Language of document : ECLI:EU:T:2011:213

Lieta T‑145/08

Atlas Transport GmbH

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “ATLAS” – Agrāka Beniluksa grafiska preču zīme “atlasair” – Formas prasības – Paziņojuma, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, iesniegšana – Administratīvā procesa apturēšana – Regulas (EK) Nr. 40/94 59. pants (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 60. pants) – Regulas (EK) Nr. 2868/95 20. noteikuma 7. punkts

Sprieduma kopsavilkums

1.      Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Apelācijas sūdzības termiņš un forma – Paziņojuma, kurā izklāstīts pamatojums, iesniegšana termiņā – Pieņemamības nosacījums

(Padomes Regulas Nr. 40/94 59. pants; Komisijas Regulas Nr. 2868/95 1. panta 48. noteikuma 1. un 2. punkts un 49. noteikums)

2.      Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Apelācijas process apelāciju padomēs – Procesa apturēšana – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 40/94 79. pants; Komisijas Regulas Nr. 2868/95 1. panta 20. noteikuma 7. punkts; Komisijas Regulas Nr. 216/96 8. pants)

1.      Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 59. pantu apelācijas sūdzību par lēmumu rakstveidā iesniedz Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi) divu mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas dienas. Četru mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas dienas ir jāiesniedz rakstveida paziņojums, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums.

Turklāt Regulas Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94, 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka Apelāciju padomei iesniegtā sūdzība ietver paziņojumu, kurā norādīts apstrīdētais lēmums un apjoms, kādā šo lēmumu lūdz grozīt vai atcelt.

Visbeidzot, Regulas Nr. 2868/95 49. noteikumā ir precizēts, ka gadījumā, ja apelācijas sūdzība neatbilst Regulas Nr. 40/94 59. pantā un Regulas Nr. 2868/95 48. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktā un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Apelāciju padome to noraida kā nepieņemamu, ja vien katrs konstatētais trūkums nav novērsts līdz attiecīgā Regulas Nr. 40/94 59. pantā noteiktā termiņa beigām.

Šo tiesību normu sistēmiskā analīze liecina, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam, kas vēlas iesniegt apelācijas sūdzību Apelāciju padomei, ir pienākums – kura neizpildes gadījumā tā apelācijas sūdzība ir noraidāma kā nepieņemama – noteiktā termiņā iesniegt paziņojumu, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības, ko tas iesniedzis Birojam, pamatojums, un ka šim pamatojumam ir jāietver vairāk nekā tikai norāde uz apstrīdēto lēmumu un apelācijas sūdzības iesniedzēja vēlmi, lai Apelāciju padome groza vai atceļ šo lēmumu.

Turklāt no vārda “pamatojums” [motifs], kas izmantots Regulas Nr. 40/94 59. panta pēdējā teikumā, gramatiskās interpretācijas izriet, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam procesā Apelāciju padomē ir rakstveidā jāizklāsta tā iesniegtās apelācijas sūdzības iemesli. Apelāciju padomei nav jānosaka ar dedukcijas palīdzību iemesli, uz kuriem balstīta apelācijas sūdzība, kas tai jāizskata. Tādējādi apelācijas sūdzības iesniedzēja paziņojuma uzdevums ir ļaut saprast, kāpēc tas lūdz Apelāciju padomi atcelt vai grozīt lēmumu.

Līdz ar to tad, ja ar Regulas Nr. 40/94 59. pantu apelācijas sūdzības iesniedzējam ir noteikts pienākums iesniegt rakstveida paziņojumu, kurā būtu izklāstīts tā apelācijas sūdzības pamatojums, apelācijas sūdzības iesniedzējam rakstveidā un pietiekami skaidri ir jānorāda, kādi ir faktiskie un/vai tiesiskie apstākļi, kas pamato tā lūgumu Apelāciju padomei atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.

(sal. ar 37.–41. un 46. punktu)

2.      Regulas Nr. 2868/95, ar ko īsteno Regulu Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi, 20. noteikuma 7. punktā un Regulas Nr. 216/96, ar ko paredz Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelācijas padomes procesuālos noteikumus, 8. pantā, kuros paredzēta iespēja apturēt procesu Apelāciju padomē attiecīgi iebildumu procesā un saistībā ar Apelāciju padomes sekretāra sniegto atzinumu par minētajā padomē izskatāmās apelācijas sūdzības pieņemamību, ir izpausts dalībvalstīs vispārēji atzītais princips par iespēju instancei, kas pieņem lēmumu, apturēt tajā izskatāmo procesu, ja to attaisno lietas apstākļi.

Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 7. punkta c) apakšpunkta piemērošana pēc analoģijas spēkā neesamības atzīšanas procesā ir attaisnota ar to, ka gan iebildumu procesam, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, gan procesam par relatīviem spēkā neesamības pamatiem, kas balstīts uz minētās regulas 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir mērķis novērtēt divu preču zīmju sajaukšanas iespēju, un ar to, ka iespēja apturēt procesu sekmē minēto procesu efektivitāti.

Tātad Apelāciju padomei ir tiesības apturēt spēkā neesamības atzīšanas procesu, ja to attaisno apstākļi.

Apelāciju padomes rīcības brīvība attiecībā uz procesa apturēšanu vai neapturēšanu ir plaša. Regulas Nr. 2868/95 20. noteikuma 7. punkta c) apakšpunkts liecina par šo plašo rīcības brīvību, jo tajā ir norādīts, ka Apelāciju padome var apturēt procesu, ja apturēšana atbilst apstākļiem [to attaisno apstākļi]. Apturēšana ir vienīgi iespēja, ko Apelāciju padome izmanto tikai tad, ja tā to uzskata par atbilstošu. Tātad process Apelāciju padomē netiek automātiski apturēts līdz ar kāda procesa šajā padomē dalībnieka lūgumu to apturēt.

Apstāklis, ka Apelāciju padomei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz tajā izskatāmā procesa apturēšanu, nenozīmē, ka tās vērtējumu nevar pārbaudīt tiesā. Šis apstāklis tomēr ierobežo šo pārbaudi, attiecinot to tikai uz jautājumu par acīmredzamas kļūdas vērtējumā esamību vai pilnvaru nepareizu izmantošanu.

Izmantojot savu rīcības brīvību attiecībā uz procesa apturēšanu, Apelāciju padomei ir jāievēro vispārējie principi, kas reglamentē taisnīgu lietas izskatīšanu kādā noteiktā uz tiesiskumu pamatotā kopienā. Tātad šajā izmantošanā tai ir jāņem vērā ne tikai tā procesa dalībnieka, kura Kopienas preču zīme ir apstrīdēta, intereses, bet arī citu procesa dalībnieku intereses. Lēmums par procesa apturēšanu vai neapturēšanu ir jāpieņem, pamatojoties uz attiecīgo interešu izsvēršanu.

(sal. ar 66.–70. un 76. punktu)