Apvienotās lietas T‑440/03, T‑121/04, T‑171/04, T‑208/04, T‑365/04 un T‑484/04

Jean Arizmendi u.c.

pret

Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju

Ārpuslīgumiskā atbildība – Muitas savienība – Procedūra sakarā ar pienākumu neizpildi – Argumentēts atzinums – Francijas tiesību aktos paredzēto kuģu brokeru – tulku un kuģu vadītāju ekskluzīvo pilnvaru atcelšana – Pietiekami būtisks pārkāpums – Cēloņsakarība

Sprieduma kopsavilkums

1.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Fakts, ka Komisija nav uzsākusi procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi

(EKL 226. pants un 288. panta otrā daļa)

2.      Prasība par zaudējumu atlīdzību – Neatkarība no prasības atcelt tiesību aktu – Priekšmets

(EKL 226. panta pirmā daļa un 288. panta otrā daļa)

3.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kas privātpersonām piešķir tiesības

(EKL 226. pants un 288. panta otrā daļa)

4.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Jēdziens

(EKL 226. pants un 288. panta otrā daļa)

5.      Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Pirmstiesas procedūra – Priekšmets

(EKL 226. pants)

1.      Prasība par zaudējumu atlīdzību, kas pamatota ar Komisijas atturēšanos uzsākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, ir nepieņemama. Ciktāl Komisijai nav pienākuma uzsākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam, tās lēmums neuzsākt šādu procedūru katrā ziņā nav prettiesisks, jo tas nerada Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību. Tādējādi, tā kā Komisijai nav pienākuma uzsākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi, tās atturēšanās dēļ Eiropas Savienība nevar tikt saukta pie atbildības.

(sal. ar 62. punktu)

2.      Prasība par zaudējumu atlīdzību ir autonoms tiesību aizsardzības līdzeklis, kuram ir sava īpaša funkcija tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmā. Tās priekšmets ir lūgums atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts ar tiesību aktu vai prettiesisku rīcību, kurā ir vainojama iestāde.

Tādējādi neatkarīgi no jautājuma par to, vai tas ir apstrīdams tiesību akts, par kuru var celt prasību par tiesību akta atcelšanu, par ikvienu iestādes aktu, kaut arī tā šo aktu ir pieņēmusi, īstenojot rīcības brīvību, principā var celt prasību par zaudējumu atlīdzību. Iestādes rīcības brīvība patiešām to neatbrīvo no pienākuma rīkoties saskaņā gan ar augstāka spēka tiesību normām, tādām kā Līgums un vispārējie Eiropas Savienības tiesību principi, gan atbilstošām atvasinātām tiesībām. Ja tiek apšaubīts šī tiesību akta tiesiskums, ceļot prasību par zaudējumu atlīdzību, šo tiesiskumu var izvērtēt, ņemot vērā minētās iestādes pienākumus. Pretēja pieeja būtu pretrunā tiesiskai Kopienai un liegtu prasībai par zaudējumu atlīdzību tās lietderīgo iedarbību, jo tā traucētu tiesai izvērtēt iestādes akta tiesiskumu šādas prasības iesniegšanas gadījumā.

Līdz ar to, ja Komisija savas kompetences ietvaros, kas tai izriet no EKL 226. panta, brīvi izvērtē iespēju uzsākt vai neuzsākt pret dalībvalsti procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi, nepamatojot savu izvēli, un ja līdz ar to tā var šādos pašos apstākļos nosūtīt šai dalībvalstij argumentētu atzinu, īstenojot šo kompetenci, nevar izslēgt, ka izņēmuma apstākļos persona var pierādīt, ka šāds argumentēts atzinums ir prettiesisks un uzskatāms par pietiekami būtisku tiesību normas pārkāpumu, kas tai var radīt kaitējumu.

Šo vērtējumu neietekmē fakts, ka Komisijas argumentētais atzinums, kas sagatavots, piemērojot EKL 226. panta pirmo daļu, nav uzskatāms par aktu, kura mērķis ir radīt obligātas juridiskas sekas attiecībā pret trešām personām, un tādējādi fakts, ka minētais atzinums nav akts, kas var būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets.

(sal. ar 64.–69. punktu)

3.      Vispirms ir jāatgādina, ka tiesību akta tiesiskums un šajā gadījumā Eiropas Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās ir atkarīga no tiesību normas, kas piešķir tiesības privātpersonām, pietiekami būtiska pārkāpuma esamības. Attiecībā uz šo nosacījumu izšķirošais kritērijs, lai uzskatītu, ka Eiropas Savienības tiesību pārkāpums ir pietiekami būtisks, ir tas, ka iestāde acīmredzami un būtiski nav ievērojusi savas rīcības brīvībai noteiktās robežas.

EKL 226. pantā paredzētās procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi ietvaros vienīgi Tiesa ir kompetenta konstatēt, ka dalībvalsts nav izpildījusi Eiropas Savienības tiesībās paredzētos pienākumus. Tādējādi, ja Komisija brīvi izvērtē iespēju uzsākt vai neuzsākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi, tā nevar konstatēt šādu pienākumu neizpildi ar ierobežotu vērtējumu. Tiktāl, ciktāl argumentētajā atzinumā Komisija izsaka savu nostāju tikai par to, ka dalībvalsts nav izpildījusi Eiropas Savienības tiesībās paredzētos pienākumus, tā sagatavošana nevar radīt tiesību normas, kas piešķir privātpersonām tiesības, pietiekami būtisku pārkāpumu. Tāpēc, pat ja Komisija argumentētajā atzinumā ir paudusi kļūdainu nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību piemērojamību, tas nav uzskatāms par tādu pietiekami būtisku pārkāpumu, kas varētu būt pamats Eiropas Savienības saukšanai pie atbildības.

Turpretim, ja vērtējumi, kas formulēti argumentētajā atzinumā, pārsniedz to, kas nepieciešams, lai noteiktu, vai dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, vai ja citas Komisijas darbības procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi ietvaros pārsniedz tai piešķirto kompetenci, piemēram, lietas noslēpumu vai informācijas, kas grauj personas reputāciju, kļūdaina izpaušana, šie vērtējumi vai darbības var tikt uzskatīti par pārkāpumiem, kas var būt pamats Eiropas Savienības saukšanai pie atbildības.

(sal. ar 74.–78. punktu)

4.      Prasības par zaudējumu atlīdzību kontekstā cēloņsakarība tiek atzīta tad, ja konkrētajā gadījumā pastāv pietiekami tieša saikne starp rīcību, kas tiek pārmesta iestādei, un apgalvoto kaitējumu, un šī saikne ir jāpierāda prasītājam. Tādējādi rīcībai, kas tiek pārmesta, ir jābūt noteicošajam kaitējuma cēlonim.

Procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi, kuru Komisija ir uzsākusi saskaņā ar EKL 226. pantu, ietvaros nav nozīmes faktam, ka argumentētajā atzinumā Komisija uzskata, ka valsts tiesību akti ir nesaderīgi ar Eiropas Savienības tiesībām – un ka tā šajā sakarā galu galā kļūdās, jo minētais argumentētais atzinums neuzliek dalībvalstij pienākumu grozīt tās tiesību aktus. Procedūras sakarā ar pienākumu neizpildi ietvaros vienīgi Tiesas spriedumam var būt šāda obligāta iedarbība.

Tā kā argumentētajam atzinumam, kurā Komisija apgalvo, ka dalībvalsts nav izpildījusi Eiropas Savienības tiesībās paredzētos pienākumus, nav obligātas iedarbības, to nevar uzskatīt par noteicošo cēloni kaitējumam, kas radies sakarā ar argumentētajā atzinumā minēto attiecīgo valsts tiesību aktu grozīšanu.

(sal. ar 85., 90. un 92.–93. punktu)

5.      EKL 226. pantā paredzētās pirmstiesas procedūras mērķis ir sniegt iespēju attiecīgajai dalībvalstij izpildīt savus pienākumus, kas izriet no Eiropas Savienības tiesībām, vai izmantot savas tiesības aizstāvēties pret Komisijas formulētajiem iebildumiem. Tādējādi dalībvalstij nav pienākuma ievērot šo argumentēto atzinumu, bet tā var – ja uzskata, ka Komisija tai kļūdaini pārmet pienākumu neizpildi, – nepildīt šo atzinumu.

(sal. ar 87. punktu)