Paziņojums OV

 

Prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko Belfass iesniedza 2004. gada 23. decembrī

(lieta T-495/04)

(tiesvedības valoda - franču)

Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2004. gada 23. decembrī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Savienības Padomi, ko cēla Belfass, Brisele, kuru pārstāv Lucas Vogel, avocat.

Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

atcelt lēmumu, ko pieņēma Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts, ar kuru tika noraidīti divi prasītāja iesniegtie piedāvājumi paziņojuma par līgumu UCA 033/04 ietvaros, kura mērķis ir līguma piešķiršana divu Briselē esošu biroju ēku uzkopšana un uzturēšanas pakalpojumiem;

piespriest atbildētājai naudas sodu 1.481.317,65 eiro apmērā, pieskaitot procentus ar procentu likmi 7% gadā, sākot no šīs prasības celšanas dienas, atstājot iespēju vēlāk šo summu palielināt, samazināt vai precizēt;

piespriest atbildētājai atlīdzināt izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs šajā lietā, uzņēmums, kas specializējas biroju uzkopšanā, kurš kopš 1998. gada 1. janvāra nodrošina noteiktu Padomes Ģenerālsekretariāta biroju uzkopšanu, iebilst pret to, ka atbildētāja ir noraidījusi divus prasītāja iesniegtos piedāvājumus līguma piešķiršanas procedūras ietvaros noslēgt līgumu par uzkopšanas pakalpojumiem un citiem pakalpojumiem, kas veicami ēkās "Woluwé Heights" (1. daļa) un "Frère Orban" (2. daļa).

Savu prasījumu pamatojumam prasītājs uzsver:

-     šajā gadījumā pastāvošo acīmredzamo kļūdu novērtējumā, tajā ziņā, ka atbildētāja, noraidot 1. daļai domāto piedāvājumu, uzskatīja, ka vidējā stundas likme, kas izriet no minētā piedāvājuma, būtu zemāka par minimālo algu, ko paredz Beļģijas Vispārējā uzkopšanas apvienība 1A kategorijai uz 2004. gada 1. jūliju, kaut arī precīza prasītāja piedāvājuma datu analīze parāda, ka no tā izrietošā vidējā stundas likme ir lielāka nekā Beļģijas Vispārējās uzkopšanas apvienības noteiktais minimums;

-     labas pārvaldības principa un nediskriminācijas principa pārkāpumu, kā arī šajā gadījumā pastāvošo acīmredzamo kļūdu novērtējumā, ciktāl piedāvājums, kas attiecas uz 2. daļu, tika noraidīts, neveicot papildu izvērtēšanu, pamatojoties vienīgi uz to, ka kopējais darba stundu skaits, kas ir paredzēts minētajā piedāvājumā, ir zemāks par vairāk nekā 12,5% par vidējo darba stundu skaitu, kas ir paredzēts citos piedāvājumos attiecīgajam līgumam, lai arī, atsaucoties uz šo kritēriju, apstrīdētais lēmums deva priekšroku piedāvājumiem ar lielākām izmaksām, kuros bez objektīvas nepieciešamības tika paredzēts faktūrrēķins par lielāku stundu skaitu.

____________