Lieta T‑88/01

Sniace, SA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Akts, kas skar prasītāju individuāli

Sprieduma kopsavilkums

1.      Process – Iestāšanās lietā – Prasība, kuras priekšmets nav kādas no lietas dalībnieku prasījumu atbalstīšana – Nepieņemamība – Absolūts šķērslis tiesas procesam – Pārbaude pēc tiesas ierosmes – Prasītājas tiesību celt prasību trūkums

(Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 40. panta ceturtā daļa, Pirmās instances tiesas Reglamenta 113. pants un 116. panta 3. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar ko izbeidz procedūru atbalsta jomā – Konkurējošs uzņēmums attiecībā pret valsts atbalsta saņēmēju – Tiesības iesniegt prasību – Nosacījumi

(EKL 88. panta 2. punkts un EKL 230. panta ceturtā daļa)

1.      Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas Statūtu 40. panta ceturto daļu argumenti, kas ietverti pieteikumā par iestāšanos lietā, drīkst tikai atbalstīt vienas puses prasījumu. Otrkārt, saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 116. panta 3. punktu personai, kas iestājas lietā, ir jāpieņem lieta tāda, kāda tā ir iestāšanās laikā. Tomēr saskaņā ar Reglamenta 113. pantu Pirmās instances tiesa var jebkurā laikā pēc pašas iniciatīvas izskatīt absolūtus šķēršļus tiesas procesam, tai skaitā tos, ko iesniegušas personas, kas iestājas lietā. Šķērslis tiesas procesam attiecībā uz prasītājas tiesībām celt prasību ir absolūts šķērslis.

(sal. ar 49., 52., 53. punktu)

2.      Saskaņā ar EKL 230. panta ceturto daļu fiziska vai juridiska persona var vērsties tiesā par lēmumu, kas ir adresēts kādai citai personai, tikai tad, ja šis lēmums to skar tieši un individuāli. Subjektus, kas nav lēmuma adresāti, var uzskatīt par individuāli skartiem tikai tad, ja šis lēmums tos ietekmē dažu tiem specifisku īpašību dēļ vai kādas faktiskas situācijas dēļ, kura tos raksturo attiecībā pret jebkuru citu personu un tādēļ individuāli izceļ analogi adresātam.

Saistībā it sevišķi ar valsts atbalsta jomu – ne tikai uzņēmums, kurš saņem atbalstu, bet arī ar to konkurējoši uzņēmumi, kas aktīvi līdzdarbojušies procedūrā, kura uzsākta atbilstoši EKL 88. panta 2. punktam attiecībā uz individuālu atbalstu, ir atzīti par tādiem, ko Komisijas lēmums par šīs procedūras izbeigšanu skar individuāli, ja atbalsts, par kuru ir Apstrīdētais lēmums, būtiski ietekmē šo uzņēmumu tirgus pozīciju. Uzņēmums līdz ar to nevar atsaukties tikai uz savu konkurenta statusu ar uzņēmumu, kurš saņem atbalstu, bet tam turklāt ir jāpierāda, ka, ņemot vērā to, cik lielā mērā tas, iespējams, līdzdarbosies procedūrā, un to, cik apdraudēta ir tā tirgus pozīcija, tas atrodas tādā faktiskā situācijā, kura to individuāli izceļ analogi adresātam. Ir jāuzskata, ka uzņēmumam ir bijusi tikai otršķirīga loma pirmstiesas procesā, ja, pirmkārt, tas neiesniedza Komisijai nevienu sūdzību un ka, otrkārt, ir skaidrs, ka šīs procedūras gaitu lielākoties neietekmēja apsvērumi, ko tas iesniedza, ciktāl tas vēlāk būtībā aprobežojas ar vairāku Komisijas konstatējumu, kas ietverti lēmumā par procedūras uzsākšanu, atkārtošanu, tos īsi komentējot un nesniedzot nevienu konkrētu pierādījumu, un aprobežojas ar apgalvojumiem – sīkāk neprecizējot vai nesniedzot pierādījumus, – ka pasākumi, kas noteikti lēmumā par procedūras paplašināšanu, ir valsts atbalsts un ka tie bija jāatzīst par nesaderīgiem ar kopējo tirgu.

Saistībā ar to, cik apdraudēta ir prasītājas tirgus pozīcija, Kopienu tiesa, lemjot par pieņemamību, nevar galīgi izlemt jautājumu par konkurences attiecībām starp prasītāju un uzņēmumu, kurš saņem atbalstu. Šajā sakarā tikai prasītājai ir jānorāda pienācīgā veidā iemesli, kuru dēļ Komisijas lēmums kaitē tās likumīgajām interesēm, būtiski ietekmējot tās pozīciju attiecīgajā tirgū.

(sal. ar 54.–57., 59., 60. punktu)