Lieta T‑698/21
Georgios Paraskevaidis
pret
Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības Padomi
(devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 26. jūnijā
Civildienests – Ierēdņi – Atalgojums – Ģimenes pabalsti – Pabalsts izglītībai – Atteikums piešķirt – Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punkts – Arodizglītība – Augstākā izglītība – Pilnvaru deleģēšana – Deleģēto pilnvaru pārņemšana atpakaļ – Kompetentā iecēlējinstitūcija
1. Ierēdņu celta prasība – Pamats par nelabvēlīga akta izdevēja kompetences neesamību – Absolūts pamats
(skat. 35., 36. punktu)
2. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Administrācijas lēmums – Apstrīdētais tiesību akts, ko pieņēmis Atalgojuma un individuālo tiesību birojs (PMO) pēc Eiropas Savienības Padomes deleģējuma – Deleģējošās iestādes kompetence izskatīt sūdzību – Nosacījums – Deleģēto pilnvaru pārņemšana atpakaļ, piemērojot “Oficiālajā Vēstnesī” publicētu lēmumu
(Civildienesta noteikumu 2. panta 2. punkts, 90.c un 91.a pants; Padomes Lēmuma 2019/792 1. panta 2. punkts)
(skat. 43.–54. punktu)
3. Ierēdņi – Individuāls lēmums – Novēlota paziņošana – Sekas
(Civildienesta noteikumu 25. pants)
(skat. 61. punktu)
4. Ierēdņi – Atalgojums – Ģimenes pabalsti – Pabalsts izglītībai – Piešķiršanas nosacījumi – Izglītības iestādes apmeklēšana – Sniegtās apmācības profesionālā rakstura sekas – Neesamība
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 3. panta 1. punkts)
(skat. 75.–78. punktu)
Rezumējums
Izskatot Eiropas Savienības Padomes ierēdņa celto prasību, Vispārējā tiesa, lemdama paplašinātā sastāvā, atceļ šīs iestādes lēmumu tiktāl, cik ar to prasītājam ir atteikts piešķirt pabalstu izglītībai, pamatojoties uz to, ka viņa meitas apgūtā mācību programma nevar tikt uzskatīta par augstāko izglītību Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) VII pielikuma 3. panta 1. punkta izpratnē. Saistībā ar šo prasību Vispārējai tiesai jānosaka, kura ir kompetentā iestāde un kurš ir nelabvēlīgs akts, ja iestāde pirmstiesas procedūras laikā individuālā gadījumā pārņem atpakaļ pilnvaras, ko tā ir deleģējusi citai iestādei. Tā arī lemj par jautājumu, vai Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj piešķirt pabalstu izglītībai gadījumā, ja iegūtajai izglītībai ir profesionāls raksturs.
Ar 2019. gada 13. maija lēmumu (1) Padome Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojam (PMO) uzticēja īstenot pilnvaras attiecībā uz pabalstu izglītībai piešķiršanu un pārvaldību. Saskaņā ar šī lēmuma 1. panta 2. punktu PMO atsakās no to pilnvaru īstenošanas, kas tam deleģētas par labu Padomei, ja konkrētā gadījumā to lūdz Padomes iecēlējinstitūcija.
Šajā gadījumā laikposmā no 2019. gada novembra līdz 2020. gada augustam prasītāja meita apguva psihopedagoģijas apmācības programmu. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. pantu prasītājam šīs apmācības laikā tika izmaksāts pabalsts izglītībai. 2021. gada februārī PMO paziņoja prasītājam lēmumu, ar kuru viņam tika atteiktas tiesības uz pabalstu izglītībai, pamatojoties uz to, ka attiecīgā apmācības programma nebija augstākā līmeņa. Līdz ar to summas, kas viņam tika izmaksātas kā pabalsts izglītībai, bija jāatgūst.
Pēc prasītāja pārskatīšanas lūguma PMO apstiprināja savu lēmumu. Prasītājs par PMO lēmumu iesniedza sūdzību Padomē. Viņš iesniedza identiski formulētu sūdzību arī Komisijai. Padome, vienlaikus informējot prasītāju par deleģēto pilnvaru pārņemšanu atpakaļ, sūdzību noraidīja.
Vispārējās tiesas vērtējums
Sākumā Vispārējā tiesa konstatē, ka Padome ar lēmumu par sūdzību ir pilnībā grozījusi PMO lēmumos ietverto pamatojumu, pārskatot prasītāja situāciju. Tādējādi minētajam lēmumam ir autonoms saturs un atšķirīgs tvērums no PMO lēmumiem un to nevar uzskatīt par tādu, ar ko tikai apstiprina šos lēmumus. No tā izriet, ka lēmums par sūdzību aizstāja PMO lēmumus un šajā gadījumā ir nelabvēlīgs akts.
Attiecībā uz Padomes kompetenci pārņemt deleģētās pilnvaras konkrētā gadījumā Vispārējā tiesa norāda, no vienas puses, ka likumdevējs Civildienesta noteikumos nav skaidri izslēdzis šādas pārņemšanas iespēju. No otras puses, tiesiskās drošības princips, kas ir kompetences deleģēšanas darbību formālā rakstura pamatā, prasa, lai deleģējošā iestāde iepriekš pieņemtu skaidri izteiktu aktu, saskaņā ar kuru tā atgūst deleģētās pilnvaras. Tādējādi, tāpat kā pilnvaru deleģēšanai ir nepieciešams pieņemt skaidru tiesību aktu, ar kuru tiek nodotas attiecīgās pilnvaras, deleģētās pilnvaras jāpārņem, arī pieņemot skaidru aktu. Turklāt labas pārvaldības princips tostarp nozīmē, ka kompetenču sadalījumam personāla vadības jomā jābūt skaidri noteiktam un pienācīgi publicētam.
Šajā lietā, pārņemot deleģētās pilnvaras, tika ievērotas no tiesiskās drošības principa izrietošās prasības. Proti, pirmkārt, Lēmuma 2019/792 1. panta 2. punktā Padomei bija skaidri piešķirtas pilnvaras pārņemt deleģētās pilnvaras tieši individuālos gadījumos un pēc sūdzības iesniegšanas. Otrkārt, minētais lēmums tika pienācīgi publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Treškārt, Padome īstenoja savu kompetenci tikai pēc tieša un iepriekšēja akta, ar kuru tā lūdza PMO atteikties no deleģēto pilnvaru īstenošanas šajā lietā, un šo lūgumu tas izpildīja. Lai gan informācija par deleģēto pilnvaru pārņemšanu prasītājam tika nosūtīta tikai lēmuma par sūdzības noraidīšanu stadijā, viņam tomēr netika nodarīts kaitējums, jo viņš bija iesniedzis sūdzību arī Padomē.
Šādos apstākļos it īpaši tas, ka Civildienesta noteikumu 90.c pantā ir norādīts, ka lūgumi un sūdzības par deleģētajām pilnvarām tiek iesniegti iecēlējinstitūcijai, kurai ir deleģētas pilnvaras, nevar tikt pielīdzinātas likumā noteiktam aizliegumam to saņēmējam pārņemt šādas pilnvaras atpakaļ neatkarīgi no tā, vai tas ir pilnīgs vai individuāls. Minētā tiesību norma nevar tikt uzskatīta par tādu, kas aizliedz pārņemt deleģētās pilnvaras pirmstiesas procedūras laikā, it īpaši, ņemot vērā tās mainīgo raksturu.
Attiecībā uz izglītības profesionālo raksturu Vispārējā tiesa secina, ka tas neietekmē pabalsta izglītībai piešķiršanu atbilstoši Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktam, ja to nodrošina izglītības iestāde.
Proti, šajā normā tostarp ir izvirzīti trīs nosacījumi pabalsta izglītībai piešķiršanai: pirmkārt, izglītības iestādes apmeklēšana, otrkārt, minētās apmeklēšanas regulārs raksturs un, treškārt, tas, ka šī apmeklēšana notiek pilnu laiku.
Taču, lai gan likumdevējs nav minējis augstākās izglītības iestādes nodrošinātās izglītības raksturu saistībā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktu, lai gan tas to ir darījis šī paša pielikuma 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā, ne attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcijai, ne Vispārējai tiesai tas nav jānosaka kā papildu nosacījums.
Tādējādi, protams, Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā atšķirība starp vispārizglītojošo izglītību un profesionālo izglītību ļauj izslēgt minētā pielikuma 3. panta 1. punktā paredzētā pabalsta izglītībai izmaksu, ja apgādājamais bērns iegūst profesionālo izglītību bez jebkādas saiknes ar izglītības iestādi. Savukārt šis nošķīrums neliedz izmaksāt pabalstu izglītībai, ja apgādājams bērns saņem profesionālo izglītību, ko nodrošina izglītības iestāde, kuru viņš regulāri apmeklē pilnu laiku.