PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2007. gada 12. jūlijā

Lieta T‑45/01

Stephen G. Sanders u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Kopuzņēmumā JET nodarbinātais personāls – Cita, nevis pagaidu darbinieka tiesiskā statusa piemērošana – Ciestā mantiskā kaitējuma atlīdzināšana

Priekšmets Prasība, pamatojoties uz Pirmās instances tiesas 2004. gada 5. oktobra spriedumu lietā T‑45/01 Sanders u.c./Komisija (Krājums, II‑3315. lpp.), noteikt apmēru atlīdzībai par mantisko kaitējumu, ko katrs no prasītājiem cieta tāpēc, ka netika pieņemts darbā kā Eiropas Kopienu pagaidu darbinieks laikā, kad viņš strādāja kopuzņēmumā JET

Nolēmums Piespriest Komisijai izmaksāt katram no prasītājiem atlīdzību, kas atbilst katram no viņiem šī sprieduma 3. pielikuma 6. ailē norādītajai summai. Par šo summu tiek rēķināti procenti ar likmi 5,25 %, sākot no 1999. gada 31. decembra līdz faktiskās samaksas brīdim. Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar visu tiesvedību Pirmās instances tiesā. Padome, kas ir iestājusies lietā Komisijas prasījumu atbalstam, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence

3.      Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence

4.      Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence

1.      Prasījumi ar skaitliskiem aprēķiniem, kas iesniegti prasības par zaudējumu atlīdzību ietvaros pēc starpsprieduma, ar kuru Pirmās instances tiesa Kopienai piesprieda atlīdzināt kaitējumu, ko EAEK kopuzņēmuma personāla locekļi cieta tāpēc, ka tiem tika piemērots no pagaidu darbinieku tiesiskā statusa atšķirīgs tiesiskais statuss, un kas ir grozīti, lai ņemtu vērā starpspriedumā noteikto zaudējumu aprēķināšanas kārtību, nevar tikt uzskatīti par nepieņemamiem, jo tie ir pieļaujama prasības pieteikumā ietverto prasījumu izvēršana, it īpaši tāpēc, ka, pirmkārt, Pirmās instances tiesa pirmo reizi bija noteikusi kaitējuma aprēķināšanai nepieciešamos kritērijus starpspriedumā un, otrkārt, precīzs kaitējuma sastāvs un attiecīgā atlīdzinājuma precīza aprēķināšanas kārtība vēl nebija tikuši apspriesti.

Tā kā ar starpspriedumu tika noteikts laika periods, par kuru jāmaksā atlīdzinājums, to veidojošie elementi un katram pienākošās atlīdzības precīza apmēra noteikšanai izmantojamā metode, katra prasītāja individuālo prasījumu aprēķinu noteikti jāvar koriģēt, pamatojoties uz šo spriedumu.

(skat. 21. un 22. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2002. gada 27. janvāris, C‑104/89 un C‑37/90 Mulder u.c./Padome un Komisija, Recueil, I‑203. lpp., 38.–40. punkts.

2.      Prasības par zaudējumu atlīdzību ietvaros pēc starpsprieduma, kurā Pirmās instances tiesa Kopienai piesprieda atlīdzināt kaitējumu, ko kopuzņēmuma Joint European Torus (JET) personāla locekļi cieta tāpēc, ka tiem tika piemērots no pagaidu darbinieku tiesiskā statusa atšķirīgs tiesiskais statuss, katra prasītāja klasifikācija pakāpē un līmenī atlīdzināmā perioda sākumā nosakāma, ņemot vērā viņu faktisko pieņemšanu darbā, un šis periods ir pieci gadi, sākot ar hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datumu, un šis datums nedrīkst būt iestājies laikā, kurš pārsniedz piecus gadus.

Kaut arī Pirmās instances tiesa ir ierobežojusi tiesības uz atlīdzību ar, augstākais, piecu gadu ilgu periodu, tā tomēr nosprieda, ka no paša sākuma, tas ir, sākot ar pirmo pieņemšanu darbā, attiecīgās personas bija jāpieņem darbā pagaidu darbinieku līgumu ietvaros, prettiesiskumam [tādējādi] turpinoties visā kopuzņēmuma pastāvēšanas periodā. Tādējādi katra prasītāja situācija atlīdzināmā perioda sākumā nevar tikt pielīdzināta situācijai, kāda būtu pirmās pieņemšanas darbā laikā, bet gan, to aplūkojot, jāņem vērā, ka, viņu pirmo reizi pieņemot darbā līgumdarbinieka statusā, attiecīgā persona būtu bijusi jāpieņem darbā pagaidu darbinieka statusā, kas nozīmē, ka attiecīgi jāņem vērā viņas “karjera” pirms minētā perioda sākuma. Šāda “karjeras atveidošanas” metode noteikti ietver paaugstināšanu amatā, kuru šī persona būtu varējusi panākt.

Attiecībā uz paaugstināšanu amatā atlīdzināmā perioda laikā, tieši ņemot vērā JET projekta darba grupas locekļu stāvokli, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka prasītāji atradās juridiski diskriminējošā stāvoklī, ka bija vainojama prettiesiska rīcība un ka tā rezultātā viņiem nodarīts kaitējums. Tādējādi EAEK pagaidu darbinieku līdzīgā situācija, kam jābūt salīdzināšanas pamatā, nosakot karjeras izaugsmi, kādu prasītāji būtu varējuši panākt, ir JET darba grupas locekļu situācija – un, vajadzības gadījumā, labvēlīgāka.

(skat. 49.–51., 65. un 68. punktu)

3.      Starpspriedumā, kurā Pirmās instances tiesa Kopienai piesprieda atlīdzināt kaitējumu, kas kopuzņēmuma JET personāla locekļiem nodarīts tāpēc, ka tiem tika piemērots no pagaidu darbinieku tiesiskā statusa atšķirīgs tiesiskais statuss, Pirmās instances tiesa nosprieda, ka kaitējums prasītājiem rodas no starpības starp darba algu un ar to saistītām priekšrocībām, ko šīs personas saņemtu vai iegūtu, ja strādātu JET, būdami pagaidu darbinieki, un darba algu un ar to saistītām priekšrocībām, ko viņi faktiski saņēma vai ieguva līgumdarbinieku statusā.

No tā izriet, pirmkārt, ka, nosakot Kopienu neto ienākumus, ko katrs no prasītājiem būtu saņēmis Pirmās instances tiesas noteiktajā atlīdzināmajā periodā, ja viņš būtu ticis pieņemts darbā pagaidu darbinieka statusā, jāņem vērā visas priekšrocības, kuras attiecīgajai personai būtu pienākušās, ņemot vērā visus faktus attiecībā uz viņas personisko un profesionālo situāciju, par kuriem tā var iesniegt dokumentārus pierādījumus. Savukārt dienas nauda, kas būtu tikusi izmaksāta saistībā ar komandējumiem, nav ieskaitāma, jo JET tika atlīdzināti visi izdevumi, kamēr dienas nauda bija ļoti maza vai pat netika maksāta vispār. Otrkārt, nosakot katra prasītāja līgumdarbinieka statusā minētajā atlīdzināmajā periodā gūtos valsts ienākumus, jāņem vērā viss atalgojums, ko prasītāji šajā sakarā ir faktiski saņēmuši, tostarp dienas nauda, ko daži no prasītājiem saņēmuši saistībā ar viņu attālumu no JET atrašanās vietas.

(skat. 77.–79. punktu)

4.      Starpspriedumā, ar kuru Pirmās instances tiesa Kopienai piesprieda atlīdzināt kaitējumu, kas kopuzņēmuma JET personāla locekļiem nodarīts tāpēc, ka tiem tika piemērots no pagaidu darbinieku tiesiskā statusa atšķirīgs tiesiskais statuss, Pirmās instances tiesa nosprieda, ka no paša sākuma prasītāji bija jāpieņem darbā pagaidu darbinieku līgumu ietvaros un ka pieļautā prettiesiskā situācija turpinājās laikā, kas pārsniedz Pirmās instances tiesas noteiktā atlīdzināmā perioda ilgumu. Šis secinājums neizbēgami liek ņemt vērā, ka prasītāji būtu varējuši iegūt tiesības uz pensiju par visu laiku, ko katrs no viņiem faktiski strādāja JET, bet ka atlīdzinājums saistībā ar šīm iespējamām tiesībām tomēr ir ierobežots ar atlīdzināmo periodu.

Tādējādi, lai noteiktu tiesībām uz pensiju atbilstošo atlīdzinājuma daļu, attiecībā uz katru no prasītājiem jāņem vērā datums, kad viņš pirmo reizi tika faktiski pieņemts darbā JET, vajadzības gadījumā šim datumam esot pirms atlīdzināmā perioda, un atlīdzinājums ir jāmaksā par tiesību uz pensiju zaudējumu par, augstākais, piecu gadu ilgu laikposmu, kas atbilst atlīdzināmajam periodam. Iepriekš minētie, augstākais, pieci gadi tādējādi nav vienīgais laiks, kas rada tiesības uz pensiju. Faktiski tas ir katra prasītāja kopējais JET nostrādātais laiks, kas rada tiesības uz pensiju, un attiecīgās tiesības tad tiek samazinātas atbilstoši atlīdzināmā perioda attiecībai pret kopējo nostrādāto laiku.

Turklāt jāņem vērā, ka atlīdzinājums saistībā ar tiesībām uz pensiju nevar būt mazāks par katra prasītāja vārdā no darba ņēmēja un darba devēja, augstākais, piecu gadu laikā, kas atbilst atlīdzināmajam periodam, veikto iemaksu izveidoto rezervju aktuāro vērtību.

Savukārt gadījumā, kad prasītājs it īpaši tāpēc, ka viņš strādāja JET mazāk nekā desmit gadus, jebkurā gadījumā nevarēja iegūt tiesības uz izdienas pensiju, bet gan tikai tiesības uz pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, alternatīvs risinājums, kas viņam katrā ziņā atbilstoši iepriekš minētajiem starpsprieduma motīviem jāpiešķir, ir atlīdzinājums par šāda pabalsta zaudējumu, to samazinot atbilstoši atlīdzināmā perioda attiecībai pret kopējo nostrādāto laiku.

(skat. 90.–93. punktu)