Apvienotās lietas T‑109/02, T‑118/02, T‑122/02, T‑125/02, T‑126/02, T‑128/02, T‑129/02, T‑132/02 un T‑136/02
Bolloré SA u.c.
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Paškopējošā papīra tirgus – Pamatnostādnes naudas soda apmēra noteikšanai – Pārkāpuma ilgums –Pārkāpuma smagums – Palielināšana preventīvos nolūkos – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Paziņojums par sadarbību
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 17)
2. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru tiek konstatēts pārkāpums – Uzņēmumam – adresātam nepaziņotu pierādījumu izslēgšana
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru tiek konstatēts pārkāpums – Lēmums, kas atšķiras no paziņojuma par iebildumiem – Tiesību uz aizstāvību pārkāpums – Nosacījums
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 17)
4. Konkurence – Administratīvais process – Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta nepiemērojamība – Kopienu tiesību vispārējo principu piemērojamība
(Padomes Regulas Nr. 17 19. panta 2. punkts)
5. Iestāžu akti – Akti, kas pieņemti, izmantojot rīcības brīvību – Administratīvajam procesam pakļautajai personai piešķirto garantiju ievērošana
6. Konkurence – Kopienu noteikumi – Meitas sabiedrības izdarīts pārkāpums – Mātes sabiedrības apsūdzēšana – Nosacījumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru tiek konstatēts pārkāpums – Citu uzņēmumu, kas piedalījās pārkāpumā, paziņojumu izmantošana pierādīšanas līdzekļu veidā
(EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 17 11. pants)
8. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Uzņēmuma piedalīšanās pret konkurenci vērtās iniciatīvās
(EKL 81. panta 1. punkts)
9. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Pret uzņēmumu vērsta apsūdzība
(EKL 81. panta 1. punkts)
10. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru tiek konstatēts pārkāpums – Apvienojamie pierādījumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
11. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens
(EKL 81. panta 1. punkts)
12. Konkurence – Kopienu noteikumi – Pārkāpumi – Naudas sodi – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda vispārējā līmeņa paaugstināšana
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
13. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regula Nr. 17)
14. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs
(EKL 81. panta 1. punkts un EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 17 17. pants un 19. panta 1. punkts)
15. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, ko var uzskatīt par atsevišķu pārkāpumu
(EKL 81. panta 1. punkts)
16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
17. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Konkrētā ietekme uz tirgu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
18. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
19. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
20. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
21. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
22. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojumi 96/C 207/04 un 98/C 9/03)
23. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
24. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 2. punkts)
25. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts)
26. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
27. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta trešais ievilkums)
28. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 96/C 207/04)
29. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību
(Padomes Regulas Nr. 17 11. panta 4. un 5. punkts un 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 D daļas 2. punkts)
30. Process – Pierādījumu savākšanas pasākumi – Lūgums iesniegt dokumentus
(Pirmās instances tiesas reglamenta 65. pants un 66. panta 1. punkts)
1. Procesā, piemērojot Kopienu konkurences tiesības, lai ļautu attiecīgajam uzņēmumam efektīvi aizstāvēties pret paziņojumā par iebildumiem izvirzītajiem iebildumiem, Komisijai ir pienākums nodrošināt piekļuvi visiem izmeklēšanas lietas materiāliem, izņemot piekļuvi dokumentiem, kas ietver citu uzņēmumu komercnoslēpumus vai citu konfidenciālu informāciju, un piekļuvi Komisijas iekšējiem dokumentiem.
Turklāt uzņēmumu un uzņēmumu asociāciju tiesības uz to, lai tiktu aizsargāti to komercnoslēpumi, ir jāsabalansē ar tiesībām piekļūt visiem lietas materiāliem.
Tādējādi, ja Komisija uzskata, ka noteikti izmeklēšanas lietas dokumenti ietver komercnoslēpumus vai citu konfidenciālu informāciju, tai ir jāsagatavo šo dokumentu nekonfidenciālas versijas vai jānodrošina, lai to paveic uzņēmumi vai uzņēmumu asociācijas, kas iesnieguši attiecīgos dokumentus. Ja visu dokumentu nekonfidenciālo versiju sagatavošana ir pārāk sarežģīta, tad Komisijai ir jānosūta attiecīgajām pusēm pietiekami precīzs saraksts ar dokumentiem, kas rada problēmas, lai ļautu šīm pusēm novērtēt iespēju pieprasīt piekļuvi konkrētiem dokumentiem.
(sal. ar 45. un 46. punktu)
2. Tā kā dokumenti, kas nav paziņoti attiecīgajām pusēm administratīvā procesa konkurences jautājumā laikā, nav pieņemami kā pret šīm pusēm izmantojami pierādījumi, ja tiktu pierādīts, ka Komisija galīgajā lēmumā pamatojās uz šiem dokumentiem, kas nebija iekļauti izmeklēšanas lietas materiālos un netika paziņoti prasītājiem, šos dokumentus nedrīkstētu pieņemt kā pierādījumus.
No tā izriet – ja Komisija vēlas pamatoties uz izvilkumu no atbildes uz paziņojumu par iebildumu vai uz dokumentu, kas ir pievienots šādai atbildei, lai pierādītu pārkāpumu procesā, piemērojot EKL 81. panta 1. punktu, citiem lietas dalībniekiem šajā procesā ir jāvar izteikt savu viedokli par šiem pierādījumiem.
(sal. ar 56. un 57. punktu)
3. Paziņojumam par iebildumiem ir jāietver iebildumi, kas, kaut arī kopsavilkuma veidā, ir formulēti pietiekami skaidri, lai ļautu ieinteresētajām personām pienācīgi identificēt rīcību, kuru tām pārmet Komisija. Tikai izpildot šo nosacījumu, paziņojums par iebildumiem var izpildīt savas Kopienu tiesību normās paredzētās funkcijas – sniegt uzņēmumiem un uzņēmumu asociācijām visu nepieciešamo informāciju, lai ļautu tām pienācīgi aizstāvēties, pirms Komisija pieņem galīgo lēmumu.
Šī prasība nav ievērota, ja lēmums atbildību par pārkāpumu attiecina uz mātes sabiedrību, pirmkārt, tādēļ, ka tās meitas sabiedrība ir bijusi aizliegtās vienošanās dalībniece, un, otrkārt, tieši apsūdzot mātes sabiedrību par aizliegtās vienošanās darbībām, kamēr paziņojums par iebildumiem neļāva mātes sabiedrībai iepazīties ne ar iebildumu par tās tiešo iesaistīšanos pārkāpumā, ne arī ar faktiem, kuri galu galā tika ietverti lēmumā un ar kuriem pamatots šis iebildums.
Tomēr, pat ja Komisijas lēmums ietver jaunus apgalvojumus par faktiskajiem vai juridiskajiem apstākļiem, par kuriem uzņēmumam nav bijusi iespēja izteikties, šāda defekta rezultāts būs lēmuma atcelšana tikai tādā gadījumā, ja attiecīgie apgalvojumi nevar tikt juridiski pietiekami pamatoti ar citiem šī lēmuma pierādījumiem, par kuriem attiecīgajiem uzņēmumiem ir bijusi iespēja izteikties.
Ciktāl noteikti lēmuma pamati paši par sevi ir juridiski pietiekami šī lēmuma pamatošanai, kļūdas citos šī lēmuma pamatos nekādā veidā neietekmē tā rezolutīvo daļu.
(sal. ar 67., 71., 77. un 79.–81. punktu)
4. Pat ja Komisija nav “tiesa” Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. izpratnē un pat ja Komisijas noteiktie naudas sodi nav ar krimināltiesisku raksturu, Komisijai administratīvā procesa ietvaros ir jāievēro Kopienu tiesību vispārējie principi.
Tomēr, pirmkārt, lai gan Komisija var uzklausīt fiziskas vai juridiskas personas, ja tā uzskata to par nepieciešamu, tā nevar izsaukt lieciniekus, lai tie bez piekrišanas sniegtu liecības pret attiecīgo uzņēmumu, un, otrkārt, fakts, ka Kopienu konkurences tiesību normas neuzliek Komisijai pienākumu izsaukt lieciniekus, no kuriem attiecīgais uzņēmums vēlētos saņemt liecības, nav pretrunā šiem principiem.
(sal. ar 86. un 87. punktu)
5. Gadījumā, kad Kopienu iestādēm ir rīcības brīvība, lai tās varētu veikt savus pienākumus, Kopienu tiesību sistēmas garantēto tiesību ievērošanai administratīvajā procesā ir vēl jo lielāka loma; šīs garantijas ietver it īpaši kompetentās iestādes pienākumu uzmanīgi un objektīvi izvērtēt visus izskatāmās lietas būtiskos apstākļus.
(sal. ar 92. punktu)
6. Apstāklis, ka meitas sabiedrībai ir atsevišķas juridiskas personas statuss, nav pietiekams, lai izslēgtu to, ka tās rīcību varētu attiecināt uz mātes sabiedrību, it īpaši tad, ja meitas sabiedrība savu rīcību tirgū nenosaka autonomi, bet gan izpilda mātes sabiedrības norādījumus būtiskākajos jautājumos.
Šajā sakarā, kaut gan pierādījumi par to, ka meitas sabiedrība pilnībā pieder mātes sabiedrībai, sniedz stingru norādi par to, ka mātes sabiedrība var noteicoši ietekmēt meitas sabiedrības rīcību tirgū, tas pats par sevi nav pietiekami, lai mātes sabiedrību sauktu pie atbildības par meitas sabiedrības rīcību. Ir jāpierāda kaut kas vairāk par to, cik akciju pieder meitas sabiedrībā, bet tas var būt arī norāžu formā. Tam nav obligāti jābūt norādījumu veidā, ar kuriem mātes sabiedrība ir likusi meitas sabiedrībai būt aizliegtās vienošanās dalībniecei piedalīties aizliegtajā vienošanās.
(sal. ar 131. un 132. punktu)
7. Viena pārkāpumā apsūdzēta uzņēmuma, kas apsūdzēts par to, ka ir aizliegtās vienošanās dalībnieks, atzīšanos, ko savukārt apstrīd pārējie apsūdzētie uzņēmumi, nevar uzskatīt par pietiekamu šo pēdējo minēto uzņēmumu izdarīta pārkāpuma pierādījumu, ja to neapliecina arī citi pierādījumi.
Turklāt paziņojumi, kas ir pret to sniedzēja interesēm, principā ir uzskatāmi par īpaši ticamiem pierādījumiem.
(sal. ar 166. un 167. punktu)
8. Lai juridiski pietiekami pierādītu, ka uzņēmums bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, pietiek ar to, ka Komisija parāda, ka attiecīgais uzņēmums ir piedalījies sanāksmēs, kurās slēgti pret konkurenci vērsti nolīgumi, aktīvi pret tām neiebilstot. Ja šāda piedalīšanās ir konstatēta, uzņēmumam ir jāpierāda, ka tā dalība šajās sanāksmēs bija bez pret konkurenci vērsta nolūka, pierādot, ka tas bija norādījis saviem konkurentiem, ka tas šajās sanāksmēs piedalās ar citu nostāju.
Šī tiesību principa pamatā ir tas, ka, piedaloties šādā sanāksmē un publiski nenorobežojoties no tās satura, uzņēmums ir ļāvis pārējiem dalībniekiem domāt, ka tas piekrīt šajā sanāksmē nolemtajam un rīkosies saskaņā ar to.
Turklāt apstāklis, ka uzņēmums neīsteno šādas sanāksmes rezultātus, neatbrīvo uzņēmumu no atbildības par to, ka tas bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks, ja vien tas nav publiski paziņojis, ka norobežojas no sanāksmēs nolemtā.
Ja šī sanāksmju shēma iekļaujas attiecīgo uzņēmumu centienos, kuriem bija viens vienīgs ekonomisks mērķis, proti, bija normālas cenu attīstības konkrētajā tirgū falsifikācija, būtu mākslīgi, ja šīs darbības, ko raksturo viens vienīgs mērķis, tiktu sadalītas un tādējādi apskatītas kā vairāki patstāvīgi pārkāpumi.
(sal. ar 188., 189., 196., 312., 360. un 424. punktu)
9. Uzņēmums, kas ar savu rīcību ir piedalījies daudzveidīgā Kopienu konkurences tiesību pārkāpumā, atbilstoši EKL 81. panta 1. punktā sniegtajai nolīguma vai saskaņotas prakses, ar mērķi, kas ir vērsts pret konkurenci, definīcijai, ja šī rīcība ir vērsta uz pārkāpuma īstenošanu kopumā, var arī būt atbildīgs par citu uzņēmumu rīcību šī paša pārkāpuma ietvaros par to laikposmu, kad tas piedalījās pārkāpumā, ja tiek konstatēts, ka minētais uzņēmums zināja par citu uzņēmumu prettiesisko rīcību vai ka tas varēja to loģiski paredzēt un ka tas bija gatavs uzņemties risku.
Ar to vien, ka nolīguma, kurā uzņēmums ir piedalījies, mērķis sakrīt ar globālas aizliegtās vienošanās mērķi, nepietiek, lai sauktu uzņēmumu pie atbildības par to, ka tas ir bijis aizliegtās vienošanās dalībnieks. Tikai gadījumā, ja šis uzņēmums zināja vai tam vajadzēja zināt, ka, esot aizliegtās vienošanās dalībniekam, tas iesaistījās globālajā aizliegtās vienošanās īstenošanā, tā dalību attiecīgajā nolīgumā var uzskatīt par pievienošanos globālajai aizliegtajai vienošanās.
(sal. ar 207., 209. un 236. punktu)
10. Attiecībā uz pierādījumiem par EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu jāņem vērā, ka Komisijai ir pienākums pierādīt tās konstatētos pārkāpumus un sniegt pierādījumus, lai juridiski pietiekami pierādītu pārkāpumu veidojošo apstākļu esamību.
Komisijai ir jāsniedz pietiekami precīzi un savstarpēji atbilstoši pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību, ka izdarīts pārkāpums. Tomēr katram Komisijas iesniegtajam pierādījumam par katru pārkāpuma aspektu nav noteikti jāatbilst šiem kritērijiem. Ir pietiekami, ja pierādījumu kopums, uz ko iestāde atsaucas, kopumā ņemot, atbilst šai prasībai.
(sal. ar 256.–258. punktu)
11. Līguma noteikumos par konkurenci nostiprinātā prasība, lai katras lietas dalībnieks pats autonomi noteiktu savas darbības politiku, stingri aizliedz starp šādiem tirgus dalībniekiem tiešus vai netiešus kontaktus, kuru mērķis vai iedarbība ir vai nu ietekmēt faktiskā vai potenciālā konkurenta rīcību tirgū, vai arī atklāt šādam konkurentam rīcības plānu, saskaņā ar kuru tirgus dalībnieks ir nolēmis rīkoties vai grasās rīkoties, ja šāda kontakta mērķis vai iedarbība ir tāda, lai radītu apstākļus konkurencei, kas neatbilst parastajiem attiecīgā tirgus apstākļiem. Šajā sakarā, nepastāvot pierādījumiem par pretējo, kas ir jāiesniedz ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem, ir jāpieņem, ka uzņēmumi, kas piedalās darbībā un kas darbojas tirgū, ņem vērā informāciju, kas iegūta, apmainoties ar to ar konkurentiem, lai noteiktu to rīcību šajā tirgū.
(sal. ar 291. punktu)
12. Tas, ka Komisija attiecībā uz konkrētiem pārkāpumiem iepriekš ir noteikusi naudas sodu attiecīgā apmērā, nevar tai liegt palielināt šos naudas sodus, ja tas ir nepieciešams, nepārkāpjot Regulā Nr. 17 noteikto robežu, lai nodrošinātu Kopienas konkurences politikas īstenošanu.
Kopienu konkurences tiesību efektīva piemērošana prasa, lai Komisija jebkurā laikā varētu pielāgot naudas sodu apmēru šīs politikas prasībām.
Uzņēmumiem, kuri apsūdzēti tāda administratīvā procesa ietvaros, kura rezultātā var noteikt naudas sodu, nevar rasties tiesiskā paļāvība, ka Komisija nepārsniegs līdz šim praksē piemēroto naudas soda līmeni.
(sal. ar 376. un 377. punktu)
13. Ja Komisija ir norādījusi faktiskos un juridiskos apstākļus, uz kuriem tā balstīsies, aprēķinot naudas sodus, tai paziņojumā par iebildumiem nav jāizskaidro, kādā veidā tā izmantos katru no šiem faktoriem, nosakot naudas soda apmēru. Ja, sniedzot norādes par iespējamo naudas sodu apmēru pirms uzņēmumiem, būtu bijusi iespēja izteikt savus apsvērumus par iebildumiem, kas pret tiem vērsti, nepiemērotā veidā tiktu apsteigts Komisijas lēmums.
Līdz ar to Komisijai administratīvā procesa gaitā nav pienākuma attiecīgajiem uzņēmumiem paziņot, ka tai ir nodoms piemērot jaunu metodi naudas soda aprēķināšanai.
(sal. ar 392. un 403. punktu)
14. Ja Komisija savā paziņojumā par iebildumiem tieši norādījusi, ka tā pārbaudīs, vai attiecīgajiem uzņēmumiem uzliekams naudas sods, un ja Komisija norādījusi galvenos faktiskos un juridiskos apstākļus, kas varētu ietekmēt naudas sodu, kā, piemēram, iespējamais pārkāpuma smagums un ilgums un tas, ka pārkāpums izdarīts “tīši vai aiz neuzmanības”, tā ir izpildījusi savu pienākumu ievērot uzņēmumu tiesības tikt uzklausītiem. Šādi rīkojoties, Komisija tiem sniegusi informāciju, kas nepieciešama, lai aizstāvētos ne tikai pret apsūdzību pārkāpumā, bet arī pret naudas soda uzlikšanu.
Līdz ar to attiecībā uz naudas soda par konkurences tiesību pārkāpumu apmēra noteikšanu attiecīgo uzņēmumu tiesības uz aizstāvību pret Komisiju ir nodrošinātas tādējādi, ka tie var izteikt savu viedokli par tiem lietas apstākļiem, saistībā ar kuriem tie tiek sodīti un kuri attiecas uz pārkāpuma ilgumu, smagumu, un uz to, kādā veidā tie ierobežo konkurenci. Turklāt attiecībā uz naudas soda apmēra noteikšanu uzņēmumu rīcībā ir papildu garantijas, jo Pirmās instances tiesai ir neierobežota kompetence veikt pārbaudi un it īpaši saskaņā ar Regulas Nr. 17 17. pantu atcelt naudas sodu vai samazināt tā apmēru.
(sal. ar 397. un 398. punktu)
15. Ja arī apstāklis, ka uzņēmums nav piedalījies visās darbībās, kas saistītas ar aizliegtās vienošanās pārkāpuma pazīmēm, nav svarīgs, lai pierādītu pārkāpuma esamību, tas tomēr ir jāņem vērā, vērtējot pārkāpuma smagumu un attiecīgajā gadījumā nosakot naudas soda apmēru.
(sal. ar 429. punktu)
16. Nosakot naudas soda apmēru par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu, pārkāpuma smagums ir jānovērtē, ņemot vērā konkurencei radīto ierobežojumu raksturu.
Pārkāpumi, kurus veido cenu noteikšana un tirgus sadalīšana, ir uzskatāmi par sevišķi smagiem, jo tie ietver tiešu iejaukšanos būtiskos konkurences apstākļos attiecīgajā tirgū.
Tomēr pārkāpuma kā īpaši smaga pārkāpuma klasificēšana nav atkarīga no pieejas tirgum ierobežošanas. Gluži pretēji – tiek prezumēts, ka horizontālas aizliegtas vienošanās par cenu karteļiem vai tirgus kvotu piešķiršanu traucē iekšējā tirgus pareizu darbību, un šādi var kvalificēt arī citas darbības, kas var izraisīt šādu rezultātu.
Ne no judikatūras, ne no Pamatnostādnēm sodanaudas noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu Pamatnostādnēm naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, neizriet, ka pārkāpuma klasificēšanai par īpaši smagu būtu nepieciešams konstatēt vairākas šāda veida darbības. Horizontāla aizliegtā vienošanās attiecībā uz cenām pati par sevi var būt šāds pārkāpums, ja tā apdraud tirgus pareizu darbību.
Turklāt, ne no iepriekš minētajām pamatnostādnēm, ne no judikatūras neizriet, ka, lai aizliegtu vienošanos klasificētu kā sevišķi smagu pārkāpumu, tai jāietver īpašas institucionālas struktūras .
(sal. ar 434.–437. un 441. punktu)
17. Saskaņā ar Pamatnostādnēm naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, izvērtējot pārkāpuma smagumu, jāņem vērā tā veids un konkrētā ietekme uz tirgu, ja to iespējams izmērot, kā arī konkrētā ģeogrāfiskā tirgus lielums. Minētajās pamatnostādnēs tādējādi pārkāpuma smagums netiek tieši saistīts ar pārkāpuma ietekmi. Konkrētā ietekme ir tikai viens no daudziem aspektiem, tāpat tā nav jāņem vērā, ja to nav iespējams izmērot.
(sal. ar 447. punktu)
18. Pats par sevi fakts, ka attiecīgajā tirgū ir lejupslīde un ka noteikti uzņēmumi cieš zaudējumus, neliedz īstenot aizliegtu vienošanos, ne arī piemērot EKL 81. pantu. Turklāt sliktā tirgus situācija nevar nozīmēt, ka aizliegtās vienošanās īstenošanai nebija nekādas ietekmes. Par cenu paaugstināšanu panāktā vienošanās var ļaut kontrolēt cenu samazināšanos vai ierobežot to un tādējādi kropļot konkurenci.
Turklāt Komisijai, nosakot sankcijas par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu, nav pienākuma uzskatīt slikto finansiālo situāciju kādā nozarē par atbildību mīkstinošu apstākli un tas, ka Komisija agrākajās lietās ekonomisko stāvokli nozarē ņēmusi vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli, nenozīmē, ka tai obligāti tas jādara arī turpmāk. Parasti aizliegtās vienošanās izveidojas tad, kad kāda nozare atrodas grūtībās.
(sal. ar 462. un 663. punktu)
19. Novērtējot pārkāpuma smagumu, atbilstošos gadījumos kā viens no vērtējamajiem faktiem var būt preču, saistībā ar kurām notika pārkāpums, apjoms un vērtība, uzņēmuma lielums un ekonomiskā spēja, un attiecīgi ietekme, kādu tas varēja īstenot tirgū. No vienas puses, no tā izriet, ka, nosakot naudas soda apmēru, ir atļauts ņemt vērā gan uzņēmuma apgrozījuma kopējo apjomu, kas – lai arī aptuveni un nepilnīgi – norāda tā lielumu un ekonomisko varu, gan arī preču, kas ir pārkāpuma priekšmets, pārdošanas apgrozījuma apjomu, kas norāda uzņēmuma lielumu. No otras puses, no tā izriet, ka ne vienam, ne otram no šiem apgrozījuma apjomiem nevajag piešķirt nesamērīgu nozīmi salīdzinājumā ar citiem vērtējamajiem faktiem, tādējādi piemēroti noteikts naudas soda apmērs nevar būt vienkārša aprēķina, kas balstīts uz apgrozījuma kopējo apjomu, rezultāts.
(sal. ar 468. punktu)
20. Komisijai nav pienākuma, nosakot naudas soda apmēru saistībā ar attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, aprēķināt naudas sodu, par pamatu ņemot summas, kas izriet no attiecīgo uzņēmumu apgrozījuma, vai arī gadījumā, ja tiek noteikts naudas sods vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti tā paša pārkāpuma izdarīšanā, nodrošināt, ka, aprēķinot naudas sodu galīgās summas attiecīgajiem uzņēmumiem, tiek ņemtas vērā visas atšķirības saistībā ar to kopējo apgrozījumu vai apgrozījumu attiecīgajā ražojumu tirgū.
(sal. ar 484. punktu)
21. Ja Komisija iedala attiecīgos uzņēmumus kategorijās, lai noteiktu naudas sodu apmēru, katrai šādi izveidotai kategorijai robežas ir jānosaka saskaņoti un ar objektīvu pamatojumu. Ciktāl šie aspekti – uzņēmuma apgrozījums saistībā ar šo ražojumu pārdošanas apjomiem Eiropas Ekonomikas zonā un tirgus daļas – ļauj izdarīt secinājumus par uzņēmuma nozīmi, Komisija šajā sakarā varēja tos ņemt vērā.
Tirgus daļu izmantošana līdz ar citiem kritērijiem, lai diferencētu uzņēmumus, būtu vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums tādā gadījumā, ja šis kritērijs netiktu izmantots attiecībā uz visiem iesaistītajiem uzņēmumiem.
(sal. ar 504., 507. un 511. punktu)
22. Par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu noteikta naudas soda preventīvas iedarbības vērā ņemšana, nosakot naudas soda sākuma summu, ir daļa no naudas soda apsvēršanas saistībā ar pārkāpuma smagumu.
Komisija var noteikt lielāku naudas sodu uzņēmumam, kura rīcībai tirgū ir noturīgākas sekas nekā citu uzņēmumu rīcībai, kuri izdarījuši to pašu pārkāpumu, tā kā šim uzņēmumam ir izšķirošs statuss. Turklāt naudas soda apmēra aprēķināšana šādā veidā atbilst arī prasībai par pietiekamu preventīvu ietekmi.
Par konkurences tiesību pārkāpumu noteikta naudas soda palielināšana preventīvos nolūkos atbilst paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu piemērošanai, jo abi šie elementi savstarpēji acīmredzami atšķiras un to vienlaicīgu piemērošanu nevar uzskatīt par pretrunīgu. Proti, naudas soda palielināšana preventīvos nolūkos pieder naudas soda aprēķināšanas posmam, kurā tiek noteikts sods par izdarīto pārkāpumu. Pēc šīs summas noteikšanas, piemērojot paziņojumu par sadarbību, tiek atalgoti tie uzņēmumi, kuri ir nolēmuši sadarboties ar Komisiju. Apstāklis, ka uzņēmums ir nolēmis sadarboties izmeklēšanā, lai panāktu tam šai sakarā uzliktā naudas soda samazināšanu, nekādā gadījumā nenodrošina to, ka šis uzņēmums turpmāk atteiksies no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas.
(sal. ar 526., 540. un 541. punktu)
23. Nosakot naudas sodu par Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu, Komisija var piemērot pirmo naudas soda sākuma summas palielinājumu, ņemot vērā uzņēmuma nozīmīgumu konkrētās preces tirgū, tad otro palielinājumu, saistībā ar visu uzņēmuma vai tās uzņēmumu grupas darbību, kurai tas pieder, lai ņemtu vērā to kopējos resursus. Abi palielinājumi nav balstīti uz vieniem un tiem pašiem aspektiem.
(sal. ar 535. un 536. punktu)
24. Ja Kopienu konkurences tiesību pārkāpumu ir izdarījuši vairāki uzņēmumi, tad, nosakot naudas sodus, ir jānosaka ikviena uzņēmuma dalības nozīmības relatīvā nozīme, kas īpaši nozīmē, ka ir jānosaka, kāda ir bijusi uzņēmuma loma pārkāpumā, kamēr tas tajā piedalījās. No tā izriet, ka aizliegtās vienošanās “iniciatora” statuss, kas var būt vienam vai vairākiem uzņēmumiem, ir jāņem vērā, lai aprēķinātu naudas sodu, jo uzņēmumiem, kam ir bijusi šāda loma, salīdzinājumā ar citiem šī fakta dēļ ir jāuzņemas par to īpaša atbildība. Atbilstoši šiem principiem Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 2. punktā ar virsrakstu “atbildību pastiprinoši apstākļi” ir norādīts neizsmeļošs saraksts ar apstākļiem, kuri var likt palielināt sākotnējo naudas sodu; un šai sarakstā figurē arī “vadošā loma vai kūdītājs pārkāpuma izdarīšanā”.
(sal. ar 561. un 622. punktu)
25. Pat ja Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punktā uzskaitītie apstākļi noteikti uzskatāmi par tādiem, ko Komisija var ņemt vērā, tai tomēr nav pienākuma automātiski veikt soda papildu samazināšanu, ja uzņēmums norāda uz elementiem, kas var liecināt par kāda no šiem apstākļiem esamību. Iespējamās naudas soda samazināšanas piemērotība atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ jāizvērtē kopumā, ņemot vērā visus nozīmīgos apstākļus. Pamatnostādnēs neesot imperatīva rakstura norādei par atbildību mīkstinošiem apstākļiem, kas ir jāņem vērā, Komisijai ir zināma rīcības brīvība, vispārējā veidā veicot vērtējumu, lai lemtu par iespējamu naudas soda samazināšanu atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ. Komisija var zināmā mērā pēc saviem ieskatiem izdarīt vērtējumu, lai lemtu par iespējamu naudas soda samazināšanu atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ, novērtējot tos visus kopumā.
(sal. ar 602. un 624. punktu)
26. Draudu un spiediena uz uzņēmumu pastāvēšana neko nemaina attiecībā uz Kopienu konkurences tiesību pārkāpuma faktu un smaguma pakāpi un nevar būt atbildību mīkstinošs apstāklis. Uzņēmums, kas kopā ar citiem piedalās pret konkurenci vērstās darbībās, par spiedienu, kas uz to tiek izdarīts, varēja paziņot kompetentajām iestādēm un iesniegt Komisijai sūdzību atbilstoši Regulas Nr. 17 3. pantam, nevis kļūt par aizliegtās vienošanās dalībnieku. Šis apsvērums attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas ir aizliegtas vienošanās dalībnieki, nepastāvot nepieciešamībai tos diferencēt atkarībā no apgalvotā spiediena intensitātes pakāpes.
(sal. ar 638. un 639. punktu)
27. Pārkāpumu izbeigšana pēc Komisijas pirmās iejaukšanās pieder pie Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 3. punktā tieši uzskaitītajiem atbildību mīkstinošajiem apstākļiem .
Tomēr vispārīgi Komisijai nav par atbildību pastiprinošu apstākli jāatzīst pārtraukuma turpināšana, ne arī par atbildību mīkstinošu apstākli – pārkāpuma pārtraukšana.
Turklāt, ja pārkāpums ir izbeigts pirms Komisijas pirmās iejaukšanās vai pirmajām pārbaudēm, samazinājums tiktu veikts divreiz, saskaņā ar iepriekš minētajām pamatnostādnēm ņemot vērā pārkāpumu ilgumu, aprēķinot naudas sodu. Lietojot šo kritēriju, tieši arī tiek īstenots mērķis, ka attiecībā uz uzņēmumiem, kas ilgāku laikposmu pārkāpuši konkurences noteikumus, tiek piemērotas stingrākas sankcijas nekā attiecībā uz uzņēmumiem, kuru pārkāpumi ilguši īsāku laikposmu. Ja naudas sods tiktu samazināts tādēļ, ka uzņēmums pārtraucis nelikumīgo rīcību pirms Komisijas pirmajām pārbaudēm, atbildīgie par īslaicīgiem pārkāpumiem tādējādi tiktu atalgoti vēl vienu reizi.
(sal. ar 643.–646. punktu)
28. No paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos B daļas b) punkta teksta izriet, ka “pirmajam” uzņēmumam nav obligāti jāsniedz visa informācija, kas detalizēti apraksta aizliegtās vienošanās darbošanos, bet gan ir pietiekami, ja tas sniedz “informāciju”, kurai ir izšķiroša nozīme. Ar šo noteikumu netiek pieprasīts, ka sniegtajai informācijai jābūt pašai par sevi “pietiekamai” paziņojuma par iebildumiem izstrādāšanai vai pat lēmuma pieņemšanai, ar kuru tiek konstatēta pārkāpuma pastāvēšana.
Tādējādi, no paziņojuma par sadarbību skaidri izriet, ka attiecībā uz B un C daļas piemērošanu svarīgi ir tas, kurš no uzņēmumiem pirmais sniedz informāciju, kurai ir izšķiroša nozīme, taču tam nav nozīmes attiecībā uz D daļu, kurā nav iekļauta atsauce un netiek piešķirtas priekšrocības par to, ka kāds uzņēmums ir uzsācis sadarbību agrāk nekā kāds cits.
(sal. ar 692. un 697. punktu)
29. Naudas soda samazinājums saistībā ar sadarbību administratīvajā procesā ir pamatojams tikai tad, ja attiecīgā uzņēmuma rīcība ir atvieglojusi Komisijai pārkāpuma konstatēšanu, un attiecīgā gadījumā – tā pārtraukšanu.
Komisijai šajā sakarā ir rīcības brīvība, kā tas izriet no paziņojuma par naudas sodu neuzlikšanu vai to apmēra samazināšanu lietās par aizliegtu vienošanos D daļas 2. punkta formulējuma.
Turklāt un it īpaši samazinājumu, pamatojoties uz paziņojumu par sadarbību, var veikt tikai tad, ja sniegto informāciju un – plašākā nozīmē – attiecīgā uzņēmuma rīcību šajā sakarā var uzskatīt par patiesas sadarbības pierādījumu.
Atzīšanās ar atrunām vai pārprotami paskaidrojumi nav veids, kā izpaužas īsta sadarbība, un nav piemēroti tam, lai atvieglotu Komisijas uzdevumu, jo šādu atzīšanos gadījumā ir nepieciešams īstenot pārbaudes. Tas vēl jo vairāk ir spēkā tad, ja šīs atrunas attiecas uz tādiem jautājumiem kā pārkāpuma ilgums, pārdošanas kvotas, tirgus daļas vai informācijas apmaiņa.
(sal. ar 716. un 717. punktu)
30. Procesā Kopienu tiesā Komisijas iekšējie dokumenti, kas attiecas uz procesu par Kopienu konkurences tiesību piemērošanu, lietas dalībniekiem ir pieejami tikai tad, ja tie ir iesnieguši vērā ņemamas norādes, ka to prasa īpašie lietas apstākļi.
(sal. ar 736. punktu)