Prasība, kas celta 2006. gada 30. augustā - Nīderlandes Karaliste pret Komisiju
(lieta T-231/06)
Tiesvedības valoda - holandiešu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Nīderlandes Karaliste, (pārstāvji - H. G. Sevenster un D. J. M. de Grave)
Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2006. gada 22. jūnija Lēmumu K(2006) 2084 galīgā versija par ad hoc pasākumiem, ko Nīderlande ieviesusi ar mērķi finansēt sabiedriskās raidorganizācijas saistībā ar valsts atbalsta lietu Nr. C 2/2004 (ex NN 170/2003), izņemot tā 1. panta 3. punktu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja vispirms norāda uz EKL 88. panta 2. punkta un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu sakarā ar to, ka savā lēmumā Komisija ir būtiski atkāpusies no 2004. gada 3. februāra lēmuma
1, ar kuru tā uzsāka formālo izmeklēšanu. Prasītāja norāda, ka ir grozīts izmeklēšanas priekšmets un pārmērīgas kompensācijas noteikšanai izmantotā aprēķina metode.
Otrkārt, prasītāja norāda, ka ir ticis pārkāpts EKL 88. panta 1., 2. un 3. punkts, Regulas Nr. 659/1999
2 1. panta b) apakšpunkts un EKL 253. pants tādējādi, ka Komisija nepareizi interpretējusi un piemērojusi jēdzienus jauns atbalsts un pastāvošais atbalsts.
Prasītāja norāda, ka Komisija kļūdījās, klasificējot maksājumus no īpašiem fondiem un līdzekļiem kā jaunu atbalstu. Šādi rīkojoties, Komisija neņēma vērā faktu, ka šādi maksājumi tāpat kā regulārie maksājumi sabiedriskajām raidorganizācijām ir daļa no mēdiju budžeta un nav papildu sabiedriskie līdzekļi. Kā uzskata prasītāja, vienīgā atšķirība, proti, ka tie ir paredzēti īpašiem mērķiem, nav iemesls, lai nošķirtu šos maksājumus no pārējā sabiedriskā finansējuma.
Prasītāja arī norāda, ka Komisija nepareizi piemēro jēdzienu pastāvošais atbalsts, klasificējot kā jaunu atbalstu NOS - atsevišķu reģionālo sabiedrisko raidorganizāciju rezervju daļas atmaksu koordinējošai iestādei. Kā uzskata prasītāja, attiecīgās rezerves radās no ikgadējā finansējuma, kas ir pastāvošais atbalsts, un kas nezaudēja pastāvošā atbalsta raksturu tikai pārskaitījuma NOS dēļ vien.
Pakārtoti prasītāja norāda uz EKL 86. panta 2. punkta pārkāpumu, acīmredzamu faktu nepareizu novērtējumu un EKL 253. panta pārkāpumu sakarā ar veidu, kādā Komisija aprēķināja pārmērīgu kompensāciju sabiedriskajām raidorganizācijām.
Kā uzskata prasītāja, Komisija kļūdaini nolēma, ka finansējums neatbilda samērīguma principam. Prasītāja norāda, ka Komisija sākotnēji bija konstatējusi, ka finansējums neradīja konkurences izkropļojumu komerctirgos. Līdz ar to, kā uzskata prasītāja, nevar būt runa par pārmērīgu kompensāciju un līdz ar to atmaksāšana nav nepieciešama.
Turklāt Komisija noteica summu, kas atprasāma no NOS Apraides rezerves fonda. Prasītāja tomēr norāda - Komisija līdz ar to balstījās uz pieņēmumu, ka šī summa vēl arvien bija NOS rezerve, kamēr faktiski tā lielākoties jau bija iztērēta saskaņā ar piemērojamiem nosacījumiem.
Komisija arī noteica, ka rezervju summa, ko atsevišķas raidorganizācijas bija pārskaitījušas NOS, bija pilnībā atgūstama. Kā uzskata prasītāja, tādējādi Komisija nemotivējot atkāpās no savas uzvedības modeļa, atļaujot papildu kompensāciju 10 % apmērā.
____________1 - OV 2004, C 61, 8. lpp..2 - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.)