Lieta T‑45/01 DEP

Stephen G. Sanders u.c.

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumu noteikšana

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi – Vērā ņemami fakti

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 91. panta b) punkts)

2.      Tiesvedība – Tiesāšanās izdevumi – Noteikšana – Tiesāšanās izdevumu pamatā esošās rīcības ņemšana vērā – Neesamība

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 1. punkts un 3. punkta otrā daļa)

1.      Atlīdzināmie tiesāšanās izdevumi ir ierobežoti, pirmkārt, ar tiesāšanās izdevumiem Pirmās instances tiesā un, otrkārt, ar izdevumiem, kas bija nepieciešami šādiem mērķiem. Nepastāvot Kopienu tiesību noteikumiem attiecībā uz tarifiem, Pirmās instances tiesai ir brīvi jānovērtē lietas fakti, ņemot vērā strīda priekšmetu un raksturu, tā nozīmīgumu no Kopienu tiesību viedokļa, kā arī lietas sarežģītību, darba apjomu, ko tiesvedība varēja radīt iesaistītajiem pārstāvjiem vai padomdevējiem, un strīda pamatā esošās lietas dalībnieku ekonomiskās intereses.

(sal. ar 27. un 28. punktu)

2.      Lai gan kāda lietas dalībnieka ļaunprātīga rīcība ir būtiska, Pirmās instances tiesai saskaņā ar Reglamenta 87. panta 1. punktu un 3. punkta otro daļu sadalot noteiktos tiesāšanās izdevumus spriedumā vai rīkojumā, ar ko izbeidz tiesvedību, šai ļaunprātībai savukārt nav nekādas nozīmes, nosakot tiesāšanās izdevumus, ko Pirmās instances tiesa veic saskaņā ar šī paša reglamenta 92. panta 1. punktu, kad tiesāšanās izdevumu noteikšana ir objektīva procedūra, kuras mērķis ir noteikt nepieciešamos tiesāšanas izdevumus, kas radušies tiesvedības mērķiem, neatkarīgi no rīcības, kas ir šo tiesāšanās izdevumu pamatā, ļaunprātīgā rakstura.

(sal. ar 36. punktu)