Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 5. decembra spriedumu apvienotajās lietās F-88/09 un F-48/10 Z/Tiesa 2013. gada 14. februārī iesniedza Z

(lieta T-88/13 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Z (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis – F. Rollinger, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Tiesa

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt apelācijas sūdzības pieteikumu par pieņemamu;

atzīt to par pamatotu;

līdz ar to atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 5. decembra spriedumu apvienotajās lietās F-88/09 un F-48/10 [Z]/Eiropas Savienības Tiesa,

nospriest saskaņā ar pieteikumiem par lietas ierosināšanu lietā F-88/09 un F-48/10;

piespriest pretējam lietas dalībniekam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs;

saglābāt apelācijas sūdzības iesniedzējai visas pārējās prasījumu tiesības, tiesību aizsardzības līdzekļus, prasības pamatus un rīcības iespējas.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza vienpadsmit pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota CDT trešās palātas objektivitātes trūkums.

Ar otro pamatu tiek apgalvota efektīvas vēršanās tiesā neiespējamība, jo CDT ierobežo viņa iespējas vērsties pret iestādēm.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka tiesnesei Rofesai i Puholai [Rofes i Pujol] nav kompetences spriest par tiesneša van Rapenbušsa [Van Raepenbusch] noraidīšanas pieteikumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpums, jo nav iespējas pārsūdzēt CDT lēmumu noraidīt tiesneša noraidīšanas pieteikumu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz pierādīšanu un nav izpildīts pienākums pierādīt iecēlējinstitūcijas pamatojumu, ar kuriem pamatots lēmums par iecelšanu citā amatā un lēmums par disciplinārsodu, faktisko patiesumu.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot uzskatījusi, ka lēmums par iecelšanu citā amatā tika pieņemts vienīgi dienesta interesēs Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkta izpratnē.

Ar septīto pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot uzskatījusi, ka pastāv darba līdzvērtība minēto noteikumu 7. panta nozīmē.

Ar astoto pantu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību un tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

Ar devīto pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot atzinusi par nepieņemamu prasību par kaitējuma atlīdzību, kurš izriet no tā, ka iestādes iekšienē tika publicēts lēmums par iecelšanu citā amatā, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējai nebija jāsāk pirmstiesas administratīvā procedūra, lai pieprasītu kaitējuma atlīdzību.

Ar desmito pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT esot uzskatījusi, ka komiteja, kas atbildīga par sūdzību izskatīšanu, ir kompetenta pieņemt lēmumu par apelācijas sūdzības iesniedzēja lēmumu.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, jo CDT nav nospriedusi, ka atbildētāja ir pārkāpusi Civildienesta noteikumu IX pielikuma 1.-3. pantu, kā arī tiesības uz aizstāvību un sacīkstes principu disciplinārlietā.