Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko Tramarin s.n.c. di Tramarin Andrea e Sergio iesniedza 2004. gada 20. oktobrī

(lieta T-426/04)

(tiesvedības valoda - itāļu)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 20. oktobrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Kopienu Komisiju, ko cēla Tramarin s.n.c. di Tramarin Andrea e Sergio, kuru pārstāv Michele Arcangelo Calabrese, avvocato.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt Komisijas 2000. gada 29. maija vēstuli Nr. D/53186, D/(00)PI D/672 daļā, [kuras priekšmets ir saistīts ar lietā T-98/04 minēto priekšmetu];

atcelt Komisijas 2000. gada 12. jūlija lēmumu Nr. N 715/99 par valsts atbalsta apstiprināšanu neizvirzot iebildumus - Itālija - Pasākumi ražošanas attīstīšanai valsts mazāk attīstītajos reģionos;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā lietā prasītājs, kas ir arī atbildētājs lietā T-98/04 S.I.M.S.A u.c./Komisija¹, papildus lēmumam Nr. N 715/99 par valsts atbalsta sniegšanu, kas jau bija apstrīdēts lietā T-98/04, apstrīd arī lēmumu, ko satur atbildētājas 2000. gada 29. maija vēstule tās daļā, kura sniedz atbildi uz Itālijas iestāžu saviem dienestiem izteiktiem priekšlikumiem 2000. gada 16. maijā Briselē notikušajā sanāksmē. Šis priekšlikums ir par noteikumu ieviešanu valsts atbalsta shēmā, respektīvi, Itālijas likumā Nr. 488/92 un tā piemērošanas noteikumos, ar mērķi izvairīties no pārtraukuma starp iepriekšējās un jaunās shēmas piemērošanu, jo daži uzņēmumi vēl nav iesnieguši pieteikumus pirmā, saskaņā ar jauno shēmu, izsludinātā konkursa ietvaros, bet jau ir uzsākuši ieguldījumu projektu īstenošanu.

Savu prasījumu pamatošanai prasītājs norāda uz:

-    būtisku formas pārkāpumu, neuzsākot formālās izmeklēšanas procedūru saskaņā art EKL 88. panta 2. daļu;

-    Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta² piemērošanai, 4. panta 4. punkta, 7. panta 5. punkta, 26. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu;

-    valsts atbalsta saņēmēju procesuālo garantiju pārkāpumu.

Prasītājs uzskata, ka prasībai atsaukt pilnībā vai daļēji priekšlikumam attiecībā uz valsts atbalsta sniegšanu, ja dalībvalsts tam piekrīt, ir tādas pašas tiesiskās sekas, kā negatīvam lēmumam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 5. punktā. Taču kamēr negatīvs lēmums jāpieņem izbeidzot procedūru, kas sniedz procesuālās garantijas ieinteresētajām valstīm, prasība atsaukt priekšlikumu, kam dalībvalsts piekrīt, dod Komisijai tiesības pieņemt lēmumu necelt iebildumus, kura saturs būtībā ir tāds pats kā negatīvam lēmumam, tomēr tam nav piemērojams negatīviem lēmumiem piemērojamās procesuālās prasības. Tas arī ļauj Komisijai publicēt šos lēmumus tādā pašā kārtībā kā lēmumus, par kuriem netiek iesniegti iebildumi, uzskatot par pietiekamu tikai publikāciju Interneta mājas lapā, un nevis kārtībā, kādā publicē lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūru, kura pilnu tekstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ar lūgumu izteikt piezīmes, un pienākumu ņemt vērā šīs piezīmes, pirms pamatota negatīva lēmuma pieņemšanas.

2000. gada 12. jūlija lēmums ir tikpat prettiesisks kā 2000. gada 29. maija vēstule, jo šo lēmumu atceļot, tiek ierobežotas iepriekš minētās garantijas.

____________

¹ - OV C 106, 30.04.2004, 83. lpp.

² - OV L 83, 27.03.1999, 1. lpp.