PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2007. gada 11. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “TOSCA BLU” reģistrācijas pieteikums – Valsts agrāka vārdiska preču zīme “TOSCA” – Relatīvi atteikuma pamatojumi – Plaši pazīstama preču zīme Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 5. punkts
Lieta T‑150/04
Mülhens GmbH & Co. KG, Ķelne (Vācija), ko pārstāv T. Šulte‑Bekhauzens [T. Schulte‑Beckhausen], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja M. Kapostanjo [M. Capostagno], pēc tam O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji,
atbildētājs,
otrs lietas dalībnieks procesā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju padomē, persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Minoronzoni Srl, Ponte Sanpjetro [Ponte San Pietro] (Itālija), ko pārstāv Dž. Floridija [G. Floridia], F. Poletīni [F. Polettini] un R. Floridija [R. Floridia], advokāti,
par prasību, kas celta par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes 2004. gada 18. februāra lēmumu (lieta R 949/2001‑1), saistībā ar iebildumu procesu starp Mülhens GmbH & Co. KG un Minoronzoni Srl.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs J. Pirungs [J. Pirrung], tiesneši A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un I. Pelikānova [I. Pelikánová],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 23. aprīlī,
ņemot vērā Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 29. oktobrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 19. oktobrī,
ņemot vērā 2005. gada 14. decembra procesa organizatoriskos pasākumus,
pēc tiesas sēdes 2006. gada 6. septembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1998. gada 2. decembrī persona, kas iestājusies lietā, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā – “Birojs”) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Preču zīmes pieteikuma priekšmets bija šādas grafiskas preču zīmes reģistrācija:
3 Reģistrācija tika pieteikta attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 18. un 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam:
– 18. klase: “somas; rokassomiņas; ceļasomas; mugursomas; maki; jostas somiņas; portfeļi; dokumentu mapes no ādas un ādas imitācijas; čemodāni; zvērādas; ādas un ādas izstrādājumi; zvērādu un ādas imitācijas, un izstrādājumi no šiem materiāliem; lietussargi; saules sargi; spieķi; iejūgs un citas zirglietas”;
– 25. klase: “vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbi kopumā, tostarp ādas apģērbi; krekli; krekliņi; svārki, kostīmi; žaketes; bikses; īsbikses; svīteri; vilnas izstrādājumi; pidžamas; zeķes; bezroči; korsetes; zeķturi; vīriešu apakšbikses; krūšturi; apakšveļa; cepures; lakati; kaklasaites; ūdensnecaurlaidīgi apģērbi; mēteļi; peldkostīmi; sporta kombinezoni; vējjakas; slēpošanas bikses; jostas; kažokādas; šalles; cimdi; rītakleitas; apavi kopumā, tostarp čības; kurpes; sporta kurpes; zābaki un sandales”.
4 1999. gada 22. jūlijā preču zīmes reģistrācijas pieteikumu publicēja Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 59/99
5 1999. gada 14. oktobrī prasītāja iesniedza iebildumu pret Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu.
6 Šo iebildumu pamatojot, prasītāja atsaucās uz vārdisku apzīmējumu “TOSCA”, nereģistrētu preču zīmi, kas, kā apgalvots, ir plaši pazīstama Vācijā attiecībā uz šādām precēm: “parfīms, tualetes ūdens, odekolons, ķermeņa losjoni, tualetes ziepes, dušas želeja utt.”.
7 Iebildums bija balstīts uz agrākās preču zīmes aptverto preču kopumu un bija vērsts pret preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču kopumu.
8 Ar 2001. gada 17. septembra lēmumu Iebildumu nodaļa uzskatīja, ka prasītāja bija pierādījusi, ka agrākā preču zīme bija plaši pazīstama Vācijā attiecībā uz šādām precēm: “parfimērijas preces: odekoloni, parfīmi”. Iebildumu nodaļa tomēr noraidīja iebildumu, pamatojot ar to, ka, pirmkārt, nav izpildīti Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, jo attiecīgās preces nav līdzīgas, un, otrkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā paredzētā aizsardzība nav piemērojama, jo iebildums bija pamatots ar nereģistrētu preču zīmi.
9 2001. gada 6. novembrī prasītāja par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību.
10 Ar 2004. gada 18. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”) Apelāciju padome apelācijas sūdzību noraidīja un piesprieda prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus sakarā ar šo procesu.
11 Apelāciju padome uzskatīja, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts prasa pierādījumus par preču zīmju identiskumu vai līdzību vai par apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību. Lai gan tika uzskatīts, ka konfliktējošie apzīmējumi nenoliedzami ir līdzīgi, tomēr tika izlemts, ka attiecīgās preces ir ļoti atšķirīgas. Turklāt Apelāciju padome nolēma, ka preču zīmes reputācija neļauj prezumēt sajaukšanas iespējas pastāvēšanu tikai vadoties no asociāciju iespējas šaurākā nozīmē. Attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu Apelāciju padome nolēma, ka iebildumu nevar apmierināt, balstoties uz šo tiesību normu, jo saskaņā ar to ir nepieciešams, lai agrākā preču zīme būtu reģistrēta.
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt Apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Birojam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 Biroja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
15 Prasītāja izvirza divus pamatus par attiecīgi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
16 Prasītāja uzskata, ka pastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Attiecīgās preču zīmes gan vizuāli, gan fonētiski esot ļoti līdzīgas. Šī līdzība izrietot no viegli iegaumējamā elementa “tosca”, kas ir īpaši izteikts, papildus elements “blu” tā aprakstošā rakstura dēļ neesot pietiekami raksturīgam, lai piesaistītu patērētāja uzmanību. Turklāt, agrākajai preču zīmei “TOSCA” piemītot spēcīga atšķirtspēja tās pazīstamības dēļ, kas nozīmējot, ka precēm, kuras aptver reģistrācijas pieteikums, noteikti jāatšķiras no precēm, attiecībā uz kurām ir aizsargāta plaši pazīstamā preču zīme.
17 Prasītāja uzskata, ka preces uzskatāmas par līdzīgām, ja sabiedrība uzskata, ka attiecīgās preces ir viena uzņēmuma preces vai ekonomiski saistītu uzņēmumu preces. Saskaņā ar prasītājas viedokli, balstoties uz kritērijiem, kas izklāstīti Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumā lietā C‑39/97 Canon (Recueil, I‑5507. lpp.), attiecīgās preces ir jāuzskata par vienu otru papildinošām un tās uzskatāmas vismaz par zināmā mērā līdzīgām. Katrā ziņā tās nevar uzskatīt par pilnīgi atšķirīgām.
18 Prasītāja apgalvo, ka daudzi modes vai modes aksesuāru nozares uzņēmumi izsniedz licences savu preču zīmju izmantošanai parfimērijas preču ražošanā un tirdzniecībā. Daži no šiem uzņēmumiem, kas sākotnēji bija aktīvi modes nozarē, tādi kā Gucci, Chanel vai Rochas, šobrīd ir pazīstami tikai kā smaržu ražotāji. Tādējādi sabiedrība ir pieradusi, ka modes nozares preces un ādas izstrādājumi tiek piedāvāti un tirgoti ar parfimērijas preču zīmēm. Turklāt, pastāv virkne stilistu, kuri darbojas gan parfimērijas, gan modes nozarē, un viņu vārdi tiek saistīti ar abu veidu precēm. Tā kā konkrētā sabiedrības daļa parasti nav informēta par izsniegtajām licencēm, tā piedēvē preču zīmes, kas apzīmētas ar vienu un to pašu preču zīmi, vienam un tam pašam uzņēmumam.
19 Apsvērumos, kas iesniegti, atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, prasītāja apgalvo, ka ar daudzām preču zīmēm tiek apzīmētas dažādas luksusa preces, tādas kā ādas somas, kurpes, apģērbi un parfīmi. Šajā sakarā tā norāda uz preču zīmēm “Yves Saint Laurent”, “Bulgari”, “Prada”, “Gucci”, “Lacoste”, “Cacharel”, “Chanel”, “Dior”, “Kenzo”, “Joop!”, “Davidoff”, “Armani”, “Hugo Boss”, “Bogner”, “Adidas”.
20 Pakārtoti, prasītāja norāda uz Oberlandesgericht Köln (Ķelnes Augstākā tiesa, Vācija) 2003. gada 28. marta spriedumu (lieta 6 U 113/02). Savos apsvērumos, kas iesniegti, atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, tā tāpat min citus valstu tiesu spriedumus, kuriem ir nosliece atzīt, ka fiziski un funkcionāli atšķirīgas preces, tādas kā parfimērijas preces un apģērbi, tomēr var būt ar noteiktu līdzības pakāpi, ievērojot licenču izsniegšanas praksi, jo tās tiek izplatītas ar identiskām preču zīmēm.
21 Prasītāja piebilst, ka attiecīgajām precēm kopīgs ir tas, ka tās ir svarīgas personas tēlam, ko atspoguļo fakts, ka tādu modes žurnālu kā Vogue reklāmas attiecas gandrīz tikai un vienīgi uz modes aksesuāriem un parfimērijas precēm. Tādējādi, šīs preces papildina viena otru un ir savstarpēji saistītas, izraisot patērētājam ideju, ka šīs preces ietilpst kopējas atbildības jomā.
22 Atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, prasītāja, visbeidzot, norāda, ka, lai novērtētu agrākas preču zīmes un jaunākas preču zīmes sajaukšanas iespēju, nav jāņem vērā tas, kā ražotāji pakāpeniski paplašina savu preču gammu. Ne 8. pants, ne citas Regulas Nr. 40/94 normas nepamato sajaukšanas iespējas vērtējumu, ņemot vērā kārtību, kādā preču zīmes īpašnieks veido savu sortimentu.
23 Birojs un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šī pamata pamatotību.
Pirmās instances tiesas vērtējums
24 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Saskaņā ar 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu ar agrākām preču zīmēm saprot preču zīmes, kas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā ir plaši pazīstamas dalībvalstī tādā pašā nozīmē, kādā vārdi “plaši pazīstamas” ir izmantoti 1883. gada 20. marta Parīzes Konvencijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kura pēdējo reizi pārskatīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā un grozīta 1979. gada 28. septembrī, 6.a pantā (ANO Starptautisko līgumu krājums, 828. sēj., Nr. 11847, 108. lpp., turpmāk tekstā – “Parīzes konvencija”).
25 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
26 Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču vai pakalpojumu, kurus šie apzīmējumi apzīmē, līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 31.–33. punkts un tajos minētā judikatūra, un Pirmās instances tiesas 2004. gada 22. jūnija spriedumu lietā T‑185/02 Ruiz‑Picasso u.c./ITSB – DaimlerChrysler (“PICARO”), Krājums, II‑1739. lpp., 49. un 50. punkts).
27 No Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta formulējuma izriet, ka sajaukšanas iespēja šīs normas izpratnē prezumē apzīmēto preču vai pakalpojumu identiskumu vai līdzību. Tādēļ, pat pieņemot, ka reģistrācijai pieteiktais apzīmējums ir identisks preču zīmei, kuras atšķirtspēja ir īpaši izteikta, ir jākonstatē, ka pastāv to preču un pakalpojumu līdzība, kuri ir apzīmēti ar pretstatītajām preču zīmēm (Pirmās instances tiesas 2005. gada 15. februāra spriedums lietā T‑296/02 Lidl Stiftung/ITSB – REWE‑Zentral (“LINDENHOF”), Krājums, II‑563. lpp., 48. punkts; skat. arī pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 22. punkts).
28 Tā kā Apstrīdētajā lēmumā tika noraidīta sajaukšanas iespējas pastāvēšana, balstoties uz pierādījumu neesamību par preču, kas apzīmētas ar attiecīgajām preču zīmēm, līdzību, lai izvērtētu pirmā pamata pamatotību, pietiek izvērtēt jautājumu par attiecīgo preču līdzību.
29 Lai novērtētu attiecīgo preču līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kuri raksturo saikni starp šīm precēm un kuri it īpaši ietver to raksturu, izmantošanas mērķi, lietošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (iepriekš minētais spriedums lietā “LINDENHOF”, 49. punkts; skat. arī pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 23. punkts).
30 Šajā lietā no Apstrīdētā lēmuma, kas šajā jautājumā nav apstrīdēts, izriet, ka preces, uz kurām attiecas agrākā preču zīme, atbilst šādam aprakstam: “parfimērijas preces: odekoloni, parfīmi”. Pieteiktās preču zīmes apzīmētās preces ir preces, kuras ietilpst 18. un 25. klasē un kuras uzskaitītas iepriekš 3. punktā.
31 Ir jākonstatē, ka pašas par sevi parfimērijas preces un ādas izstrādājumi, kuri ietilpst 18. klasē, nav uzskatāmi par līdzīgiem. Faktiski parfimērijas preces un ādas izstrādājumi acīmredzami atšķiras kā no to rakstura viedokļa, tā arī no to mērķa vai izmantošanas viedokļa. Turklāt nekas neļauj uzskatīt, ka tās ir konkurējošas vai funkcionāli viena otru papildinošas preces.
32 Tāds pats secinājums rodas attiecībā uz parfimērijas preču un 25. klasē ietilpstošo apģērbu salīdzinājumu. Arī tie atšķiras no to rakstura, mērķa vai izmantošanas viedokļa. Turklāt nekas neļauj uzskatīt, ka tās ir konkurējošas vai viena otru papildinošas preces.
33 Tomēr prasītāja apgalvo, ka preces, kas apzīmētas ar konfliktējošajām preču zīmēm, ir zināmā mērā līdzīgas, tādēļ, ka modes nozares uzņēmumi izsniedz licences to preču zīmju izmantošanai, tirgojot parfimērijas preces, sabiedrība ir pieradusi, ka modes preces tiek tirgotas, tās apzīmējot ar preču zīmēm, kas tiek izmantotas parfimērijas precēm, un asociē šīs preces ar vienu un to pašu uzņēmumu.|
34 Šajā sakarā ir jāuzsver, ka no Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka divu identisku vai līdzīgu preču zīmju sajaukšanas iespēja var pastāvēt vienīgi specializācijas principa ietvaros, tas ir, ja, kā norādīts iepriekš 27. punktā, neatkarīgi no atšķirtspējas, kas agrākai preču zīmei ir tādēļ, ka konkrētā sabiedrības daļa to pazīst, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa attiecīgās preces un pakalpojumi ir identiski vai līdzīgi.
35 Tomēr nevar izslēgt, ka it īpaši modes un skaistumkopšanas preču nozarē preces, kuru raksturs, mērķis un izmantošana atšķiras, pārsniedzot funkcionālu papildinātību, var būt estētiski viena otru papildinošas no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa.
36 Lai rastos līdzība Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, šāda estētiska papildinātība var ietvert patiesu estētisku “vajadzību”, jo viena prece ir būtiska vai svarīga otras preces izmantošanai un patērētāji uzskata, ka ir ierasti un normāli šīs preces izmantot kopā (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. marta spriedumu lietā T‑169/03 Sergio Rossi/ITSB – Sissi Rossi (“SISSI ROSSI”), Krājums, II‑685. lpp., 60. un 62. punkts).
37 Tomēr ir jāuzsver, ka ar attiecīgo preču estētiskas papildinātības pastāvēšanu, kā iepriekšējā punktā norādītā, nepietiek, lai secinātu, ka šīs preces ir līdzīgas. Tam nepieciešams, lai patērētāji uzskatītu par ierastu, ka šīs preces tiek tirgotas ar vienu un to pašu preču zīmi, kas parasti nozīmē, ka liela daļa šo preču attiecīgo ražotāju vai izplatītāju ir vieni un tie paši (iepriekš minētais spriedums lietā “SISSI ROSSI”, 63. punkts).
38 Šajā lietā prasītāja ir vienīgi apgalvojusi, ka sabiedrība ir pieradusi, ka licenču izsniegšanas prakses rezultātā modes nozares preces tiek tirgotas ar preču zīmi, kas tiek izmantota parfimērijas precēm. Tomēr, ja tas tiktu pierādīts, ar šo faktu vien nepietiek, lai atsvērtu to, ka attiecīgās preces nav līdzīgas. Konkrētāk, šis apstāklis neļauj konstatēt, ka pastāv estētiskas papildinātības saikne starp parfimērijas precēm, no vienas puses, un ādas izstrādājumiem un apģērbiem – kas norādīti iepriekš 3. punktā –, no otras puses, tā ka vienas no šīm precēm ir būtiskas vai svarīgas otru preču izmantošanai un patērētāji uzskata, ka ir ierasti un normāli izmantot šīs preces kopā.
39 Prasītāja tomēr apgalvo, ka attiecīgajām precēm kopīgs ir tas, ka tās ir svarīgas personas tēlam un ka tās modes žurnālos sastopamas kopā. Šajā sakarā ir jānorāda, ka, bez šī argumenta novēlotā rakstura, jo tas netika izvirzīts procesos Biroja instancēs, ar šo apstākli katrā ziņā nepietiek, lai konstatētu, ka pastāv estētiska papildinātība atbilstoši iepriekš 36. punktā norādītajam.
40 Attiecībā uz prasītājas argumentu, kas balstīts uz Oberlandesgericht Köln 2003. gada 28. marta lēmumu (skat. iepriekš 20. punktu), ir jānorāda, ka tas ir atcelts ar Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa, Vācija) 2006. gada 30. marta spriedumu (lieta I ZR 96/03) un ka katrā ziņā valsts tiesas lēmums nevar būt saistošs ne Biroja instancēm, ne Kopienu tiesām. Faktiski Kopienas preču zīmju tiesiskais režīms ir autonoma sistēma, kuras piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām (Pirmās instances tiesas 2000. gada 5. decembra spriedums lietā T‑32/00 Messe München/ITSB (“electronica”), Recueil, II‑3829. lpp., 47. punkts).
41 No iepriekš minētā izriet, ka Apelāciju padome ir pamatoti atzinusi, ka starp attiecīgajām precēm nepastāv līdzība. Tādējādi šis pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
42 Prasītāja apgalvo, ka iebildums tāpat ir jāapmierina, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu. Saskaņā ar prasītājas viedokli Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu novērtējumā, uzskatot, ka 8. panta 5. punktu var izvirzīt vienīgi saistībā ar reģistrētām preču zīmēm.
43 Saskaņā ar prasītājas viedokli Apelācijas padomes izmantotā pieeja ir pretrunā Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta formulējumam un mērķim, ciktāl šī norma ietver norādi uz agrākām preču zīmēm šī panta 2. punkta izpratnē un attiecīgi uz šīs regulas 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām plaši pazīstamajām preču zīmēm. Saskaņā ar prasītājas viedokli, ja 8. panta 5. punkts attiektos tikai uz reģistrētām preču zīmēm, tad šī panta 5. punktā būtu minēti tikai 2. punkta a) un b) apakšpunkts.
44 Turklāt prasītāja uzskata, ka frāze “attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme”, kas ietverta Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā, ir redakcionālas kļūdas rezultāts. Šai normai būtu bijis jānorāda “attiecībā uz kuriem ir aizsargāta agrākā preču zīme”, lai aptvertu arī plaši pazīstamas preču zīmes Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē.
45 Pamatojot argumentu, saskaņā ar kuru Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu var interpretēt plaši un pretēji tā formulējumam, prasītāja norāda uz Tiesas 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā C‑292/00 Davidoff (Recueil, I‑389. lpp., 24. punkts), kurā Tiesa interpretēja Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 5. panta 2. punktu ne vien balstoties uz tās formulējumu, bet arī ņemot vērā režīma, kurā tā ietilpst, vispārējo sistēmu un mērķus. Prasītāja uzsver, ka, ja Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta mērķis, tāpat kā Direktīvas 89/104 5. panta 2. punkta mērķis, ir pastiprināt plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību, no tā izriet, ka šī paplašinātā aizsardzība būtu attiecināma ne vien uz reģistrētām preču zīmēm, bet arī agrākām preču zīmēm, kas ir aizsargājamas to reputācijas dēļ.
46 Atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumiem, prasītāja tāpat norādīja, ka Vācijas tiesību akti nodrošina paplašinātu aizsardzību plaši pazīstamām preču zīmēm Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē.
47 Šajā lietā prasītāja uzskata, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Vispirms preču zīmei “TOSCA” piemīt reputācija šīs normas izpratnē. Turklāt pieteiktā preču zīme ir ļoti līdzīga agrākajai preču zīmei. Proti, pieteiktās preču zīmes izmantošana netaisnīgi gūtu labumu no plaši pazīstamās preču zīmes “TOSCA” atšķirtspējas un reputācijas un tai kaitētu. Faktiski agrākās preču zīmes reputācija attiecībā uz parfimērijas precēm tiktu pārnesta uz precēm, attiecībā uz kurām ar pieteikto preču zīmi vēlas saņemt aizsardzību. Turklāt prasītāja apgalvo, ka nevar izvirzīt nekādu pamatojumu par labu preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējai.
48 Birojs un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd otrā pamata pamatotību.
Pirmās instances tiesas vērtējums
49 Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts agrākas preču zīmes jēdzienā ietver plaši pazīstamas preču zīmes Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē.
50 Parīzes konvencijas 6.a panta 1. punktā noteikts:
“Savienības dalībvalstis [rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai] apņemas administratīvā kārtībā [vai nu pēc savas iniciatīvas], ja to pieļauj attiecīgās valsts likumi, vai pēc ieinteresētās puses pieprasījuma noraidīt vai dzēst reģistrāciju un aizliegt lietošanu tādai preču zīmei, kas ir sajaukšanu izraisīt spējīgs tādas citas zīmes atveidojums, imitācija vai tulkojums, kuru tās valsts kompetenta institūcija, kurā preču zīme reģistrēta vai tiek lietota, atzinusi par šai valstī plaši pazīstamu kā zīmi, kas jau pieder personai, kurai ir tiesības uz šīs Konvencijas piešķirtajām priekšrocībām, un kas tiek lietota identiskām vai līdzīgām precēm [..]. Šie noteikumi ir piemērojami arī gadījumos, kad zīmes būtiska daļa ir jebkuras tādas plaši pazīstamas zīmes atveidojums vai imitācija, kas spēj izraisīt sajaukšanu ar šādu zīmi.”
51 No šīs tiesību normas izriet, ka plaši pazīstamas preču zīmes Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē ir preču zīmes, kuras bauda aizsardzību pret sajaukšanas iespēju tādēļ, ka tās ir plaši pazīstamas attiecīgajā teritorijā, un neatkarīgi no tā, vai ir iesniegti reģistrācijas pierādījumi.
52 Ciktāl Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. un 5. punkta normas ir piemērojamas attiecībā uz tādām agrākām preču zīmēm kā 8. panta 2. punktā definētās, plaši pazīstamas preču zīmes Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē bauda ar šīm tiesību normām izveidotos aizsardzības režīmus. Tomēr, lai iebildums būtu apmierināms balstoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. vai 5. punktu, ir jābūt izpildītiem šajās normās attiecīgi paredzētajiem nosacījumiem.
53 Šajā sakarā ir jānorāda, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. un 5. punkts paredz relatīvus atteikuma pamatojumus noteiktai Kopienas preču zīmes reģistrācijai. Pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts aizsargā agrāku preču zīmi pret sajaukšanas iespēju. Šī aizsardzība ir spēkā vienīgi specializācijas principa ietvaros, proti, ciktāl ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces vai pakalpojumi ir identiski vai līdzīgi. Turklāt Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkts neprecizē, vai agrākajai preču zīmei ir jābūt reģistrētai.
54 Otrkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts aizsargā agrāku plaši pazīstamu preču zīmi pret preču zīmēm, kuras var netaisnīgi gūt labumu no tās reputācijas vai atšķirtspējas, vai kaitēt tās reputācijai vai atšķirtspējai. Lai gan šī aizsardzība var būt piemērojama, ja ar konfliktējošajām preču zīmēm apzīmētās preces vai pakalpojumi ir identiski vai līdzīgi, tā pirmām kārtām paredzēta piemērošanai attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri nav līdzīgi (šajā sakarā skat. pēc analoģijas Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑408/01 Adidas‑Salomon un Adidas Benelux, Recueil, I‑12537. lpp., 22. punkts).
55 No Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta formulējuma, kurā izmantoti vārdi “attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme”, izriet, ka šī tiesību norma attiecībā uz agrākām preču zīmēm šīs regulas 8. panta 2. punkta izpratnē ir piemērojama vienīgi tad, ja tās ir reģistrētas (šajā sakarā un pēc analoģijas skat. Tiesas 1999. gada 14. septembra spriedumu lietā C‑375/97 General Motors, Recueil, I‑5421. lpp., 23. punkts; iepriekš minēto spriedumu lietā Davidoff, 20. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā Adidas‑Salomon un Adidas Benelux, 22. punkts).
56 Līdz ar to pretēji Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, kas attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem pieļauj iebildumus, kas balstās uz preču zīmēm, par kuru reģistrāciju nav iesniegti pierādījumi, bet kuras ir plaši pazīstamas Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas nav līdzīgi, aizsargā vienīgi tādas plaši pazīstamas preču zīmes Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē, par kuru reģistrāciju ir iesniegti pierādījumi.
57 Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka tādu plaši pazīstamu preču zīmju, kuru reģistrācija nav pierādīta, izslēgšana no Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanas jomas atbilst Parīzes konvencijas 6.a pantam, kas, būdams piemērojams vienīgi specializācijas principa ietvaros, neparedz aizsardzību atšķirīgām precēm.
58 Ņemot vērā iepriekš minēto, prasītājas arguments, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta formulējums ir redakcionālas kļūdas rezultāts, ir noraidāms.
59 Turpinot, prasītāja nevar apgalvot, ka, ņemot vērā tās vispārējo sistēmu, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta interpretācijas rezultātā šis pants ir piemērojams arī nereģistrētām preču zīmēm. Faktiski, tieši no Regulas Nr. 40/94 8. panta sistēmas izriet, ka plaši pazīstama preču zīme Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē, par kuru nav iesniegti reģistrācijas pierādījumi, bauda aizsardzību vienīgi pret sajaukšanas iespēju attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, sekojot Parīzes konvencijas 6.a pantā paredzētajam piemēram attiecībā uz precēm.
60 Turklāt Pirmās instances tiesa norāda, ka Regula Nr. 40/94 šajā sakarā atbilst 1994. gada 15. aprīļa Līguma par ar tirdzniecību saistītajām intelektuālā īpašuma tiesībām (Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu 1.C pielikums) (OV L 336, 214. lpp.) 16. panta 3. punktam, kas Parīzes konvencijas 6.a pantā paredzēto aizsardzību attiecina uz situācijām, kad attiecīgās preces vai pakalpojumi nav līdzīgi, tomēr ar nosacījumu, ka agrākā preču zīme ir reģistrēta.
61 Prasītājas izvirzītais apstāklis, ka Vācijas tiesību akti nodrošina plašāku tādu nereģistrētu preču zīmju aizsardzību, kuras ir plaši pazīstamas Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē, neiespaido konstatāciju, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts nav piemērojams nereģistrētām plaši pazīstamām preču zīmēm. Kā norādīts iepriekš 40. punktā, Kopienas preču zīmju režīms ir autonoma sistēma, kuras piemērošana ir neatkarīga no visām valstu sistēmām (iepriekš minētais spriedums lietā “electronica”, 47. punkts).
62 No iepriekš iztirzātā izriet, ka Apelāciju padome ir pamatoti noraidījusi prasītājas iesniegto iebildumu, kas pamatots ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu.
63 Līdz ar to otrais pamats ir noraidāms kā nepamatots.
64 Tā kā nav apmierināms neviens no šīs prasības pamatiem, tā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
65 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Biroja un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Mühlens GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 11. jūlijā.