Prasība, kas celta 2017. gada 15. jūlijā – TK/Parlaments

(lieta T-446/17)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TK (pārstāvis – L. Levi, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītājas prasījumi:

atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

un rezultātā:

atcelt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2016. gada 26. augusta lēmumu, ar kuru ir noraidīti prasītājas 2016. gada 28. aprīļa lūgumi;

vajadzības gadījumā atcelt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2017. gada 5. aprīļa lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītājas 2016. gada 25. novembra sūdzība;

piespriest atbildētājam samaksāt kompensāciju par prasītājai nodarīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono ir novērtēts EUR 25 000 apmērā;

atcelt Parlamenta ģenerālsekretāra 2017. gada 26. aprīļa lēmumu, ar ko ir noraidīta 2017. gada 16. janvāra sūdzība, jo ar to nav atlīdzināts prasītājai nodarītais morālais kaitējums, un piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājai nodarīto morālo kaitējumu, kas ex aequo et bono ir novērtēts EUR 25 000 apmērā;

piespriest atbildētājam segt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus galvenos pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz 2016. gada 26. augusta un 2017. gada 5. aprīļa lēmumu un ir iedalīts trīs daļās:

attiecībā uz prasību atcelt lēmumus, ar kuriem ir noraidīts pirmais 2016. gada 28. aprīļa lūgums, ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pants, LESD 296. pants, Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 25. panta 2. punkts un pienākums ņemt vērā ierēdņa intereses;

attiecībā uz prasību atcelt lēmumus, ar kuriem ir noraidīts otrais 2016. gada 28. aprīļa lūgums, ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu IX pielikuma 2. panta 2. punkts un Hartas 41. pants;

attiecībā uz prasību par kaitējuma atlīdzināšanu, prasītāja apgalvo, ka ar lēmumiem viņai ir nodarīts morālais kaitējums, kas nevar tikt atlīdzināts ar apstrīdēto lēmumu atcelšanu.

Ar otro pamatu, kurš attiecas uz 2017. gada 26. aprīļa lēmumu, tiek apgalvots, ka atbildētājs esot pārkāpis Hartas 41. pantu, kā arī neesot izpildījis savu pienākumu norādīt pamatojumu un ievērot ierēdņa intereses, jo tas apgalvo, ka lēmums, attiecībā uz kuru prasītāja ir iesniegusi sūdzību, ir ticis atcelts un ir pieņemts lēmums uzsākt izmeklēšanu, no kā tas secina, ka nav jāapmierina prasītājas prasība par kaitējuma atlīdzināšanu. Prasītāja arī uzskata, ka viņa ir pierādījusi, ka viņai ir radīts atsevišķs kaitējums, kas nevar tikt atlīdzināts ar apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Viņas ieskatā, atbildētājam ir ne vien jāatceļ apstrīdētais lēmums, bet arī jāatlīdzina šis kaitējums.

____________