Prasība, kas celta 2013. gada 25. septembrī – Spānija/Komisija

(lieta T-515/13)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvji – N. Díaz Abad, Abogado del Estado)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Komisijas 2013. gada 17. jūlija Lēmumu C(2013) 4426, galīgā redakcija, par noteiktiem finanšu līzinga līgumiem piemērojamo nodokļu režīmu, pazīstamu arī kā “Spānijas finanšu līzinga sistēmaˮ (STLS) (Valsts atbalsts SA.21233 C/2011 (ex NN/2011, ex CP 137/2006)). Šajā lēmumā Komisija uzskata, ka pasākumi, kas izriet no Likuma par uzņēmumu nodokli konsolidētā teksta 115. panta 11. punkta (iznomāto īpašumu priekšlaicīgi veiktā amortizācija), no nodokļa par tonnāžu piemērošanas izslēgtiem uzņēmumiem, kuģiem vai darbībām un no Regulas par uzņēmumu nodokli 50. panta 3. punkta, ir uzskatāmi par valsts atbalstu ekonomisko interešu grupām, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 107. pants, ciktāl apstrīdētajā lēmumā izvērtētie pasākumi neatbilst nevienai no prasībām, lai tos varētu uzskatīt par valsts atbalstu, jo priekšrocībā, kas ir pieejama visiem potenciālajiem investoriem no ikvienas saimniecības nozares, nav selektivitātes elementa un iepriekš netiek paredzēti nekādi nosacījumi; tāpat nav konkurences izkropļošanas vai draudu izkropļot konkurenci, jo nevar tikt uzskatīts, ka priekšrocība, kas ir pieejama visiem bez diskriminācijas (nav pat diskriminācijas pilsonības dēļ), būtu labvēlīgāka vai var būt labvēlīgāka atsevišķu nozaru vai uzņēmumu konkurētspējai uz to konkurentu rēķina, jo visi investori varētu piedalīties tā sauktajās STLS struktūrās un gūt šīs sistēmas sniegtās priekšrocības. No tā izriet, ka nepastāv arī ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo uzņēmuma dalībnieki (vai akcionāri) neveic nekādas darbības tirgū.Otrais pamats, kas tiek norādīts alternatīvi, ir balstīts uz vienlīdzīgas attieksmes , tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības aizsardzības principu pārkāpumu un tādējādi saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 14. pantu atbalsts nevar tikt atgūts.