Lieta T‑158/19
Patrick Breyer
pret
Eiropas Pētniecības izpildaģentūru
Vispārējās tiesas (desmitā palāta) 2021. gada 15. decembra spriedums
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Pētniecības un inovāciju pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) – Regula (ES) Nr. 1290/2013 – Dokumenti par “iBorderCtrl: Intelligent Portable Border Control System” pētniecības projektu – Izņēmums saistībā ar trešās personas komerciālo interešu aizsardzību – Daļējs piekļuves atteikums – Sevišķas sabiedrības intereses
1. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Attiecīgās iestādes pienākumi saistībā ar piekļuves pieteikuma izskatīšanu – Pienākums veikt pilnīgu piekļuves pieteikumu pārbaudi kopš sākotnējā pieteikuma iesniegšanas brīža – Apjoms
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 7. un 8. pants)
(skat. 30.–36. punktu)
2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Riska, ka tiks nodarīts kaitējums interesēm, kas tiek aizsargātas ar kādu no šiem izņēmumiem, izvērtēšana – Pienākums iestādei izmantot vispārējo konfidencialitātes prezumpciju – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkts)
(skat. 63. punktu)
3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Saskaņota piemērošana ar Regulu Nr. 1290/2013 par pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Noteiktas personas komerciālo interešu aizsardzība – Saskaņošana ar dokumentu konfidencialitātes aizsardzību
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums un Regulas Nr. 1290/2013 3. pants)
(skat. 66.–71. punktu)
4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Noteiktas personas komerciālo interešu aizsardzība – Apjoms – Informācija, kas ietverta dokumentos par pētniecības projektu, uz kuru neattiecas konkrētais izņēmums – Pienākums piešķirt daļēju piekļuvi šiem dokumentiem
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums un 6. punkts)
(skat. 83.–87., 117.–122., 124., 131., 142., 147., 154., 166. un 167. punktu)
5. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Prasība par Savienības aģentūras lēmumu piešķirt tikai daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem – Prasītāja rīcība, kas ir vērsta uz to, lai ar saviem līdzekļiem iegūtu piekļuvi daļēji aizklāta dokumenta pilnai versijai – Intereses celt prasību saglabāšana – Ietekmes uz apstrīdētā lēmuma tiesiskumu un pārbaudi tiesā neesamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)
(skat. 158.–160. punktu)
6. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Noteiktas personas komerciālo interešu aizsardzība – Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumentu publiskošanu – Pierādīšanas pienākums – Sabiedrības intereses to projektu rezultātu izplatīšanā, kuri saņem finansējumu no Savienības fondiem, ko nodrošina tiesību aktu un līgumu noteikumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums un Regula Nr. 1290/2013)
(skat. 187., 188., 192. un 197.–203. punktu)
7. Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Nepamatoti vai apzināti radīti izdevumi – Prasītāja rīcība, kas ir vērsta uz to, lai ar saviem līdzekļiem iegūtu piekļuvi daļēji aizklāta dokumenta pilnai versijai – Šīs rīcības ņemšana vērā, sadalot tiesāšanās izdevumus
(Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 2. punkts)
(skat. 209. punktu)
Rezumējums
2016. gadā Eiropas Pētniecības izpildaģentūra (REA) noslēdza dotāciju nolīgumu ar konsorciju par pētniecības projektu atbilstoši Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”, lai veicinātu Savienības ārējo robežu pārvaldību. Prasītājs, fiziska persona, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 (1), lūdza piekļuvi vairākiem dokumentiem par dažādiem šī projekta izstrādes posmiem, kurus minētā konsorcija dalībnieki bija nodevuši REA. REA piešķīra vienīgi daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, vienlaikus pamatojot pilnīgu piekļuves atteikumu ar Regulā Nr. 1049/2001 paredzēto izņēmumu, tostarp izņēmuma saistībā ar attiecīgā konsorcija dalībnieku komerciālo interešu aizsardzību, piemērošanu (2).
Izskatījusi prasību par REA lēmumu (3), ar kuru piešķirta daļēja piekļuve pieprasītajiem dokumentiem, Vispārējā tiesa šo lēmumu atceļ, ciktāl, pirmkārt, REA nav pilnībā izvērtējusi pieteikumu par piekļuvi un, otrkārt, ciktāl tā nav nodrošinājusi piekļuvi attiecīgajos dokumentos ietvertajai informācijai, uz kuru neattiecas konkrētais izņēmums.
Šī lieta ir ļāvusi Vispārējai tiesai izstrādāt un papildināt savu judikatūru par piekļuvi dokumentiem Savienības finansēto pētījumu projektu ietvaros, kā arī par pienākumu veikt pilnīgu pieteikuma par piekļuvi izvērtēšanu jau sākotnējā pieteikuma stadijā. Turklāt tā Vispārējai tiesai ir devusi iespēju atbildēt uz jauniem jautājumiem, kas tostarp attiecas uz Regulas Nr. 1290/2013 (4) ietekmi saistībā ar pieteikumu par piekļuvi dokumentiem, kas iesniegts saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001, un uz prasītāja rīcības sekām, tam ar saviem līdzekļiem un pirms Vispārējā tiesa lemj par prasību, iegūstot piekļuvi dokumenta, kuram viņam tika piešķirta vienīgi daļēja piekļuve, aizklātajām daļām.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispirms Vispārējā tiesa konstatē, ka šajā lietā REA nav izpildījusi savu pienākumu veikt pilnīgu visu pieteikumā par piekļuvi norādīto dokumentu izvērtējumu, jo šis pienākums ir piemērojams ne tikai atkārtota pieteikuma par piekļuvi izskatīšanai, bet arī sākotnējā pieteikuma par piekļuvi izskatīšanas laikā. Konkrētāk, REA nav lēmusi par sākotnējo pieteikumu par piekļuvi, ciktāl šis pieteikums attiecās uz piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar attiecīgā projekta atļaušanu, un tādējādi acīmredzami apdraudēja Regulas Nr. 1049/2001 mērķus.
Šajā kontekstā Vispārējā tiesa norāda, ka, pirmkārt, atkārtotajā pieteikumā par piekļuvi prasītājs ir skaidri norādījis, ka tas ir iesniegts pēc sākotnējā pieteikuma par piekļuvi, kas tostarp attiecās uz dokumentiem, kuri ir saistīti ar attiecīgā projekta atļaušanu. Tādējādi neviens apstāklis neļāva REA pieņemt, ka atkārtotajā pieteikumā prasītājs no tiem būtu atteicies. Otrkārt, atkārtotajā pieteikumā prasītājam nebija skaidri jāapstrīd tas, ka REA sākotnējā lēmumā nebija lēmusi par prasītāja sākotnējā pieteikuma daļu. Šīs bezdarbības rezultātā netika sākts otrais procedūras posms par dokumentiem, uz kuriem attiecas šī bezdarbība. Turklāt, pat ja piekļuves atteikuma gadījumā persona var iesniegt jaunu pieteikumu par piekļuvi, tas, ka nav lemts par daļu no pieteikuma par piekļuvi, nevar tikt pielīdzināts piekļuves atteikumam. Līdz ar to iespēja iesniegt jaunu pieteikumu nevar tikt izmantota, lai labotu to, ka attiecīgā iestāde nav veikusi pilnīgu pirmā pieteikuma par piekļuvi pārbaudi, vai būt arguments tam, lai liegtu pieteikuma iesniedzējam iespēju celt prasību.
Vispārējā tiesa lēma arī par Regulu Nr. 1290/2013 un Nr. 1049/2001 saskaņotu piemērošanu šajā lietā. Šajā ziņā tā precizē, ka Regulā Nr. 1290/2013 paredzētais noteikums, saskaņā ar kuru dokumenti, kas paziņoti kā konfidenciāli tādā darbībā kā attiecīgais projekts, paliek konfidenciāli (5), ir jāņem vērā, izskatot trešās personas pieteikumu par piekļuvi šiem dokumentiem. Tas, ka šajā lietā nolīguma puses REA nodotos dokumentus ir kvalificējušas kā konfidenciālus, ir norāde uz to, ka no konsorcija dalībnieku interešu viedokļa to saturs ir sensitīvs. Tomēr dokumentu kvalificēšana par konfidenciāliem projekta ietvaros nevar būt pietiekama, lai pamatotu Regulā Nr. 1049/2001 paredzētā izņēmuma saistībā ar komerciālo interešu aizsardzību piemērošanu. Tādējādi šī kvalifikācija neatbrīvo REA, konkrēti un individuāli izvērtējot pieteikumu par piekļuvi šiem dokumentiem, no tās pienākuma pārbaudīt, vai uz tiem daļēji vai pilnībā attiecas šis izņēmums.
Izvērtējusi REA veikto pieprasīto dokumentu konkrēto un individuālo pārbaudi, Vispārējā tiesa secina, ka REA atteikums piešķirt piekļuvi noteiktai informācijai, kas ietverta vairākos no šiem dokumentiem, nav pamatots ar konsorcija dalībnieku komerciālo interešu aizsardzību. Runa it īpaši ir par informāciju, kas attiecas uz vispārīgiem jautājumiem, kuri var rasties neatkarīgi no precīzas konsorcija dalībnieku izstrādātās sistēmas un projekta koncepcijas, un kas neattiecas uz novērtējumiem par attiecīgā projekta konkrētām tiesiskajām un ētiskajām sekām vai arī uz plānotajiem risinājumiem šī projekta tehnoloģiju vai funkciju izstrādē.
Attiecībā uz pieprasītajiem dokumentiem vai šo dokumentu daļām, saistībā ar kurām REA ir pareizi secinājusi, ka uz tiem attiecas izņēmums par konsorcija dalībnieku komerciālo interešu aizsardzību, Vispārējā tiesa konstatē, ka prasītājs nav pierādījis sevišķu sabiedrības interešu esamību, kas pamatotu informācijas, uz kuru attiecas šis izņēmums, publiskošanu (6).
Šajā kontekstā, it īpaši lemjot par sabiedrības interesēm to projektu rezultātu izplatīšanā, kuri saņem finansējumu no Savienības līdzekļiem, Vispārējā tiesa norāda, ka šīs intereses nodrošina tiesību aktu un līgumu noteikumu īstenošana, kuros ir paredzēta programmas “Apvārsnis 2020” finansēto projektu rezultātu izplatīšana, un ka prasītājs nav pierādījis nepieciešamību publiskot informāciju, uz kuru attiecas konkrētais izņēmums. Attiecībā uz tiesību normām Vispārējā tiesa precizē, ka Regulā Nr. 1290/2013 ir paredzēts gan rīcības dalībnieku pienākums izplatīt projekta rezultātus, ievērojot noteiktus ierobežojumus, gan Savienības iestāžu, biroju un struktūru, kā arī dalībvalstu tiesības piekļūt informācijai par šo dalībnieku radītajiem rezultātiem (7).
Visbeidzot, Vispārējā tiesa norāda, ka fakts, ka prasītājs ar saviem līdzekļiem ieguva piekļuvi dokumenta pilnai versijai, kuru REA tam bija nosūtījusi tā daļēji aizklātajā versijā, un tas, ka viņš šo pilno versiju izplatīja internetā, neliek apšaubīt viņa interesi panākt apstrīdētā lēmuma atcelšanu, jo REA bija atteikusi piekļuvi šāda dokumenta aizklātajām daļām. Šī rīcība nekādi neietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu šajā jautājumā un Vispārējās tiesas pārbaudi šajā ziņā.
Tomēr Vispārējā tiesa precizē, ka, šādi rīkojoties, prasītājs nav ievērojis Savienības tiesībās paredzētās procedūras attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un nav arī sagaidījis strīda iznākumu, lai uzzinātu, vai viņš varēja vai nevarēja likumīgi iegūt piekļuvi attiecīgā dokumenta pilnajai versijai. Tādējādi tā ņem vērā šo prasītāja rīcību, sadalot tiesāšanās izdevumus, piespriežot viņam samaksāt nepamatotos izdevumus, kurus tas bija radījis REA.