VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2011. gada 14. aprīlī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “ACNO FOCUS” reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts vārdiska preču zīme “FOCUS” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana – Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts)
Lieta T‑466/08
Lancôme parfums et beauté & Cie, Parīze (Francija), ko pārstāv A. fon Mīlendāls [A. von Mühlendahl] un J. Pagenbergs [J. Pagenberg], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Focus Magazin Verlag GmbH, Minhene (Vācija), ko pārstāv R. Šveicers [R. Schweizer] un J. Berlingers [J. Berlinger], advokāti,
par prasību par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 29. jūlija lēmumu lietā R 1796/2007‑1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Focus Magazin Verlag GmbH un Lancôme parfums et beauté & Cie.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs L. Trišo [L. Truchot], tiesneši M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro] un H. Kanninens [H. Kanninen] (referents),
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 21. oktobrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 13. februārī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 29. janvārī,
pēc 2010. gada 17. novembra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2003. gada 23. jūlijā prasītāja Lancôme parfums et beauté & Cie, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)), iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “ACNO FOCUS”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 3. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “kosmētikas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļi”.
4 Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2004. gada 5. jūlija Bulletin des marques communautaires [Kopienas preču zīmju biļetenā] Nr. 27/2004.
5 2004. gada 16. septembrī persona, kas iestājusies lietā, Focus Magazin Verlag GmbH SA, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
6 Iebildumi balstījās uz:
– vārdisku preču zīmi “FOCUS”, kura reģistrēta Vācijā 1996. gada 23. maijā ar numuru 39407564 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 5., 6., 7., 8., 9., 14.–16., 18., 20., 21., 24.–26., 28.–30., 33., 34., 36., 38., 39., 41. un 42. klasē;
– Kopienas vārdiskas preču zīmes “FOCUS” reģistrācijas pieteikumu Nr. 453720, kurš iesniegts 1997. gada 17. janvārī, attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 3., 6., 7., 9., 14., 16., 21., 25., 28., 29., 32., 33., 35., 38., 39., 41. un 42. klasē.
7 Iebildumi attiecās uz visām Kopienas preču zīmes “ACNO FOCUS” reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm un bija balstīti uz visām precēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas agrākā valsts preču zīme “FOCUS” un Kopienas preču zīmes “FOCUS” reģistrācijas pieteikums.
8 Iebildumi bija balstīti uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 5. punktā (tagad attiecīgi Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 8. panta 5. punkts) paredzētajiem pamatojumiem.
9 Ar 2005. gada 10. septembra vēstuli prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts) ir pieprasījusi personai, kas iestājusies lietā, iesniegt pierādījumus tam, ka agrākā valsts preču zīme “FOCUS” ir tikusi faktiski izmantota piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes “ACNO FOCUS” reģistrācijas pieteikuma publicēšanas.
10 2005. gada 20. decembra vēstulē persona, kas iestājusies lietā, būtībā norādīja, ka pēc agrākās valsts preču zīmes “FOCUS” reģistrācijas šī preču zīme Vācijā bija vairāku iebildumu procesu, kas visi tika izbeigti 2004. gada 13. janvārī, priekšmets un līdz ar to pienākuma izmantot agrāko preču zīmi termiņš iestājas tikai 2009. gada 13. janvārī.
11 2006. gada 4. septembra vēstulē prasītāja būtībā apgalvoja, ka agrākā valsts preču zīme “FOCUS” tika reģistrēta Vācijā 1996. gada 23. maijā un ka šis datums ir piecu gadu termiņa, ko skaita no minētās agrākās preču zīmes reģistrācijas, sākums Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta izpratnē.
12 Ar 2007. gada 19. septembra lēmumu Iebildumu nodaļa ir apmierinājusi iebildumus un līdz ar to noraidījusi Kopienas preču zīmes “ACNO FOCUS” reģistrācijas pieteikumu. Tā vispirms norādīja, ka personai, kas iestājusies lietā, nebija jāiesniedz pierādījumi par agrākās valsts preču zīmes “FOCUS” izmantošanu, jo šī preču zīme Vācijā ir bijusi viena iebildumu procesa, kas tika izbeigts tikai 2004. gada 13. janvārī, priekšmets. Turpinājumā Iebildumu nodaļa norādīja, ka ar agrāko valsts preču zīmi “FOCUS” un reģistrācijai pieteikto preču zīmi “ACNO FOCUS” aptvertās preces ir identiskas, ka konfliktējošie apzīmējumi kopumā ir līdzīgi un ka tātad pastāv abu konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja Vācijas teritorijā.
13 2007. gada 16. novembrī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
14 Ar 2008. gada 29. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju pirmā padome ir noraidījusi prasītājas apelācijas sūdzību. Tā vispirms norādīja, ka agrākās valsts preču zīmes reģistrācijas piecu gadu termiņš ir sācies tikai 2004. gada 13. janvārī. Turpinājumā saistībā ar apzīmējumu līdzību Apelāciju padome ir norādījusi, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elements “acno” apraksta attiecīgo preču īpašību, proti, pinņu [acné] ārstēšanu, un tādējādi to nevar uzskatīt par preču zīmes dominējošo elementu. Tā kā elements “focus”, kas ir dominējošais elements reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, ir vienāds ar agrāko valsts preču zīmi un tā kā preces ir identiskas, Apelāciju padome ir secinājusi, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
15 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– noraidīt personas, kas iestājusies lietā, celtos iebildumus pret preču zīmes “ACNO FOCUS” reģistrāciju;
– piespriest ITSB un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus, tostarp tos, kas radušies prasītājai procesā Apelāciju padomē.
16 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17 Ar 2010. gada 11. oktobra vēstuli Vispārējā tiesa saskaņā ar tās Reglamenta 64. pantu lūdza ITSB iesniegt Oberlandesgericht München (Federālās zemes augstākā tiesa, Minhene, Vācija) 2002. gada 18. aprīļa sprieduma lietā “MICRO FOCUS” kopiju un Bundespatentgericht (Federālā patentu tiesa) 2003. gada 10. jūlija sprieduma lietā “AMS” kopiju; abi šie spriedumi ir minēti ITSB atbildes rakstā. ITSB ir izpildījusi šo lūgumu ar 2010. gada 27. oktobra vēstuli.
Juridiskais pamatojums
18 Prasības pamatojumam prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu un otrais – ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo prasības pamatu – Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
19 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktā – gan attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi, gan agrāku Kopienas preču zīmi – ir “nepārprotami” prasīts sniegt pierādījumus par faktisku izmantošanu piecu gadu laikposmā pēc reģistrācijas datuma. Tātad, lai noteiktu agrākās valsts preču zīmes “FOCUS” reģistrācijas piecu gadu laikposma sākumu, neesot jāizmanto Vācijas tiesību aktu noteikumi.
20 Otrkārt, prasītāja norāda, ka, ja Vispārējā tiesa nolems ņemt vērā Vācijas tiesību aktus, tad, aplūkojot kopsakarā Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punktu, 1994. gada 25. oktobra Gesetz über den Schutz von Marken und sonstigen Kennzeichen (Markengesetz, Vācijas preču zīmju likums; BGBl. 1994 I, 3082. lpp., un BGBl. 1995 I, 156. lpp.) 26. panta 5. punktu un Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 10. panta 1. punktu, būtu iespējams uzskatīt, ka gadījumā, ja agrāka preču zīme, uz kuru balstīti iebildumi, pati ir bijusi iebildumu procesa priekšmets valsts līmenī (turpmāk tekstā – “valsts iebildumu process”) pēc tās reģistrācijas, Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktā paredzētā agrākas preču zīmes reģistrācijas piecu gadu laikposma (turpmāk tekstā – “reģistrācijas piecu gadu laikposms”) sākums varētu būt valsts iebildumu procesa izbeigšanas datums, bet vienīgi noteiktos gadījumos.
21 Prasītāja apgalvo, ka jānošķir gadījumi, kad valsts iebildumu process attiecas vai neattiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas aptverti ar agrāku preču zīmi. Ja valsts iebildumu process attiecas uz visām ar agrāku preču zīmi aptvertajām precēm un pakalpojumiem, reģistrācijas piecu gadu laikposms varot sākties tikai valsts iebildumu procesa izbeigšanas dienā. Savukārt, ja valsts iebildumu process neattiecas uz visām ar agrāku preču zīmi aptvertajām precēm un pakalpojumiem, reģistrācijas piecu gadu laikposmam esot jāsākas agrākas preču zīmes reģistrācijas dienā attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, uz ko neattiecas valsts iebildumu process.
22 Treškārt, prasītāja apgalvo, ka pat tad, ja valsts procesā celtie iebildumi ir pamatots neizmantošanas iemesls Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punkta izpratnē, šis iemesls esot derīgs tikai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, pret kuriem faktiski tika izvirzīti iebildumi.
23 Līdz ar to neviena no šīm trīs interpretācijām neļaujot personai, kas iestājusies lietā, atsaukties uz 3. klasē ietilpstošām precēm, lai iebilstu pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
24 Visbeidzot prasītāja apgalvo, ka nostāja, ko ieņēmusi Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā, radot “aplamu rezultātu”, proti, ka persona, kas iestājusies lietā, kura iesniedza agrākas preču zīmes “FOCUS” reģistrācijas pieteikumu 1996. gadā attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 25 dažādās klasēs, varētu, ņemot vērā Vācijā notikušos iebildumu procesus, kuros šī preču zīme ir bijusi priekšmets un kuri tika izbeigti tikai 2004. gadā, atlikt pienākumu pierādīt preču zīmes izmantošanu uz vairākiem gadiem pēc tās reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas.
25 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, būtībā norāda, ka, ņemot vērā Markengesetz 26. panta 5. punkta formulējumu, nevarot būt divi dažādi datumi, kuros sāktos reģistrācijas piecu gadu laikposms, atkarībā no tā, vai valsts iebildumu process attiecas vai neattiecas uz precēm vai pakalpojumiem, kas aptverti ar agrāku preču zīmi. Reģistrācijas piecu gadu laikposms sākoties pret minēto preču zīmi vērsto valsts iebildumu procesu izbeigšanas dienā, proti, aplūkojamajā gadījumā 2004. gada 13. janvārī, neatkarīgi no tā, uz kādām precēm un pakalpojumiem, kas aptverti ar agrāku preču zīmi, attiecas valsts iebildumu procesi, un līdz ar to personai, kas iestājusies lietā, neesot jāpierāda agrākās preču zīmes faktiska izmantošana.
Vispārējās tiesas vērtējums
26 Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktā ir noteikts, ka “pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma agrākas Kopienas preču zīmes īpašnieks, kas iesniedzis savus iebildumus, apliecina, ka piecu gadu laikā pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma publicēšanas agrākā Kopienas preču zīme ir Kopienā faktiski izmantota saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, uz ko tā ir reģistrēta un ko šī persona uzskaita kā savu iebildumu pamatojumu, vai arī norāda pamatotus tās neizmantošanas iemeslus, ar nosacījumu, ka agrākā Kopienas preču zīme tobrīd ir reģistrēta ne mazāk kā piecus gadus”.
27 No šīs tiesību normas izriet, ka agrākas Kopienu preču zīmes īpašniekam, kas cēlis iebildumus, šīs preču zīmes izmantošana ir jāpierāda tikai tad, ja Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publicēšanas dienā agrāka Kopienas preču zīme ir bijusi reģistrēta vismaz piecus gadus.
28 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 3. punktu “2. punktu piemēro attiecībā uz 8. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētām agrākām [valsts] preču zīmēm, aizvietojot izmantošanu Kopienā ar izmantošanu tajā dalībvalstī, kur agrākā [valsts] preču zīme ir aizsargāta”.
29 Tātad, lai noteiktu, vai personai, kas iestājusies lietā, bija jāpierāda tai piederošās agrākās valsts preču zīmes “FOCUS” faktiska izmantošana, ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot 2004. gada 13. janvāra datumu par reģistrācijas piecu gadu laikposma, no kura ir atkarīgs minētais pienākums, sākumu.
30 Lai gan no Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta, tos aplūkojot kopsakarā, izriet, ka līdz ar agrākas valsts preču zīmes reģistrāciju sākas reģistrācijas piecu gadu laikposms, ir jākonstatē, ka Regula Nr. 40/94 neļauj noteikt datumu, kurā agrākas valsts preču zīmes ir uzskatāmas par reģistrētām katrā no dalībvalstīm.
31 Turklāt ir jānorāda, ka, lai gan valsts preču zīmju tiesības tika saskaņotas ar Direktīvu 89/104, tomēr no Tiesas 2007. gada 14. jūnija sprieduma lietā C‑246/05 Häupl (Krājums, I‑4673. lpp., 26.–31. punkts) izriet, ka ar minēto direktīvu nav saskaņots procesuālais preču zīmju reģistrācijas aspekts, un līdz ar to brīdis, kurā reģistrācijas procedūra ir pabeigta, ir jānosaka dalībvalstij, kurai ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, saskaņā ar tās procesuālajiem noteikumiem (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 26. novembra spriedumu lietā T‑100/06 Rajani/ITSB – Artoz‑Papier (“ATOZ”), Krājumā nav publicēts, 36. punkts).
32 Tātad, tā kā Regulā Nr. 40/94 vai Direktīvā 89/104 attiecīgas normas nav, lai noteiktu agrākas valsts preču zīmes reģistrācijas datumu, ir jāizmanto attiecīgas dalībvalsts iekšējās tiesības (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “ATOZ”, 35. punkts).
33 Aplūkojamajā lietā, lai noteiktu agrākās valsts preču zīmes “FOCUS” reģistrācijas piecu gadu laikposma sākuma datumu, ir jāizmanto – kā turklāt tiesas sēdē atzinusi prasītāja – Vācijas tiesību akti, jo agrākā valsts preču zīme “FOCUS” ir reģistrēta Vācijā.
34 Nav strīda par to, ka Vācijā iebildumu procesu pret reģistrēto preču zīmi var ierosināt pēc tās reģistrācijas. Šim gadījumam Markengesetz 26. panta 5. punktā ir noteikts, ka, “ja tiek prasīta preču zīmes izmantošana piecu gadu laikā pēc tās reģistrācijas datuma gadījumā, kad pret kādas preču zīmes reģistrāciju ir celti iebildumi, reģistrācijas datumu aizstāj ar iebildumu procesa izbeigšanas datumu”.
35 No tā izriet, ka, tā kā aplūkojamajā lietā agrākā valsts preču zīme “FOCUS” ir bijusi Vācijā vairāku iebildumu procesu priekšmets, lai noteiktu reģistrācijas piecu gadu laikposma sākumu, tās reģistrācijas datums ir jāaizstāj ar iebildumu procesu izbeigšanas datumu, proti, 2004. gada 13. janvāri.
36 Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar prasītājas argumentu, ka 2004. gada 13. janvāra datums esot jāizmanto tikai tām ar agrāko valsts preču zīmi “FOCUS” aptvertajām precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem Vācija tikuši ierosināti iebildumu procesi.
37 Vispirms, kā norādījusi apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome, ir jākonstatē, ka Markengesetz 26. panta 5. punktā nav nošķirti gadījumi atkarībā no tā, vai valsts iebildumu process attiecas vai neattiecas uz noteiktām ar agrāko valsts preču zīmi aptvertajām precēm vai pakalpojumiem. Līdz ar to prasītāja nevar balstīties uz šīs tiesību normas tekstu, lai apgalvotu, ka esot jānošķir gadījumi atkarībā no tā, vai uz precēm un pakalpojumiem attiecās vai neattiecās valsts iebildumu process.
38 Turklāt no apstrīdētajā lēmumā citētajiem Vācijas tiesu nolēmumiem, uz kuriem atsaucies ITSB savā atbildes rakstā un kuros ir interpretēti Markengesetz 26. panta 5. punkta noteikumi, izriet, ka apstāklis, ka valsts iebildumu process attiecas uz noteiktām ar agrāku preču zīmi aptvertām precēm un pakalpojumiem, neietekmē reģistrācijas piecu gadu laikposma sākuma noteikšanu, kas saskaņā ar minēto tiesu praksi visos gadījumos ir pret agrāku preču zīmi vērsto valsts iebildumu procesu izbeigšanas datums (Oberlandesgericht München 2002. gada 18. aprīļa spriedums lietā “MICRO FOCUS” un Bundespatentgericht 2003. gada 10. jūlija spriedums lietā “AMS”). Vācijas tiesas uzskata, ka Vācijā reģistrētā agrākā preču zīme kopā ar tās aptvertajām precēm un pakalpojumiem veido “kopējo komerciālo jēdzienu”. Līdz ar to šīs preču zīmes īpašniekam nevar prasīt sniegt pierādījumus par tās faktisku izmantošanu vienīgi saistībā ar noteiktām ar agrāku preču zīmi aptvertām precēm un pakalpojumiem (šajā ziņā skat. iepriekš minēto Oberlandesgericht München 2002. gada 18. aprīļa spriedumu). Ir jāpiebilst, ka, lai gan prasītāja apstrīd Vācijas tiesību interpretāciju, kāda sniegta abos iepriekš minētajos Vācijas tiesu nolēmumos, tā nenorāda nevienu citu Vācijas tiesas nolēmumu, kurā būtu piedāvāta citāda interpretācija.
39 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome ir pamatoti nolēmusi, ka agrākās valsts preču zīmes “FOCUS” reģistrācijas piecu gadu laikposms ir sācies tikai 2004. gada 13. janvārī un līdz ar to personai, kas iestājusies lietā, nebija jāsniedz pierādījumi par minētās preču zīmes faktisku izmantošanu.
40 Šajos apstākļos prasītājas arguments, ka pat tad, ja valsts procesā celtie iebildumi ir pamatots neizmantošanas iemesls, šis iemesls esot derīgs tikai attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, pret kuriem faktiski tika izvirzīti iebildumi, ir jānoraida kā tāds, kuram nav nozīmes.
41 Saistībā ar prasītājas argumentu, ka persona, kas iestājusies lietā, esot vainojama krāpšanā nolūkā izvairīties no pienākuma pierādīt preču zīmes faktisku izmantošanu, ir jākonstatē, kas tas ir balstīts uz nepierādītiem apgalvojumiem.
42 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasības pamats, kas saistīts ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta pārkāpumu, ir jānoraida ka nepamatots.
Par otro prasības pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
43 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver iespēju asociācijas ar agrāko preču zīmi.
44 Saskaņā ar judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. No šīs pašas judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, tostarp savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedums lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts, un 2010. gada 13. septembra spriedums lietā T‑366/07 Procter & Gamble/ITSB – Prestige Cosmetics (“P&G PRESTIGE BEAUTE”), Krājumā nav publicēts, 49. punkts).
45 Aplūkojamajā lietā apzīmējumi, kas jāsalīdzina, ir, no vienas puses, agrākā valsts preču zīme “FOCUS” un, no otras puses, reģistrācijai pieteiktā Kopienas preču zīme “ACNO FOCUS”. Lai gan iebildumi bija balstīti uz agrāko valsts preču zīmi “FOCUS”, kā arī uz Kopienas preču zīmes “FOCUS” reģistrācijas pieteikumu, apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome ir pamatojusies vienīgi uz agrāko valsts preču zīmi “FOCUS”, ko lietas dalībnieki neapstrīd. Līdz ar to, lai noteiktu, vai pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja, veicot pārbaudi, ir jāsalīdzina tikai agrākā valsts preču zīme “FOCUS” un reģistrācijai pieteiktā preču zīme “ACNO FOCUS”.
Par konkrēto sabiedrības daļu
46 Tā kā agrākā preču zīme “FOCUS” ir Vācijā reģistrētā valsts preču zīme, sajaukšanas iespējas novērtēšanas mērķiem ir jāņem vērā Vācijas sabiedrības viedoklis, kā to konstatējusi Apelāciju padome.
47 Prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā neesot nekādas norādes uz konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmeni. Tomēr kosmētikas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļu patērētāji, kas esot gandrīz tikai sievietes, izrādot augstu uzmanības līmeni šīm precēm un esot pieraduši atšķirt dažādas preču zīmes.
48 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, vērtējot sajaukšanas iespēju visaptveroši, ir jāņem vērā attiecīgās preču kategorijas samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
49 Ņemot vērā attiecīgo preču, t.i., kosmētikas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļu, raksturu, ir jāuzskata, ka konkrēto sabiedrības daļu veido samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi vidusmēra patērētāji (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2009. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑240/08 Procter & Gamble/ITSB – Laboratorios Alcala Farma (“oli”), Krājumā nav publicēts, 27. punkts, un 2009. gada 11. novembra spriedumu lietā T‑150/08 REWE‑Zentral/ITSB – Aldi Einkauf (“Clina”), Krājumā nav publicēts, 33. punkts), un līdz ar to nevar uzskatīt, ka konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir augstāks nekā uzmanība, ko šī sabiedrības daļa izrāda plašpatēriņa preču jomā.
50 Tādējādi prasītājas arguments ir jānoraida.
Par attiecīgo preču un apzīmējumu salīdzināšanu
51 Abi konfliktējošie apzīmējumi attiecas uz kosmētikas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem. Tātad attiecīgās preces ir identiskas, kā to Apelāciju padome norādījusi apstrīdētajā lēmumā.
52 Saistībā ar apzīmējumu salīdzināšanu ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru divas preču zīmes ir līdzīgas tad, ja no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa tās vismaz daļēji ir identiskas vienā vai vairākos atbilstošos aspektos (Pirmās instances tiesas 2006. gada 26. janvāra spriedums lietā T‑371/03 Volkswagen/ITSB – Nacional Motor (“Variant”), Krājumā nav publicēts, 46. punkts, un 2010. gada 8. septembra spriedums lietā T‑369/09 Quinta do Portal/ITSB – Vallegre (“PORTO ALEGRE”), Krājumā nav publicēts, 21. punkts).
53 Aplūkojot konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību, sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz to radīto kopējo iespaidu, tostarp ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kopumā un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
54 Aplūkojamajā lietā Apelāciju padome ir uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir “vidējās vai pat augstās pakāpes līdzība” agrākajai preču zīmei, kuru tā identiski atkārto, pievienojot elementu “acno”. Tā ir norādījusi, ka elements “acno”, kas fonētiski ir ļoti tuvs vācu vārdam “akne”, netieši norāda uz preču īpašību, proti, pinņu [acné] problēmu ārstēšanu, un ka tādējādi tas nevar būt atšķirtspējīgs. Līdz ar to vārds “focus”, kas nenorāda netieši ne uz vienu kosmētikas līdzekļu īpašību, esot dominējošais elements apzīmējumā “acno FOCUS”. Apelāciju padome ir piebildusi, ka princips, saskaņā ar kuru patērētājs pievērš lielāku uzmanību apzīmējuma sākumam, nav piemērojams mehāniski, jo gadījumā, ja preču zīmes sākumdaļa ir tikai aprakstoša attiecībā uz attiecīgām precēm, patērētājs pievērsīs tai tikai nelielu uzmanību. Apelāciju padome ir secinājusi, ka Vācijas kosmētikas līdzekļu pircējs varētu viegli to uztvert tādējādi, ka apzīmējums “acno FOCUS” ir nosaukums, ar kuru persona, kas iestājusies lietā, kurai pieder agrākā preču zīme, ir sākusi tirgot kādu jaunu pinņu ārstēšanai paredzēto produktu gammu.
55 Prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā preču zīme neesot līdzīgas un ka Apelāciju padome esot kļūdaini secinājusi, ka starp tām pastāv sajaukšanas iespēja.
56 Ir jākonstatē, ka agrāko preču zīmi veido vienīgais vārdisks elements “focus”, savukārt reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no diviem vārdiskiem elementiem – “acno” un “focus”. Tātad abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem ir kopīgs elements “focus”, bet elements “acno” ir sastāvdaļa, kas tos atšķir.
57 Lietas dalībniekiem ir domstarpības attiecībā uz jautājumu par svarīgumu, kas būtu jāpiešķir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementiem “acno” un “focus”. Prasītāja uzskata, ka elements “acno”, kas atrodas sākumā, saista uzmanību. Turklāt tas neesot aprakstošs attiecībā uz attiecīgajām precēm, jo kosmētikas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļi neietver tikai ar pinņu ārstēšanu saistītās preces. ITSB un persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka “focus” ir dominējošais elements reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, jo elements “acno” apraksta vienu no attiecīgo preču īpašībām, proti, pinņu ārstēšanu.
58 Ir jānorāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elements “acno” var konkrētajai sabiedrības daļai sniegt norādi uz vācu vārdu “akne” un līdz ar to var tikt asociēts ar precēm, kas paredzētas pinņu ārstēšanai. Šajā sakarā ir svarīgi atzīmēt, ka prasītāja nenoliedz šādas saiknes izveides iespēju. Tā vienīgi norāda, ka kosmētikas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļi ietverot ne tikai pinņu ārstēšanai paredzētās preces, un tātad ir jāuzskata, ka elements “acno” ir aprakstošs vismaz attiecībā uz daļu no preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm. Tomēr saskaņā ar judikatūru fakts, ka apzīmējums ir aprakstošs vienīgi attiecībā uz daļu no kategorijā, kas kā tāda norādīta reģistrācijas pieteikumā, ietilpstošajām precēm vai pakalpojumiem, neliedz atteikt šī apzīmējuma reģistrāciju. Ja šādā gadījumā konkrētais apzīmējums tiktu reģistrēts kā Kopienas preču zīme attiecībā uz konkrēto kategoriju, nekas netraucētu tās īpašniekam to izmantot arī saistībā ar šīs kategorijas precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tas ir aprakstošs (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedumu lietā T‑355/00 DaimlerChrysler/ITSB (“TELE AID”), Recueil, II‑1939. lpp., 40. punkts, un 2008. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑304/06 Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), Krājums, II‑1927. lpp., 92. punkts).
59 Turklāt elements “acno” neļauj novirzīt uzmanību no elementa “focus” tik lielā mērā, lai būtiski grozītu veidu, kādā sabiedrība uztver šo preču zīmi. Tā kā elements “acno” ir aprakstošs vismaz attiecībā uz daļu no preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, ir jāņem vērā, ka patērētāji, iespējams, piešķirs tam mazāku svarīgumu, jo šis elements nespēj norādīt attiecīgo preču komerciālo izcelsmi. Līdz ar to reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, to aplūkojot kopumā, radītajā kopējā iespaidā dominē elements “focus” tādējādi, ka elements “acno” ieņem mazāku vietu šīs preču zīmes attēlā, kādu konkrētā sabiedrības daļa saglabā savā atmiņā, ņemot vērā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītās preces.
60 No iepriekš minētā izriet, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē elements “acno” nav svarīgāks par elementu “focus”. Gluži pretēji, kā apstrīdētajā lēmumā pareizi norādījusi Apelāciju padome, elements “focus” ir dominējošais elements.
61 Turklāt saistībā ar prasītājas argumentu, ka apzīmējuma sākuma daļa esot svarīga šā apzīmējuma radītajā kopējā iespaidā (Pirmās instances tiesas 2005. gada 16. marta spriedums lietā T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 64. un 65. punkts, un 2008. gada 16. decembra spriedums lietā T‑357/07 Focus Magazin Verlag/ITSB – Editorial Planeta (“FOCUS Radio”), Krājumā nav publicēts, 36. punkts), ir jāatgādina, ka šis apsvērums nav piemērojams visos gadījumos un ka katrā ziņā ar to nevar apšaubīt principu, ka preču zīmju līdzības vērtējumā ir jāņem vērā to radītais kopējais iespaids, jo vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kopumā un neanalizē tās dažādās detaļas (Pirmās instances tiesas 2007. gada 16. maija spriedums lietā T‑158/05 Trek Bicycle/ITSB – Audi (“ALLTREK”), Krājumā nav publicēts, 70. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “PORTO ALEGRE”, 29. punkts).
62 Ņemot vērā šo analīzi, ir jāizvērtē abu konfliktējošo apzīmējumu līdzības pakāpe.
63 No vizuālā viedokļa konfliktējošajiem apzīmējumiem ir atšķirīgs garums un tos veido atšķirīgs vārdu skaits, un tādējādi nevar secināt, ka tie ir identiski. Tomēr ir jākonstatē, ka šajā aspektā starp apzīmējumiem pastāv zināma līdzība, jo reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei un agrākajai preču zīmei ir kopīgs elements “focus”.
64 No fonētikas viedokļa tāpat nevar secināt, ka attiecīgie apzīmējumi ir identiski, jo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elements “acno” rada fonētisku atšķirību starp abiem konfliktējošajiem apzīmējumiem. Ir jākonstatē, ka pastāv atšķirība izrunā starp agrāko preču zīmi, kas ir īpaši īsa (divas zilbes), un reģistrācijai pieteikto preču zīmi (četras zilbes). Tomēr, ņemot vērā, ka vārdam “focus” ir vienāda izruna abās preču zīmēs, var uzskatīt, ka pastāv zināma fonētiska līdzība starp abiem apzīmējumiem, tos aplūkojot kopumā (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 11. decembra spriedumu lietā T‑90/06 Tomorrow Focus/ITSB – Information Builders (“Tomorrow Focus”), Krājumā nav publicēts, 34. punkts).
65 No konceptuālā viedokļa abas preču zīmes ir diezgan tuvas, jo tās, izmantojot vārdu “focus”, abas norāda uz “intelektuālās koncentrācijas” vai “pastiprinātas uzmanības pievēršanas” [focalisation] ideju (šajā ziņā skat. iepriekš minēto Pirmās instances tiesas spriedumu lietā Tomorrow Focus, 35. punkts, un 2007. gada 16. maija spriedumu lietā T‑491/04 Merant/ITSB – Focus Magazin verlag (“FOCUS”), Krājumā nav publicēts, 57. punkts). Ir jāpieņem, ka šā kopīgā elementa dēļ Vācijas sabiedrība izveidos konceptuālu saikni starp abām preču zīmēm. Lai gan reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nozīme var tikt uzskatīta par precīzāku, jo elements “acno” var atgādināt vārdu “akne”, minētā preču zīme konceptuāli nav attālināta no agrākās preču zīmes, un līdz ar to konkrētā sabiedrības daļa var uztvert reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā “FOCUS” variantu.
66 Visbeidzot ir jānorāda, ka prasītājas minētais Pirmās instances tiesas 2005. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑34/04 Plus/ITSB – Bälz un Hiller (“Turkish Power”) (Krājums, II‑2401. lpp.) neļauj atspēkot šo secinājumu attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu līdzību. Lietā, kurā taisīts iepriekš minētais spriedums, Pirmās instances tiesa ir nospriedusi, ka kopumā apzīmējuma “Turkish Power” nozīme atšķiras no nozīmes, kas ietverta vienīgajā agrākās valsts preču zīmes vārdiskajā elementā “power”, jo cita starpā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements vienīgajai agrākas preču zīmes vārdiskā elementa “power” radītajai spēka idejai pievieno atšķirīgu konotāciju. Tāpat tā ir norādījusi uz ievērojamām vizuālām un fonētiskām atšķirībām starp reģistrācijai pieteikto grafisko preču zīmi un agrāko vārdisko preču zīmi. Tomēr aplūkojamajā lietā, kā norādīts iepriekš, reģistrācijai pieteiktā preču zīme un agrākā preču zīme ir ne tikai pilnībā vārdiskas, bet arī starp tām pastāv zināma vizuāla un fonētiska līdzība.
67 No visa iepriekš minētā izriet, ka ir jāapstiprina Apelāciju padomes secinājums, ka konfliktējošās preču zīmes ir līdzīgas.
Par sajaukšanas iespēju
68 Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem, tostarp starp preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03 Mast‑Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), Krājums, II‑5409. lpp., 74. punkts).
69 Iepriekš tika konstatēts, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv zināma vizuāla, fonētiska un konceptuāla līdzība. Turklāt ir jāatgādina, ka attiecīgās preces ir identiskas.
70 Šajos apstākļos un it īpaši ņemot vērā faktu, ka konkrētā sabiedrības daļa saglabā atmiņā vienīgi neprecīzu attiecīgo preču zīmju attēlu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 28. oktobra spriedumu lietā T‑131/09 Farmeco/ITSB – Allergan (“BOTUMAX”), Krājumā nav publicēts, 36. punkts) tādējādi, ka šo preču zīmju kopīgais elements “focus” rada starp tām zināmu līdzību, un vērā ņemamo faktoru savstarpējo atkarību, Apelāciju padome ir pamatoti secinājusi, ka pastāv konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja.
71 No tā izriet, ka prasība ir jānoraida un nav jālemj par prasītājas otro prasījumu, ar kuru lūdz noraidīt personas, kas iestājusies lietā, celtos iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.
Par tiesāšanās izdevumiem
72 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Lancôme parfums et beauté & Cie atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Truchot | Martins Ribeiro | Kanninen |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 14. aprīlī.
[Paraksti]