Lieta T‑403/12

Intrasoft International SA

pret

Eiropas Komisiju

Pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumi – Konkursa procedūra – Tehniskā palīdzība Serbijas muitas pārvaldei muitas sistēmas modernizācijas atbalstam – Interešu konflikts – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana, ko veic Savienības delegācija Serbijas Republikā – Klusējot izteikts noraidījums sūdzībai par šo piedāvājuma noraidīšanu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 13. oktobra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Šo seku novērtējums, ņemot vērā akta saturu

(LESD 263. panta pirmā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Savienības delegācijas vēstule, ar kuru pretendents tiek informēts par to, ka nevar piedalīties līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā interešu konflikta pastāvēšanas dēļ – Iekļaušana

(LESD 263. pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Atbildētāja statuss – Savienības delegācija – Savienības iestādes vai struktūras statusa neesamība – Akti, kurus pieņēmis Savienības delegācijas vadītājs publiskā iepirkuma procedūras ietvaros – Komisijai piedēvējami akti

(LESD 221. un 263. pants)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesības celt prasību – Konkursa procedūra – Pretendentam, kas ir konsorcijs bez juridiskas personas statusa, adresēts līgumslēdzējas iestādes lēmums – Sabiedrības, kas ietilpst minētajā konsorcijā, prasība – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

5.      Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņa izbeigšanās – Prasība, kas vērsta pret iestādes saistībā ar tādu iepirkuma procedūru pieņemtu lēmumu, kurā ir paredzēta neobligāta izlīguma kārtība – Prasītāja atsaukšanās uz šo procedūru – Ietekmes neesamība uz prasības atcelt tiesību aktu celšanas termiņa beigšanos

(LESD 263. pants)

6.      Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Prasība, kas prasītājam var dot labumu

(LESD 263. pants)

7.      Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, kas vērsta pret lēmumu, ar ko apstiprina iepriekšējo lēmumu, kurš ir kļuvis galīgs – Nepieņemamība – Apstiprinoša lēmuma jēdziens – Jauna elementa neesamība salīdzinājumā ar agrāko lēmumu un lēmuma adresāta situācijas nepārskatīšana

(LESD 263. pants)

8.      Eiropas Savienības publiski līgumi – Konkursa procedūra – Pienākums noraidītajiem pretendentiem pēc to pieprasījuma paziņot papildu informāciju par noraidīšanas iemesliem – Pienākuma, ar ko netiek aizstāts lēmums par piedāvājuma noraidīšanu, ievērošana

(Padomes Regula Nr. 1605/2002; Komisijas Regulas Nr. 2342/2002. panta 3. punkta ceturtā daļa)

9.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Iestādes atbildes nesniegšana uz sūdzību, ko iesniedzis pretendents, kurš ticis izslēgts no iepirkuma procedūras, kurā ir paredzēta neobligāta izlīguma kārtība – Izslēgšana

(LESD 263. pants)

10.    Eiropas Savienības publiski līgumi – Konkursa procedūra – Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana – Interešu konflikta situācijā esošo pretendentu izslēgšana – Interešu konflikta jēdziens – Pretendenta piederība konsorcijam, kurš ir izstrādājis dokumentus iepriekšējai iepirkuma procedūrai, kur šie dokumenti vēlāk tikuši izmantoti par pamatu attiecīgajai iepirkuma procedūrai – Pretendenta nepiedalīšanās iepriekšējas iepirkuma procedūras sagatavošanas darbos – Interešu konfliktu neesamība

(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 94. panta a) punkts)

11.    Eiropas Savienības publiski līgumi – Konkursa procedūra – Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana – Interešu konflikta situācijā esošo pretendentu izslēgšana – Nosacījumi – Pretendenta piedāvājuma un situācijas, kādā tas atrodas, konkrēts novērtējums – Patiesa un pastāvoša riska konstatēšanas prasība

(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 94. pants)

12.    Eiropas Savienības publiski līgumi – Konkursa procedūra – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem un pārskatāmības principus – Piemērojamība

(Padomes Regulas Nr. 1605/2002 89. panta 1. punkts; Komisijas Regula Nr. 2342/2002)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 28.–30. punktu)

2.      Tiesību akta saistošās tiesiskās sekas ir jāvērtē pēc objektīviem kritērijiem – kā tā saturs, attiecīgajā gadījumā ņemot vērā tā pieņemšanas kontekstu, kā arī izdevējas iestādes pilnvaras.

Attiecībā uz Savienības delegācijas, kas rīkojas kā Komisijas pastarpināti deleģēta līgumslēdzēja iestāde, vēstuli, kurā tās autors ir ieņēmis nostāju par pretendenta spēju piedalīties līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas posmā, tāpat ir norādījis, ka pretendents ir interešu konflikta situācijā, un līdz ar to noteicis, ka līguma slēgšanas tiesības nevar tikt piešķirtas konsorcijam, kurā ietilpa attiecīgā persona, ir jānorāda, ka, ņemot vērā šīs vēstules saturu, tiesisko un faktisko kontekstu, kā arī tās autores iestādes pilnvaras, tā ir šim pretendentam nelabvēlīgs akts, par kura atcelšanu var celt prasību Savienības tiesā.

(sal. ar 32. un 43.–45. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 34. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 35. punktu)

5.      Attiecībā uz Savienības delegācijas vēstuli, kurā pretendent ir informēts par tās lēmumu nepiešķirt tam līguma slēgšanas tiesības, iespējas atbilstoši Komisijas Ārējo darbību līguma slēgšanas procedūru praktisko vadlīniju 2.4.15.3. punkta noteikumiem iesniegt sūdzību minēšana šajā vēstulē neskar akta adresāta tiesības vērsties Vispārējā tiesā Savienības tiesībās īpaši paredzētajos termiņos. No minētā izriet, ka šāda iespēja neatbrīvo pretendentu no pienākuma ievērot minētos termiņus prasības atcelt tiesību aktu celšanai Vispārējā tiesā. Šajā ziņā ieinteresētajai personai nav jāsagaida atbilde uz savu sūdzību, lai celtu prasību.

(sal. ar 38., 39. un 46. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 47. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 48., 50., 52. un 54. punktu)

8.      Lai arī saskaņā ar Regulas Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1605/2002, 149. panta 3. punkta ceturto daļu neveiksmīgie pretendenti var rakstveidā līgumslēdzējai iestādei lūgt tiem paziņot papildu informāciju par atteikuma iemesliem, šādas papildu informācijas paziņošana neaizstāj lēmumu, ar kuru attiecīgā pretendenta piedāvājums tiek noraidīts, jo šāda lēmuma pamatošana var notikt vairākos posmos.

(sal. ar 51. punktu)

9.      Vienīgi iestādes klusēšana tad, kad tā ir aicināta ieņemt nostāju, pati par sevi nevar radīt juridiski saistošas sekas, izņemot gadījumus, kad šādas sekas ir tieši paredzētas Savienības tiesību normā. Ja nav skaidri izteiktas Savienības tiesību normas, kas paredzētu termiņu, pēc kura beigām klusējot izteiktu lēmumu uzskata par pieņemtu, un kas paredzētu šāda lēmuma saturu, iestādes bezdarbību nevar uzskatīt par līdzvērtīgu lēmumam, neapšaubot līgumā paredzēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu sistēmu.

Līdz ar to līgumslēdzējas iestādes bezdarbība, beidzoties Komisijas Ārējo darbību līguma slēgšanas procedūru praktisko vadlīniju 2.4.15.1. punktā noteiktajam termiņam, nevar tikt kvalificēta par klusējot izteiktu lēmumu noraidīt prasītājas sūdzību. Proti, šīs praktiskās vadlīnijas ir tikai palīgmateriāls darbā, kurā izskaidrotas piemērojamās procedūras noteiktās jomās, un tās pašas par sevi nevar būt juridisks pamats, lai paredzētu prasību par obligātu iepriekšējas administratīvas sūdzības iesniegšanu. Tāpat minētās vadlīnijas nevar būt juridisks pamats, lai ieviestu noilguma termiņu par labu iestādei, kurai ir jāatbild uz sūdzību.

(sal. ar 57. un 58. punktu)

10.    Runājot par to, vai iepirkuma procedūras pretendents ir konflikta situācijā Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 94. panta a) punkta izpratnē, interešu konflikta jēdziens ir objektīvs, kas nozīmē, ka nevar ņemt vērā ieinteresētās personas nodomus un ka interešu konflikta iespējamība vien nav pietiekama, lai izslēgtu pretendentu no procedūras, jo minētais risks patiešām ir jākonstatē šajā gadījumā.

Šajā ziņā nav pieņemams, ka interešu konflikta risks tiek balstīts tikai uz to, ka attiecīgajam pretendentam pirms citiem pretendentiem bija piekļuve dokumentiem, kuri attiecas uz citu konkursa procedūru, tādēļ, ka tā pieder konsorcijam, kurš bija izstrādājis šos dokumentus, kuri vēlāk tika saglabāti, lai tiktu izmantoti kā atsauce darbībām, kas ir saistītas ar konkursu, par ko ir runa šajā gadījumā. Interešu konflikta risku nevar balstīt tikai uz pieņēmumu, ka dokumentu izstrādes citas konkursa procedūras ietvaros brīdī pretendents zināja par līgumslēdzējas iestādes nodomu publicēt jaunu paziņojumu par līgumu un tās nodomu izvēlēties konsorcija, kurā tā ietilpa, izstrādātos dokumentus par pamatu noteiktām darbībām, uz kurām attiecas jaunā konkursa paredzētais līgums.

Tādējādi interešu konflikta risks pastāv personai, kura, būdama pilnvarota veikt sagatavošanas darbus konkursa ietvaros, piedalās šajā pašā konkursā. Tomēr, tā kā, izmantojot terminu “sagatavošanas darbi”, līgumslēdzēja iestāde atsaucās uz tiem darbiem, kuri ir veikti vienas un tās pašas konkursa procedūras ietvaros, tā nevarēja pielīdzināt dokumentu izstrādi citas konkursa procedūras ietvaros tādu sagatavošanas darbu gadījumam, kuri attiecas uz attiecīgo konkursa procedūru, ja vien tā objektīvi un konkrēti nepamato, pirmkārt, ka minētie dokumenti ir tikuši sagatavoti attiecīgajai konkursa procedūrai un, otrkārt, ka tie ir snieguši patiesu priekšrocību attiecīgajam pretendentam. Ja šādu pierādījumu nav, citas konkursa procedūras ietvaros izstrādāti dokumenti, kurus turpmāk līgumslēdzēja iestāde izraudzījusies par atsauci citas konkursa procedūras darbību daļai, nav tātad uzskatāmi par sagatavošanas darbiem Komisijas Ārējo darbību līguma slēgšanas procedūru praktisko vadlīniju iepriekš 2.3.6. punkta izpratnē, kurā kā sagatavošanas darbi tostarp ir identificēti tie, kas attiecas uz projekta sagatavošanu, piemēram, specifikāciju izstrādi.

(sal. ar 74., 75. un 82.–85. punktu)

11.    Regulas Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, 94. pants ļauj no publiskā iepirkuma procedūras pretendentu izslēgt tikai tad, ja tajā paredzētais interešu konflikts patiešām pastāv, nevis ir hipotētisks. Tomēr tas nenozīmē, ka ar interešu konflikta risku nepietiek, lai izslēgtu piedāvājumu. Proti, principā līdz līguma noslēgšanai interešu konflikts var būt tikai iespējams, un tādējādi minētā Finanšu regulas tiesību norma ir saistīta ar apsvērumiem, kas attiecas uz risku. Šajā ziņā argumentācija par interešu konflikta risku liek konkrēti izvērtēt, pirmkārt, piedāvājumu un, otrkārt, attiecīgā pretendenta situāciju un pretendenta izslēgšana ir līdzeklis, kura mērķis ir nodrošināt pārskatāmības un pretendentu iespēju vienlīdzības principa ievērošanu.

Šajā ziņā nav absolūta līgumslēdzējas iestādes pienākuma sistemātiski izslēgt pretendentus, kuri atrodas interešu konflikta situācijā, jo tāda izslēgšana nav pamatota gadījumos, kad ir iespējams pierādīt, ka šāda situācija neietekmē to rīcību saistībā ar konkursa procedūru un ka tā nerada reālu risku, ka izveidosies prakse, kas var izkropļot pretendentu konkurenci. Turpretī tāda pretendenta, kurš atrodas interešu konflikta situācijā, izslēgšana ir nepieciešama, kad nav piemērotāka līdzekļa, lai izvairītos no jebkāda veida vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principa un pārskatāmības principa pārkāpuma.

(sal. ar 74., 76. un 79. punktu)

12.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 77. un 78. punktu)