Lieta T‑499/10

MOL Magyar Olaj- és Gázipari Nyrt.

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Ungārijas un naftas un gāzes uzņēmuma MOL nolīgums par izrakteņu ieguves nodevām saistībā ar ogļūdeņražu ieguvi – Nodevu tiesiskā regulējuma vēlāka grozīšana – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Selektīvs raksturs

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2013. gada 12. novembra spriedums

1.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Uzņēmuma izdevumu samazināšanai paredzēta intervence – Iekļaušana

(LESD 107. panta 1. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Novērtējuma kritērijs

(LESD 107. panta 1. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Nolīgums starp valsti un saimnieciskās darbības subjektu, kurā nav ietverti valsts atbalsta elementi – No nolīguma, ar kuru subjektam piešķirts privileģēts stāvoklis, neatkarīgu apstākļu vēlāka grozīšana – Izslēgšana, ja vien nolīgumam nav selektīvs raksturs

(LESD 107. panta 1. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 52. un 53. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 54. punktu)

3.      Ja valsts ar saimnieciskās darbības subjektu noslēdz nolīgumu, kurā nav ietverti valsts atbalsta elementi LESD 107. panta izpratnē, ar to, ka vēlāk no šāda nolīguma neatkarīgi apstākļi mainās tādējādi, ka attiecīgais uzņēmums nonāk privileģētā stāvoklī, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem, kuri nav noslēguši līdzīgu nolīgumu, nepietiek, lai šo nolīgumu un vēlākas no tā neatkarīgu apstākļu izmaiņas, tos ņemot kopumā, varētu uzskatīt par valsts atbalstu.

Proti, ja nav šāda principa, jebkurš nolīgums, kuru saimnieciskās darbības subjekts noslēdz ar valsti un kurā nav iekļauti valsts atbalsta elementi LESD 107. panta izpratnē, vienmēr varētu tikt apstrīdēts, ja situācija tirgū, kurā darbojas uzņēmums, kas ir nolīguma slēdzēja puse, izmainās tādējādi, ka tas gūst priekšrocību, vai ja valsts objektīvi pamatoti īsteno savas reglamentēšanas pilnvaras pēc izmaiņām tirgū, pilnībā ievērojot no šāda nolīguma izrietošās tiesības un pienākumus. Turpretī nolīguma un no tā neatkarīgu apstākļu izmaiņu kombinācija var tikt kvalificēta kā valsts atbalsts, ja noslēgtā nolīguma noteikumus valsts vienam vai vairākiem uzņēmumiem piedāvā selektīvi, nevis pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas izriet no vispārpiemērojama tiesību akta un ir piemērojami visiem uzņēmumiem.

Šajā ziņā ar to, ka tikai viens uzņēmums ir noslēdzis šāda veida nolīgumu, nepietiek, lai pierādītu nolīguma selektīvo raksturu, jo šāds apstāklis var tostarp izrietēt no tā, ka visiem citiem uzņēmumiem tas neinteresēja.

Turklāt vairāki secīgi valsts intervences pasākumi LESD 107. panta 1. punkta piemērošanas mērķiem būtu jāuzskata par vienu intervences pasākumu, ja starp secīgiem valsts intervences pasākumiem, ievērojot tostarp to hronoloģiju, mērķi un uzņēmuma stāvokli šīs intervences laikā, ir tik cieša saikne, ka nav iespējams tos nodalīt. Šajā kontekstā minētā kombinācija var tikt kvalificēta kā valsts atbalsts, ja valsts rīkojas, lai aizsargātu vienu vai vairākus tirgū jau esošus uzņēmumus, ar tiem noslēdzot nolīgumu, kurā tiem tiek paredzēta nodevu likme, kas garantēta visu šā nolīguma spēkā esamības laiku, ar nodomu vēlāk īstenot savas reglamentēšanas pilnvaras, palielinot nodevas likmi tā, lai citi dalībnieki tirgū nonāktu nelabvēlīgākā stāvoklī neatkarīgi no tā, vai nolīguma noslēgšanas datumā šie dalībnieki jau darbojās tirgū vai ir jauni dalībnieki.

(sal. ar 64.–67. punktu)