu) individuālā kārtā, nevis uz Regulas Nr. 1049/2001 pamata iepazīstināja Technion ar PMR, kas attiecas uz Qualeg un Mosaica projektiem, uzskatīdama, ka tā tādējādi tam ir sniegusi pierādījumus par K. pārmesto faktu pastāvēšanu.
77 Pamatojoties uz iepriekš 76. punktā minētajiem apsvērumiem, ir jākonstatē, ka citu vienību, kas ir piedalījušās attiecīgajos projektos, intereses, uz kurām atsaucās prasītāji (skat. iepriekš 69. punktu), arī ir privāta rakstura intereses.
78 Visbeidzot, tā kā runa ir par visas sabiedrības un Komisijas līgumpartneru interesēm, kas saistītas ar revīziju pārskatāmību, uz kurām iepriekš atsaucās prasītāji (skat. iepriekš 70. punktu), tās, protams, ir sabiedrības intereses, ciktāl tās ir objektīvas un vispārējas (šajā ziņā skat. spriedumu Reagens/Komisija, minēts 49. punktā, EU:T:2014:139, 142. punkts). Tomēr šīs lietas apstākļos intereses, kas saistītas ar revīziju pārskatāmību, nav tik būtiskas, lai tās prevalētu pār pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzības interesēm.
79 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka Savienības tiesai jau ir bijusi iespēja konstatēt, ka sabiedrības interesēm panākt dokumentu publiskošanu atbilstoši pārskatāmības principam, kas ir paredzēts, lai veicinātu pilsoņu dalību lēmumu pieņemšanas procesā un nodrošinātu lielāku leģitimitāti, efektivitāti un administrācijas atbildību pret pilsoņiem demokrātiskā iekārtā, nav tāda pati nozīme attiecībā uz dokumentu, kas saistīts ar administratīvo procesu, kā attiecībā uz dokumentu procesā, kurā Savienības iestāde darbojas kā likumdevēja (šajā ziņā skat. spriedumus, 2010. gada 29. jūnijs, Komisija/Technische Glaswerke Ilmenau, C‑139/07 P, Krājums, EU:C:2010:376, 60. punkts, un Reagens/Komisija, minēts 49. punktā, EU:T:2014:139, 140. punkts).
80 Šajā gadījuma strīdīgie dokumenti acīmredzami attiecas uz administratīvo procesu, proti, revīzijas procedūru.
81 Papildus prasītāju argumentācijas saistībā ar sabiedrības interesēm pārbaudīt veidu, kādā Komisija veic revīzijas procedūras (skat. iepriekš 70. punktu), atbilstībai ir jāpieņem, ka strīdīgajos dokumentos ir atspoguļota Komisijas vispārējā politika un metodoloģija revīziju jomā un ka tie neattiecas uz konkrētu uzņēmumu. Lai gan šajā gadījumā tā nav, jo strīdīgie dokumenti saskaņā ar paša piekļuves pieteikuma formulējumu esot tādi, kas apliecinot, ka Technion prasītās personāla izmaksas par K. sniegtajiem pakalpojumiem neatbilst līgumā paredzētajiem atbilstības nosacījumiem.
82 Visbeidzot, tā kā runa ir par Komisijas līgumpartneru revīziju pārskatāmības interesi (skat. iepriekš 70. punktu), kā pamatoti norādīja Komisija, ir jāatzīmē, ka minēto līgumpartneru rīcībā saskaņā ar līgumattiecībām, kas tos saista ar Komisiju, ir iespēja no tās saņemt tiem vajadzīgo informāciju, kas viņiem ļautu apmierināt tās izvirzītās prasības.
83 Ņemot vērā trīs iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka šajā gadījumā ar revīzijas pārskatāmību saistītās intereses, uz ko atsaucās prasītāji, nav “sevišķas sabiedrības intereses” Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējās teikuma daļas izpratnē.
84 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ceturtais atcelšanas pamats ir jānoraida.
85 Līdz ar to ir jāsecina, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzēto izņēmumu saistībā ar pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju mērķu aizsardzību. No tā izriet, ka Komisijas, iespējams, pieļautās kļūdas tiesību piemērošanā vai vērtējumā attiecībā uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā izņēmuma piemērošanu katrā ziņā neietekmētu apstrīdētā lēmuma likumību un ka minētie pamati ir jānoraida kā neefektīvi, ciktāl tie attiecas uz šī otra izņēmuma piemērošanu.
86 Tādējādi prasība ir pilnībā noraidāma bez vajadzības pārbaudīt Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību.
Par tiesāšanās izdevumiem
87 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājiem spriedums ir nelabvēlīgs, tiem jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Technion – Israel Institute of Technology un Technion Research & Development Foundation Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Kanninen | Pelikánová | Buttigieg |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 12. maijā.
[Paraksti]